Ar monogrāfiskā albuma «Ģederts Eliass» izdošanu un vairākām izstādēm Rīgā un Jelgavā atzīmēs latviešu gleznotāja Ģederta Eliasa (1887-1975) 125 gadu jubileju.
Kā šodien Eliasa jubilejas pasākumiem veltītajā preses konferencē pastāstīja Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce, Rīgā norisināsies divas Eliasa darbu izstādes, bet viena izstāde būs aplūkojama Jelgavā, turklāt katrā vietā tiks parādīts kas cits no mākslinieka mantojuma.Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere pastāstīja, ka Eliasa jubilejas gads jau sācies martā ar mākslinieka darbu izstādi Tallinā. Tā tikusi rīkota sadarbībā ar privātu galeriju, kuras īpašnieks, fovisma izstādē Rīgā ieraugot Eliasa darbus, nospriedis, ka vēlas tos redzēt savā galerijā. Viņa pastāstīja, ka Eliasa jubilejas gads noslēgsies nākamā gada pavasarī, un galvenie notikumi būs gan tikko klajā nākusī grāmata, gan arī Mūkusalas mākslas salonā patlaban skatāmā un Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā un LNMM iecerētās izstādes.Patlaban Rīgā, Mūkusalas mākslas salonā, ir palūkojama mākslinieka gleznu un akvareļu izstāde «Dzimta», kuras ekspozīcijas pamatu veido Eliasa gleznotie ģimenes locekļu, tuvinieku un draugu portreti, kā arī viņa dzimto māju – «Zīlēnu» – un to apkārtnes atainojumi. Kā pastāstīja izstādes kuratore Diāna Barčevska, šeit apskatāmi ir gan Mūkusalas mākslas salona kolekcijā, gan Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja kolekcijā esošie darbi. Te pirmo reizi ir iespēja redzēt daudzskaitlīgos Eliasa gleznotos dzimtās mājas akvareļus, kuru, kā piebilda Kaupere, Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja kolekcijā ir vairāk nekā 600.Savukārt 21.septembrī plkst.15 Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta mākslinieka darbu izstāde «Esmu strādājis daudz», kurā no vairāk nekā 50 eksponētajiem darbiem aptuveni 40 būs iepriekš neizstādīti vai arī pēdējoreiz izstādīti 20.gadsimta 20.-30.gados. Šīs izstādes pamatā būs muzejā esošā Eliasa darbu kolekcija. Toties Rīgā, LNMM Baltajā zālē, Eliasa darbi būs skatāmi no 1.novembra, žurnālistiem pastāstīja Lāce. Te būs aplūkojami viņa darbi no LNMM krājuma komplektācijā ar darbiem no Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja.Toties mākslinieka dzimtajā pusē notiks daži dzimtas un dzimto māju tēmai veltīti pasākumi – Eliasa dzimšanas dienā, 23.septembrī, plkst.12 norisināsies piemiņas brīdis Jelgavas novada Platones pagasta Strupdeguņu kapos, bet plkst.13 viņa dzimtas mājās «Zīlēni», Platones pagastā, iecerēts sarīkojums «Iesākums mākslinieka laikam».Kā bilda Kaupere, mākslinieka darbu izstādes jāaplūko kontekstā ar nupat apgādā «Neputns» par godu mākslinieka dzimšanas dienai izdoto Laimas Slavas veidoto monogrāfisku albumu «Ģederts Eliass», kurā ievietoti aptuveni 500 attēli, mākslinieka dzīves apraksts, darbu saraksts, mākslinieka Jurģa Skulmes un māsas Maijas Cielēnas meitas Izabellas atmiņas, kā arī daļa no Eliasa vēstulēm, kas ļauj ielūkoties viņa attiecībās ar sievietēm, šodien preses konferencē pastāstīja Slava. Viņa bilda, ka grāmata ir mēģinājums no jauna iepazīstināt ar Eliasu un meklēt nezināmo Eliasu, taču «tas būs gards kumoss iesākumam, jo Eliass vēl joprojām šķiet noslēpumains».Slava pastāstīja, ka grāmatas tapšanā ticis apzināts Skulmes rīcībā esošais Eliasa māsīcas Elzas Ružģietes arhīvs, no kura savukārt varēts spriest par mākslinieka dzīves un pasaules uztveri. Turklāt šeit parādījušies mākslinieka darbu datējumi.Runājot par Eliasa vietu Latvijas mākslā, Lāce norādīja, ka Eliass ir mākslinieks, kurš jau no 20.gadsimta 10.gadiem konsekventi realizēja idejas, kuru pamatā bija noteiktas tēmas – cilvēks, dzimta, dzimtā māja, zeme, Latvija. Viņam tuvs bijis ainaviskais un sadzīves žanrs. Mākslinieka rokraksts laika gaitā mainījies, no franču ietekmes krāsainības jeb fovisma pamazām pārejot uz uzsvērtu glezniecību 30.gados. Taču Eliasa glezniecībā esot arī nezināmas lappuses.Savukārt Slava uzsvēra, ka Eliass ir vienīgais latviešu mākslinieks, kura darbs ir Luvrā – tur apskatāms viens no gleznas «Cūkas svilināšana» variantiem. «Viņš [Eliass] ir pelnījis seriālu. Filmu ir pelnījis katrs latviešu mākslinieks, taču Eliass ir vienīgais, kurš ir pelnījis seriālu. To varētu saukt «Eliasi»,» sacīja Slava, piebilstot, ka šī doma viņai jau kādu laiku neliek mieru. Toties Kaupere, skaidrojot to ar mākslinieka izglītību un erudīciju, pauda, ka viena no Eliasa iezīmēm bijusi viņa iešana pa priekšu laikam un laikabiedriem.Slava arī norādīja uz Eliasa nopelniem lauku ainavas žanra izkopšanā: «Ja Purvītis izveido leģendu par Latvijas ainavu, tad Eliass izveido leģendu par Latvijas lauku sētu. Tas notiek ar «Zīlēniem» un vēl pirms Kārļa Ulmaņa aicinājuma.»Eliass bijis spožs gleznotājs, mākslas vēstures pētnieks un stipra personība, bez kuras nav iedomājama Latvijas 20.gadsimta māksla. Eliass kā neviens cits no latviešu gleznotājiem realizējis sevi daudzos 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta sākuma aktuālajos mākslas virzienos. Autora atstātais mākslas mantojums apliecina piederību augstākajām Eiropas kultūras kvalitātēm.Dzimis un audzis skaistā, turīgā Zemgales lauku sētā, Eliass no tās mantoja spēku, izturību un alkas pēc pašizteiksmes, bet profesionālo izglītību ieguvis Briselē un Parīzē. Eliasa atbalsts bija visa Eliasu dzimta – gan sabiedriski aktīvie un zinātkārie vecāki, «Zīlēnu» mājas saimnieki – tēvs Jānis un māte Karlīne Eliasi, gan brāļi Juris un Kristaps Eliasi un māsa Maija Cielēna. Visi viņi guvuši labu izglītību dažādās Eiropas augstskolās, kā arī katrs no viņiem savā veidā piedalījās neatkarīgās Latvijas kultūras dzīves pamatu veidošanā.
