Kaut gan pasaulē mirstība no tuberkulozes kopš 1990. gada
samazinājusies par 40 procentiem, joprojām problēma ir aktuāla. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC)
dati liecina, ka 2017. gadā ar tuberkulozi Latvijā pirmreizēji
saslimuši 483 cilvēki, kas ir par 77 gadījumiem mazāk nekā 2016. gadā.
Latvijā ar katru gadu saslimstība ar tuberkulozi pakāpeniski samazinās,
skaidro centra speciāliste Edīte Tettere.
SPKC dati liecina, ka
Zemgalē saslimstība ar tuberkulozi vidēji ir augstāka nekā valstī
kopumā. Tiesa gan, pēdējie dati pieejami par 2014. gadu. Kā stāsta
E.Tettere, jaunāki būšot rudenī. Pēc 2014. gada datiem, Zemgalē
reģistrēti vidēji 34 jauni saslimšanas gadījumi ar tuberkulozi uz 100
000 iedzīvotājiem, valstī šis rādītājs ir 30 saslimušie.
Izplatās gaisā
Tuberkuloze
ir sena, joprojām aktuāla, bet, par laimi, izārstējama infekcijas
slimība, ko izraisa tuberkulozes nūjiņa “Mycobacterium tuberculosis”.
Visizplatītākā ir plaušu tuberkuloze, tomēr slimība var attīstīties arī
citās ķermeņa daļās, piemēram, kaulos, limfmezglos, nierēs.
Neregulāri
lietojot zāles, nepabeidzot ārstēšanās kursu, var attīstīties
tuberkulozes baciļu nejūtība pret zālēm, tādējādi slimība progresē un
kļūst grūti ārstējama vai neārstējama. Šādu (pret diviem
visefektīvākajiem prettuberkulozes medikamentiem) nejūtīgu tuberkulozes
formu sauc par multirezistento tuberkulozi.
Tuberkulozes nūjiņa
apkārtējā vidē izplatās pa gaisu – infekciozam, neārstētam plaušu
tuberkulozes slimniekam klepojot, šķaudot un pat runājot vai elpojot.
Tuberkulozes
izraisītājs apkārtējā vidē ir ļoti noturīgs un nevēdinātu telpu gaisā
saglabājas pat vairākas stundas. Ja vesels cilvēks ieiet telpā, kur
pirms tam uzturējies slimnieks, viņš ieelpo slimnieka izdalītos
tuberkulozes baciļus. Atcerieties, ka saskarties ar tuberkulozes
baktēriju iespējams viesos, sabiedriskajā transportā, teātrī un citās
sabiedriskās vietās. Infekciju tālāk izplata tikai tie slimnieki, kuri
slimo ar to. Taču ne katrs, kurš ieelpojis tuberkulozes bacili,
inficējas, jo cilvēka organisms ir spējīgs aizsargāties. Lielākās
ieelpotās gaisa daļiņas tiek aizturētas augšējos elpceļos (rīklē,
elpvadā) un pēc tam izklepotas. Pilieniņi, kas nosēžas uz bronhu
sieniņām, arī tiek izvadīti ārā, un vien ļoti neliela daļa tuberkulozes
baciļu nokļūst plaušās, kur speciālas aizsargšūnas tos satver un
“sagremo”. Tikai tad, ja kāds bacilis tomēr izdzīvojis pēc visām
organisma aizsargreakcijām, tas var izraisīt inficēšanos ar tuberkulozi.
Inficētie
cilvēki, kuri nav saslimuši, nevar inficēt apkārtējos, jo tuberkulozes
baciļi ir iekapsulēti plaušās un tāpēc nav spējīgi vairoties. Šo
stāvokli sauc par latentu tuberkulozes infekciju. Šajā gadījumā
imūnsistēma ir pietiekami spēcīga, lai pasargātu inficēto no
saslimšanas.Tomēr apmēram katrs desmitais inficētais savas dzīves laikā
saslimst ar tuberkulozi. Visbiežāk tas notiek, ja cilvēkam ir novājināta
imunitāte. Vislielākais risks saslimt ir tiem, kuri ilgstoši bijuši
ciešā kontaktā ar kādu plaušu tuberkulozes slimnieku. Visbiežāk tie ir
ģimenes locekļi, darbabiedri vai draugi.
