Uzņemšanas noslēgumam tuvojas spēlfilma “Jelgava 94”, kas Jura Podnieka
studijā top pēc Jāņa Joņeva romāna un klajā varētu nākt pēc gada. Tajā
līdzās tādiem iemīļotiem profesionāliem aktieriem kā Ieva Puķe, Andris
Keišs, Guna Zariņa, Elīna Vaska, Māra Ķimele un citi lomās iejutīsies
jaunieši, piemēram, galvenās lomas atveidotājs Bruno Bitenieks,
Elizabete Zviedre, jelgavnieks Miks Svikulis, dobelnieks Jānis Gorškovs.
Šajā pavasarī par filmēšanas laukumu uz laiku bija pārvērtusies arī
Jelgava. Lai gan negaidīti nācās nomainīt galveno varoni Matīsu Baronu,
kuram bija jāveic kājas operācija, kā atklāj režisors Jānis Ābele,
citādi viss rit, kā plānots. Tāpat filmas veidotāji ir izvirzījuši sev
mērķi kļūt par pirmo “zaļo” filmas projektu Latvijā, ierobežojot resursu
patēriņu – plastmasas krūzītes aizstājot ar termokrūzēm, nelielu
attālumu veikšanai izmantojot elektrovelosipēdus, šķirojot atkritumus.
Vairāk par filmēšanas gaitu – sarunā ar režisoru Jāni Ābeli.
– Kā nonācāt līdz domai, ka gribat uzņemt “Jelgavu 94”?
Darbu
izlasīju un ar Jāni Joņevu par šo ideju sāku runāt diezgan sen, kad šī
grāmata it nemaz vēl nebija ieguvusi tādu popularitāti, kad tā bija
zināma tikpat, cik jebkurš cits latviešu oriģinālliteratūras darbs.
Sākām strādāt, un tikai pēc tam šī grāmata kļuva par kultu un ieguva
Eiropas literatūras balvu.
Kāpēc “Jelgava 94”? Droši vien bija vēlme
stāstīt pieaugšanas stāstu. Lai gan pats 1994. gadā nebiju tieši tādā
vecumā, man tas nav tik būtiski, jo vairāk stāstu par cilvēkiem, bet
vizuālo pusi filmā palīdz uzturēt citi meistari. Grāmatā bija elementi
un pretstati, kas šķita ļoti saistoši – inteliģentais klusais zēns, kas
grib kļūt par metālistu, haotiski sarežģītais pusaudžu laiks un tikpat
haotiskā un nesaprotamā valsts, kas tikko ir atdzimusi. Vēl arī,
protams, daudzas nianses, kuras man ir palikušas vairāk noskaņu līmenī
un precīzos teikumos nav izsakāmas.
Foto: Raitis
Puriņš. Visu interviju lasiet 31. maija “Zemgales Ziņās”
