«Tērpu jautājumu risināsim, uzveduma 1.
daļai izmantojot tērpu detaļas no jau pieejamā kolektīvu
resursos, papildu nepieciešamās lietas tiks gādātas svētku
budžeta ietvaros. Pārējās trīs uzveduma daļas tiks dejotas
novadu jeb etnogrāfiskajos tautastērpos. Tāpat turpinās darbs pie
uzveduma muzikālā materiāla –
jau tapušās mūzikas demo versijas tiks bagātinātas, to
novērtējumam piesaistīsim profesionālus mūzikas ekspertus,» par
jaunākajiem lēmumiem darbā pie XVI Deju svētku deju lieluzveduma «Māras zeme» stāsta uzveduma radošās grupas pārstāvis viens no uzveduma mākslinieciskajiem vadītājiem Jānis Purviņš.
2. februārī Latvijas Nacionālajā kultūras centrā
(LNKC) notika Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes sēde,
kurā tika skatīti jautājumi par nākamo Dziesmu un deju svētku
pasākumu plānu, aizsākta diskusija par māksliniecisko kolektīvu
skašu vērtēšanas sistēmu, kā arī sniegta informācija par deju
nozares aktualitātēm. Sēdē piedalījās arī XVI Deju svētku
deju lieluzveduma «Māras zeme» radošā grupa –
mākslinieciskie vadītāji Jānis Purviņš, Jānis Ērglis un
režisors Elmārs Seņkovs, kas informēja par lieluzveduma tapšanu –, ziņo LNKC.
«Mākslinieciskajā
padomē izskatījām jautājumus, kas saistībā ar uzveduma «Māras
zeme» veidošanu radījuši plašas diskusijas sabiedrībā.
Turpinot darbu, tiek ņemti vērā daudzie izskanējušie
priekšlikumi, kas palīdzētu paspilgtināt uzvedumu no dažādiem
aspektiem, nemainot kopējo māksliniecisko koncepciju. Deju
lieluzveduma mākslinieciskā grupa ir stabila, profesionāla un
pārliecinoša, un Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padome
izsaka atbalstu turpmākajam darbam,» tā Mākslinieciskās padomes
priekšsēdētājs Romāns
Vanags.
«Padomes darbs
noritēja konstruktīvi, izskanot dažādiem viedokļiem visos šodien
skatāmajos jautājumos. Gatavošanās Deju lieluzvedumam notiek
aktīvi – kopmēģinājumos un radošā deju nozares darbā.
XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos deju
nozare būs pārstāvēta ne tikai ar Deju lieluzvedumu Daugavas
stadionā, bet arī ar latviešu skatuvisko deju koncertu «Vēl
simts gadu dejai» arēnā «Rīga», kuru veidos mākslinieciskā
vadītāja Gunta Skuja, režisore Ināra Slucka un scenogrāfs Aigars
Ozoliņš. Šī koncerta stāsts būs par deju lielmeistariem un viņu
devumu deju zelta fondam. Tāpat dejotājiem nākamajos Dziesmu un
deju svētkos tiks piešķirta liela loma noslēguma koncertā. No
svētku rīkotāju puses varu izteikt aicinājumu dalībniekiem arī
turpmāk aktīvi iesaistīties svētku tapšanā, vēršoties pie
savu reģionu virsvadītājiem un virsdiriģentiem, Latvijas
Nacionālajā kultūras centrā, kā arī apvienojoties
nevalstiskajās organizācijās,» stāsta LNKC direktore Signe
Pujāte.
Par turpmāko Deju
lieluzveduma «Māras zeme» sagatavošanu Jānis
Purviņš
stāsta: «Darbs pie koncepta un libreta noritējis jau gandrīz
divus gadus un aktīvi turpinās arī tagad kopmēģinājumos un
semināros, kur vedam šo stāstu pie pašiem dejotājiem. Latvijas
valsts simtgades deju lieluzvedums būs īpašs, citādāks, taču
tas pilnībā atbilst Deju svētku tradīcijai. Ik reizi darba
procesā parādās veiksmes un uzlabojamās lietas, un arī šī
uzveduma sagatavošanas procesā tiek veikti labojumi. «Māras
zemes»
repertuāra projekts tiks precizēts līdz šī gada oktobrim, taču
šobrīd to veido 20 autoru 28 dejas, no kurām 43 procenti jeb 12 ir
jau iepriekš radītas un dejotas. Īpaši šim uzvedumam dejas
jaunradījuši Agris Daņiļevičs, Gunta Skuja, Jānis Ērglis,
Jānis Purviņš, Taiga Ludborža un Ilmārs Dreļs. Īpaši gribam
izcelt, ka esam atjaunojuši Alfrēda Spuras «Manai dzimtenei» –
deju, kas savulaik bija aizliegta un zudusi no Deju svētku
repertuāra,» stāsta mākslinieciskais vadītājs horeogrāfs
Jānis Purviņš. Viņš piebilst, ka Deju kolektīvu skates nolikumā tiks
veiktas izmaiņas, kas ļaus dejotājiem jau pavasara skatēs pašiem
izvēlēties divas dejas, bet nākamajā sagatavošanas posmā katram
deju kolektīvam būs iespējams brīvi izvēlēties repertuāru
savas grupas robežās.
«Jaunradē vienmēr
ir kritika, ko radošā komanda ir gatava uzklausīt, jo uzvedums ir
kopdarbs, kura saturs būs jāiznes dejotājiem. Uzveduma pamatā ir
stāsts par latviešu tautu, kas ir senāka par simts gadiem, un ir
svarīgi runāt par cilvēkiem un mūsu nācijas pašapziņu caur
drosmi, vīrišķību, dejām un dziesmām. Uzvedumā mēģināsim
akcentēt mūsu spēku un nebaidīties no vārda «patriotisms»,»
pauž Elmārs
Seņkovs.
Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes
uzdevums ir izskatīt ar svētku rīkošanu saistītos radošos un
mākslinieciskos jautājumus un sniegt priekšlikumus svētku
pasākumu mākslinieciskās kvalitātes nodrošināšanai.
Mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs ir Romāns Vanags,
padomes locekļi –
koru nozares pārstāvis Kaspars Ādamsons, tradicionālās kultūras
nozares pārstāve Anda Beitāne, pūtēju orķestru nozares
pārstāvis Gvido Brenčevs, pašvaldību kultūras centru pārstāve
Dace Jurka, profesionālās mūzikas pārstāve Selga Mence, tautas
mūzikas nozares pārstāve Kristīne Ojala, tautas lietišķās
mākslas nozares pārstāve Dagnija Ramane, nevalstisko organizāciju
pārstāve Mārīte Puriņa, deju nozares pārstāves Ingrīda Edīte
Saulīte un Rita Spalva.
Jau ziņots, ka Deju svētku lieluzveduma «Māras
zeme» radošā komanda neguva pašvaldību atbalstu iecerei visiem svētku dalībniekiem gādāt vienotus tērpus, kuru izmaksas būtu jāsedz no pašvaldību budžeta. Tāpat radošajai komandai pārmests drūms uzveduma muzikālā materiāla skanējums.