Izpaužas pakāpeniski
Visbiežāk
tuberkulozes simptomi sāk izpausties pakāpeniski. Raksturīgākās
saslimšanas pazīmes ir klepus ar vai bez krēpām, kas ilgst vairākas
nedēļas, paaugstināta ķermeņa temperatūra, novērojams svara zudums,
pastiprināta svīšana naktīs. Retāk tuberkulozes saslimšanas gadījumā
novērojams asiņu piejaukums krēpām, elpas trūkums un sāpes krūtīs. Par
saslimšanu ar tuberkulozi var liecināt arī tādi vispārēji simptomi kā
slikta apetīte, nespēks un nogurums. Tomēr jāatceras, ka pat
tuberkulozes nēsātājam jeb infekciozam plaušu tuberkulozes pacientam
izteiktus slimības simptomus var nenovērot.
Bērnus no smagām
tuberkulozes formām pasargā BCG vakcīna, ko visiem jaundzimušajiem veic
dzemdību nodaļā otrajā līdz piektajā dzīves dienā. BCG ir
prettuberkulozes vakcīna, kas satur novājinātas “Mycobacterium bovis”
nūjiņas, kas nevar izraisīt slimību. Tās stimulē imūno sistēmu un
paaugstina organisma spēju pretoties tuberkulozes infekcijai, tādējādi
pasargājot mazus bērnus no saslimšanas ar smagām ārpus plaušu
tuberkulozes formām. BCG vakcīna ir iekļauta potēšanas kalendārā un ir
bez maksas. Bērniem, kuri inficējušies ar tuberkulozi, bet nav
saslimuši, nepieciešamības gadījumā tiek nodrošināta profilaktiska
tuberkulozes ārstēšana.
Tā kā imūnsistēma var tikt galā ar ieelpotiem
tuberkulozes baciļiem, ja tā ir pietiekami spēcīga, liela nozīme
slimības profilaksē ir imunitātes stiprināšanai. Jāatceras, ka imunitāti
stiprina gan veselīgs dzīvesveids, gan sabalansēts darba un atpūtas
režīms, kā arī pareizs ēšanas režīms, kurā ēdienreizēs organisms saņem
gan olbaltumvielas, gan ogļhidrātus, taukus un vitamīnus. Iespējams
pieveikt
Ja tuberkuloze netiek ārstēta, tā var būt nāvējoša, tomēr,
regulāri lietojot medikamentus, ir iespējams izārstēties.
Parasti
ārstēšana ilgst vidēji sešus mēnešus – sākotnēji pacients ārstējas
slimnīcā, bet pēc tam ambulatori. Lai pēc iespējas veiksmīgāk izārstētos
un neriskētu iegūt rezistentu tuberkulozi, ārstēšanās laikā medikamenti
jālieto regulāri un precīzi jāievēro ārsta norādījumi.
Rezistentu
tuberkulozi pieveikt ir sarežģītāk, tās ārstēšana notiek ievērojami
ilgāk – 18–24 mēnešus. Pēc ārstēšanas kursa beigšanas un izveseļošanās
vēl aptuveni divus gadus ir nepieciešamas veselības pārbaudes, lai
izvairītos no atkārtotas saslimšanas.
Latvijā tuberkulozes slimniekus
iesaka hospitalizēt līdz brīdim, kad viņi vairs nav bīstami
apkārtējiem, tas ir, neizplata tuberkulozes ierosinātāju apkārtējā vidē
jeb nav bacilāri.
Ar tuberkulozi nav iespējams inficēties:
■ pārlejot asinis;
■ sarokojoties;
■ no kukaiņu un dzīvnieku kodumiem;
■ kopīgi lietojot virtuves piederumus, apģērbu un citus sadzīves priekšmetus.
Infografika: SPKC
