Lauku mājās «Amatnieki» Tērvetes pagastā Aina un Aigars Liepiņi saimnieko jau trešajā paaudzē. Uz «Amatniekiem» ved vēl saimnieka tēta stādīta pīlādžu aleja, bet pašā ceļa malā aug divas staltas liepas – par godu dzimtas uzvārdam. Puķu dobi mājas priekšā rotā strūklaka – saimnieka dāvana sievai dzimšanas dienā –, bet aiz mājas slejas paša saimnieka būvēta lapene. Par katru stūrīti Liepiņu pārim ir ko stāstīt – jo visur pielikta roka un atstāta daļa sirds.
Kad divdesmitajos gados tika dalīta Kroņauces muižas zeme, savas piecas pūrvietas īpašumā ieguva arī A.Liepiņa vecaistēvs amatnieks – tā kādreiz sauca celtniekus. Uz zemes bija arī muižas šķūnis, kas dzīvošanai gan nebija piemērots. Vispirms uzcelts viens mājas gals, kurā uz dzīvi apmetās vietējais piensaimnieks. No īres nāca ienākumi, kas palīdzēja uzcelt mājas otru galu, līdz 1924. gadā «Amatnieki» pabeigti.
«Šeit itin nekā nebija, bija klajš Zemgales lauks. Sāka stādīt, iekopt – pašreiz, kad koki izauguši lieli, izskatās skaisti,» vērtē A.Liepiņa. Gandrīz par katru koku saimniekiem ir savs stāsts, kas tālāk tiek nodots arī kuplajam bērnu pulkam – izaudzināti divi pašu un trīs audžu bērni. Tā, piemēram, saimniece rāda uz bērzu, kam vēl jaunam iespēris zibens, bet tagad sasniedzis jau cienījamu vecumu. Reiz mājas galā augušas divas tūjas – vienu kara laikā nobraucis krievu karaspēka tanks, un tās vietā iestādīta jauna.
Savukārt lielās kastaņas galotni saimnieks, puika būdams, bija atzinis par labu novērošanas posteni, no kura bija pārskatāma visa apkārtne. Ir arī ieva, kas sasniegusi gandrīz dižkoka apmērus. Taču pavisam īpašs stāsts ir par māju lielo ozolu, kam pēc pāris gadiem tiks svinēta simt gadu jubileja. Tas ir pirmais koks, kas iestādīts «Amatniekos» – saimnieka tētim necilā viciņa tolaik bija tikai līdz pleciem. Augot āderu krustpunktā, ozols sasniedzis ievērojamu garumu un platumu.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 3.septembra, laikrakstā «Zemgales Ziņas». Foto: Raitis Puriņš
