Ik gadu smiltsērkšķu platības Latvijā palielinās par 10–15 hektāriem, taču nākamgad ir gaidāms īstais bums, jo klāt nāks 50 hektāri, žurnālā «Lietišķā Diena» publicētajā raksta «Smiltsērkšķis – vai «Latvijas Nokia»?» stāsta Latvijas smiltsērkšķu audzētāju asociācijas vadītājs Andrejs Brūvelis.
Viens no šīs ogas lielas popularitātes iemesliem ir tas, ka smiltsērkšķu audzētājus, atšķirībā no citām nozarēm, krīze tikpat kā nav ietekmējusi. «Latvijā nav daudz tādu jomu un uzņēmējdarbības veidu, kur bizness krīzes laikā nebūtu iedragāts. Tā laba slava izplatās, tāpēc arvien vairāk zemnieku par to interesējas,» skaidro A.Brūvelis. Pieprasījumu pēc ogām palielināja arī reklāmas jomas darboņa Ērika Stendzenieka virzītā smiltsērkšķu produktu līnija «Bio2You».Jautājums ir, vai smiltsērkšķis un no tā taisītie produkti – sulas, saldumi utt. – var kļūt arī par nozīmīgu eksporta produktu. Biedrības Mārketinga padome vadītāja Ingūna Gulbe uzskata, ka lai to panāktu, ir vajadzīgs liels izskaidrošanas darbs. Taču Latvijas smiltsērkšķu produktu popularitāte atkarīga arī no tā, cik daudz to patērēs paši Latvijas iedzīvotāji. «Ja lietojam paši, arī viesi to ievēros, un smiltsērkšķu sula varētu tāds pats suvenīrs no Latvijas kā Lāču maize,» viņa ir pārliecināta.Arī A.Brūvelis uzsver, ka smiltsērkšķa potenciālu nevajag pārspīlēt, taču šī oga noteikti ir «Latvijas augļkopības «Nokia»».
