Skrīveros notikušajā ikmēneša Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) Attīstības padomes izbraukuma sēdē ieinteresētās puses – pašvaldību vadītāji, valsts institūciju pārstāvji un speciālisti sprieda, kā pilnveidot sadarbību nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un Dziesmu svētku sagatavošanas procesa nodrošināšanā pilsētās, novados un pagastos.
Nepieciešamība uzlabot visa veida sadarbību nozarē radusies dēļ tā, ka pērnā gada nogalē Kultūras ministrija, likvidējot eksperta štata vietu bijušajās rajona padomēs, visiem pieciem plānošanas reģioniem deleģēja jaunu funkciju – kultūras norišu koordināciju. Tādējādi arī Zemgales Plānošanas reģionā izveidoja līdz šim nebijušu – kultūras attīstības speciālista amatu, informē ZPR informācijas speciālists darbam ar plašsaziņas līdzekļiem Juris Kālis.Saskaņā ar ministrijā noslēgto sadarbības līgumu speciālista darbības nodrošināšanai no oktobra līdz decembrim iestādes budžetā nonāca 3000 latu liels finansējums. Ar to pietika, lai bez tēriņiem atalgojumam apkopotu arī visai apjomīgu informāciju par kultūras norisēm reģionā, apzinātu akūtāko problēmu loku, nodrošinātu vajadzīgo datu ievadīšanu digitālajā Latvijas kultūras kartē, kā arī noorganizētu vairākus mācību seminārus pašvaldību kultūras darba organizatoriem galvenokārt par finansējuma piesaisti no dažādiem atbalsta fondiem.Diemžēl pašreizējā gada budžetā minētā speciālista darba nodrošināšanai no valsts piešķirts tikai četrarpus tūkstošu latu liels finansējums, kas garantē vien atalgojumu nepilnai pusslodzei. Taču risināmo problēmu loks Zemgalē, līdzīgi kā citviet Latvijā, ir visai plašs.Tā kā valsts vairs nepiešķir mērķdotācijas tautas kolektīvu vadītāju atalgojumam, problemātiska kļūst dziedātāju, dejotāju, mūziķu un citu kopu uzturēšana, jo nu tā ir atkarīga no pašvaldību turīguma un deputātu labvēlības.Tālab reģionā ar kultūras attīstības speciālistes Ilvas Kalnājas iniciatīvu aizsācies nopietns dialogs starp pašvaldību politiķiem un kultūras darba speciālistiem gan par kolektīvu vadītāju atalgojuma lielumu un tā noteikšanas kritērijiem, gan par kolektīvu uzturēšanas izmaksām. Pārrunās nereti aicināti piedalīties kā ministrijas tā Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras speciālisti, sevišķi jautājumos, kas saistīti ar koru, deju kolektīvu, teātra trupu un cita veida kolektīvu skatēm, kurām jākļūst par nozīmīgu notikumu vietējā kultūras dzīvē.Tā kā Plānošanas reģionam to rīkošanai līdzekļi nav paredzēti, pašvaldībām pašām jāizšķiras – rīkot skates katrai atsevišķi, vai kooperēties ar kaimiņiem, vērtēšanā pieaicinot kvalificētus speciālistus.Uz lietišķu sadarbību ir vērsta arī Zemgales Plānošanas reģiona cieša apņemšanās izstrādāt un ieviest virkni kopīgus projektus. Tā ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu zemgalieši jau tagad sekmīgi ievieš vērienīgu projektu, kā ietvaros izstrādāti pieci tematiski tūrisma maršruti ar vairāk nekā 100 amatniecībā centrētiem objektiem Zemgalē un Ziemeļlietuvā. Bez tam Latvijas pusē vien top deviņi jauni amatniecības centri.Tāpat turpinās projekta «Atraktīvu un pieejamu muzeju attīstība Zemgalē un Ziemeļlietuvā» ieviešana, kā rezultātā Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Jēkabpilī un Viesītē uzlabosies muzeju infrastruktūra, darbinieki apgūs jaunas apmeklētājus izglītojošas programmas, ieviesīs mūsdienīgas tehnoloģijas.Minētās pārrobežu sadarbības programmas projektu trešajam konkursam Ilva Kalnāja nupat iesniegusi vēl divus jaunus kultūras dzīvi rosinošus projektus – «Radošo industriju attīstība Latvijas – Lietuvas pierobežas reģionos» un «Sadarbība kultūras norišu sekmēšanai Latvijas – Lietuvas pierobežas reģionos». Pirmais no tiem paredz radošo darbnīcu izveidi pie jaunatnes centriem, mūzikas un mākslas skolām Aizkraukles, Ozolnieku, Pļaviņu, Rundāles novadā un Jelgavā, bet otrs – kultūras darbinieku profesionālo pilnveidi, mākslas kolektīvu jauna repertuāra apguvi un dažādu sadraudzības pasākumu rīkošanu Zemgalē un Ziemeļlietuvā.Reģionā atzinīgi vērtē Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras iniciatīvu marta un aprīļa beigās Sēlijā un Zemgalē, pavisam 12 vietās, organizēt radošās meistardarbnīcas dažādās tautas mākslas jomās, kā arī ministrijas centienus veicināt profesionālās mākslas pieejamību reģionos, slēdzot sadarbības līgumu ar lielajām pilsētām. Zemgalē tās ir Jelgava un Jēkabpils.Pēdējā aktivitāte gan ir vājš mierinājums pārējo attīstības centru iedzīvotājiem, kuriem nokļūšana līdz lielajām pilsētām ir visai problemātiska. Tāpēc nevajadzētu atteikties no savulaik Kultūrpolitikas stratēģijā ietvertās apņemšanās, piesaistot dažādu atbalsta fondu līdzekļus, arī attālākajās vietās radīt nepieciešamo infrastruktūru un aprīkojumu profesionālo mākslas kolektīvu uzņemšanai, skaidro J.Kālis.
