Noticis Zemgales pašvaldību kultūras koordinatoru seminārs, kura laikā bija iespēja apgūt prasmes, lai veiksmīgi strādātu ar digitālo kultūras karti. Semināra laikā notika arī informācijas apmaiņa par situāciju novados kultūras jomā, kā arī izkristalizējās redzējums par sadarbību, kas vērsta uz kultūras attīstību reģionā.
Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) kultūras attīstības speciāliste Ilva Kalnāja informē, ka Latvijas reģionu kultūras kartēšanas projektu 2005.gadā uzsāka Kultūras ministrija. Projekta pirmajos divos posmos kartē savadītā informācija sniedz ieskatu par kultūras iestāžu un norišu pārklājumu. Darbs pie kartes izstrādes turpinās. Šobrīd informācija tiek vadīta uzlabotājā versijā, kas publiski būs pieejama 2010.gada sākumā. Kultūras karte (www.kulturaskarte.lv) sniegs detalizētu informāciju par Latvijas reģionu kultūras procesu un institūciju daudzveidību, pārklājumu, kultūras pieejamību sabiedrībai, kultūras infrastruktūras materiāltehnisko stāvokli un attīstības tendencēm.Kultūras karte parādīs esošo kultūras pakalpojumu klāstu Latvijā – kultūras iestāžu blīvumu un aktivitāšu daudzumu apdzīvotā vietā, pagastā, rajonā, reģionā. Latvijas digitālajā Kultūras kartē tiks iekļauti kultūras nozaru reģistri (bibliotēku, muzeju, Kultūras/tautas namu u.c.) un nemateriālā kultūras mantojuma reģistrs. Datu bāze tiks papildināta arī ar plašu vizuālo materiālu (fotogrāfijas, video).Diskusijā par kultūras darba organizāciju pašvaldībās un kopēju problēmjautājumu noskaidrošanā piedalījās visu 22 pašvaldību kultūras koordinatori vai to pārstāvji.Sarunā par kultūras darba organizāciju iezīmējās, ka situācija reģionā ir ļoti dažāda. Daļai pašvaldību ir jau izveidota vai šobrīd tiek veidota kultūras organizatoriskā struktūra, bet daļai nē. Kaut arī atalgojums kultūras darbiniekiem ir neliels, atšķirības starp pašvaldībām ir diezgan ievērojamas.Tika pārspriestas arī kopējas problēmas, kuras varētu risināt ar reģionālu projektu palīdzību. Kā galvenās vajadzības no pašvaldībām izskanēja: apmācības kultūras darbiniekiem, lai paaugstinātu esošo kvalifikācijas līmeni un kopīga reģiona mēroga pasākumu organizēšana. Lielākajā daļā pašvaldību amatiermākslas kolektīvi turpina aktīvi darboties un būtu nepieciešams finansiāls atbalsts transportam, lai varētu braukt koncertēt, sniegt izrādes, pēc kā izslāpuši lauku novadu iedzīvotāji.Uz tikšanos bija ieradies arī Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras Dziesmu svētku nodaļas vadītājs Jānis Puriņš, kurš iepazinās ar Zemgales kultūras koordinatoriem un situāciju nozarē, sprieda, kā notiks tālākā sadarbība ar reģioniem Dziesmu svētku procesa organizēšanā.
