Lai gan dažas pazīmes liecina par sēņošanas sezonas norietu, mūsu militāristi attapuši, ka pastāv nenoliedzama sakarība starp panākumiem militārajā jomā un tiem bekotājiem, kas viņiem Ādažu poligonā traucē šaut mērķī, jo īpaši – garām tam.
Lai gan dažas pazīmes liecina par sēņošanas sezonas norietu, mūsu militāristi attapuši, ka pastāv nenoliedzama sakarība starp panākumiem militārajā jomā un tiem bekotājiem, kas viņiem Ādažu poligonā traucē šaut mērķī, jo īpaši – garām tam. Bekotāji kļuvuši tik nekaunīgi, ka viņu dēļ Latvijas armija bijusi spiesta atlikt savas šaušanas mācības. Kaut arī poligonā ir brīdinājuma zīmes, bijuši paziņojumi masu saziņas līdzekļos un bruņoto spēku vadības aicinājumi, sēņotāji kā aptrakuši brauca uz poligonu un riskēja ar savām dzīvībām. Atvēlētā budžeta ziņā būdama vislabāk situēta, Latvijas Aizsardzības ministrija šo problēmu risina ar kaprāļa vērienu un tiešumu.
Sākumā militāristi gribēja vilkt žogu visapkārt poligona teritorijai. Tas būtu maksājis tikai mazliet vairāk nekā nieka divus miljonus latu. Tomēr šī iecere pagaisusi. Esot iebilduši arī «zaļie», jo būtu traucēta dzīvnieku migrācija. Arī kāds jaunkareivis ieminējies: ja nožogos visu poligonu, kas zina, sēņu saaugtu tik daudz, ka uz tām slīdētu karavīru zābaki, viņi kristu un krītot aizšautu vēl vairāk garām. Virsnieki pakasīja zem naģenēm un sasprindzināja to, ko pakasīja.
Bruņoto spēku galvās dzima pieticīgāks projekts. Jānorīko sapieru vada personāls. Tas apmācību laikā Ādažu poligonā nevis visapkārt, bet tikai nepilna kilometra garumā būvēs žogu un uzstādīs vairākus meža ceļu blokus, lai ierobežotu sēņotāju iekļūšanu kaujas šaušanas zonā. Turklāt žogu plānots būvēt no Ādažu poligonā neizmantotajām elektrolīnijām, stabiem un citiem materiāliem. Ietaupīsies gandrīz divi miljoni nodokļu maksātāju naudiņas.
Laikam jau, lai no dažādām drazām celtais žogs atbilstu ES normām, mūsu bruņoto spēku sapieri apgūs vada seržanta un nodaļu komandiera speciālās iemaņas Dānijā. Pirmdien turp jau devušies pieci sapieru vadu instruktori, lai līdz 17. oktobrim apgūtu vada seržanta un nodaļu komandieru speciālās iemaņas (speciālo žogu būvniecībā). Sapieru vadu kolektīva apmācība, kas noslēgsies 2004. gada 16. janvārī, notiks vairākos posmos Ādažu poligonā, Dānijā un Polijā. Bet no 20. līdz 31. oktobrim Dānijas instruktori uzturēsies Ādažos, lai savā pieredzē dalītos ar pārējiem karavīriem. Tad žogam vajadzētu būt gatavam, lai bekotāji neuzmāktos ārzemju šāvējiem.
Vēl nav īsti zināms, vai bekas tik ilgi vēl augs, bet gan jau pavasarī atkal būs murķeļi un gan jau, cerēsim, žogs noturēsies ne vienu vien sezonu.
Tostarp kļuvis zināms, ka mūsu armijas bruņojums tikšot papildināts ar veselām 11 snaiperu šautenēm. Tikšot iegādāta arī lielāka kalibra tehnika, taču tas notikšot mazliet vēlāk. Pagaidām visvairāk un steidzamāk vajadzīgi esot tieši snaiperu ieroči. (Ja nu tomēr žogs nelīdz vai beku augšana nerimstas?).
Katram gadījumam sēņu sirojumiem jāizvēlas kāda cita vieta, ne Ādažu apkārtnes meži. Bet drošības pēc bekošanu labāk vispār mest malā. Tikko kļuvis zināms, ka Aizsardzības ministrijas drošības sistēmas uzturēs SIA «Tālavas taurētājs», kas to apņēmusies darīt par 27 578 latiem. Tālavas taurētājs noteikti nav nekāds nedzīvs žogs no otrreizējām izejvielām: viņš sēž augstā eglē un redz tālu. Par 27 578 latiem var redzēt pat ļoti tālu. Drebiet, bekotāji!
