Trešdien Jelgavas 5.vidusskolā notika seminārs «Bilingvālās apmācības problēmas cittautu skolās».
Trešdien Jelgavas 5.vidusskolā notika seminārs «Bilingvālās apmācības problēmas cittautu skolās».
Izglītības likums paredz, ka ar 2004. gadu nelatviešu skolām jāpāriet uz visu priekšmetu apmācību latviešu valodā. Lai sekmīgāk tuvotos likumā paredzēto prasību izpildei, sākot ar pagājušā gada septembri, skolās ar krievu mācību valodu tiek ieviesta bilingvālā (divvalodīgā) apmācība. Tas nozīmē, ka atsevišķi mācību priekšmeti tiek mācīti latviešu valodā: pamatskolās – divi priekšmeti, vidusskolās – trīs. 5. vidusskolā pamatskolas klašu audzēkņi apgūst dziedāšanu un darbmācību. Arī fizkultūras «piecminūte» notiek latviski. Semināra dalībnieki – pilsētas Skolu valdes pārstāvji, cittautu skolu direktori un mācību darba vadītāji, skolotāji, vecāki – varēja iepazīties ar bilingvālās apmācības modeli, piedaloties atklātajās integrētās darbmācības stundās 1.a un 1.b klasē. Divdesmit pieci procenti darba notika latviešu valodā.
Kā «Ziņām» pastāstīja 5. vidusskolas direktore Liene Plota, lai gan bērni divus priekšmetus latviski apgūst tikai pusgadu, viņu vārdu krājums pamazām papildinās. Viņi saprot, ko viņiem jautā. Lai gan par lieliem sasniegumiem vēl runāt pāragri, zināšanu līmenis pakāpeniski paaugstinās. Par galveno šāda veida apmācības priekšrocību direktore uzskata iespēju piedāvāt cittautiešu bērniem apgūt latviešu valodu, nezaudējot savu mentalitāti un ierasto vidi. Tā būtu alternatīva tiem vecākiem, kuri domā par savu bērnu sūtīšanu mācīties latviešu skolās. Taču skolas psiholoģei un pedagogiem svarīga šķiet bērnu iepriekšējā sagatavotība latviešu valodas apguvei. Tai būtu jānotiek jau ģimenē un bērnudārzā. Pilsētas Skolu valdes priekšsēdētāja Gunta Auza atzinīgi novērtēja 5.vidusskolas integrācijas programmu, kura pagaidām no pārējām Jelgavas skolā izstrādātajām vienīgā ir apstiprināta Ministru kabinetā. Semināra mērķis bija apgūt kolēģu pieredzi. Arī pārējās Jelgavas cittautu skolās ir veiktas iestrādes šādu programmu veidošanā, kas februārī un martā vēl papildināmas un pilnveidojamas, lai pēc tam nodotu apstiprināšanai.
