Pirms kāda laika saņēmām ziņu, kas, domājams, neatstāja vienaldzīgus arī Jelgavas un tuvākās apkārtnes iedzīvotājus, visus, kas ikdienā izmanto akciju sabiedrības «Pasažieru vilciens» pakalpojumus.
Pirms kāda laika saņēmām ziņu, kas, domājams, neatstāja vienaldzīgus arī Jelgavas un tuvākās apkārtnes iedzīvotājus, visus, kas ikdienā izmanto valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” meitas uzņēmuma akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” pakalpojumus. Runa ir par dzelzceļnieku lēmumu braukšanas biļešu cenu palielināt vidēji par vienpadsmit procentiem. Ko tas nozīmē tiem, kas mācībās un darbā dodas uz Rīgu? Līdz šim par biļeti Jelgava – Rīga maksājām 59 santīmus, no 1. februāra tās cena būs 68 santīmi. Sacīsiet – tikai deviņi? Turp un atpakaļ kopā būs jau astoņpadsmit. Par šādu naudu var nopirkt maizes kukulīti, un vairumam, kas izmanto tieši dzelzceļa pakalpojumus, tas ir būtiski. Citādi varētu pārsēsties uz “mikriņiem”, kas uz Rīgu un atpakaļ aizvizinās par latu un 80 santīmiem.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome, kas janvāra vidū, izskatot dzelzceļnieku piedāvāto projektu par braukšanas maksas palielinājumu elektrovilcienos un dīzeļvilcienos, atzina to par atbilstošu apstiprinātajai metodikai. Tomēr interesanti, ka tā pati komisija “Pasažieru vilciena” piedāvāto tarifu efektivitāti jau tad novērtēja kā “plāksteri uz nāvi slimajam”.
Vakar SPRK priekšsēdētāja Inna Šteinbuka nosūtīja speciālu vēstuli satiksmes ministram A.Šleseram un ekonomikas ministram K.Kariņam, kurā sniedza komisijas novērtējumu par to, kas notiek dzelzceļa pasažieru pārvadājumos. Galvenais – braukšanas maksas palielināšana nav adekvāts problēmas risinājums, lai jau šogad “Pasažieru vilciens” sāktu strādāt ar peļņu. Daudz svarīgāk ir atrast iespējas samazināt dzelzceļa pasažieru pārvadājumu izmaksas, optimizēt pārvadājumu maršrutus un, kā jau ierasts, iegūt līdzekļus uzņēmuma tehniskā stāvokļa uzlabošanai.
Kāpēc pasažieru pārvadājumus nevar dotēt no kravu pārvadājumiem? Izrādās, šķērssubsidēšanu nepieļaujot ES direktīvas – pasažieru pārvadātājiem pilnībā jāsedz sliežu ceļu izmantošanas izmaksas. SPRK to vērtē kā pozitīvu, jo esot ekonomiski pamatots un tirgus principiem atbilstošs solis. Komisija vēstulē ministriem pasaka arī, ka “pēc šīm izmaiņām nav sekojusi pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu efektivitātes un lietderības pārvērtēšana valsts mērogā”. Nu ko, atliek vien “optimizēt”. Kaut vai likvidējot, piemēram, pasažieru pārvadājumus līdz Reņģei. Vilciena vietā tiek ieteikts organizēt cita veida transportu. Kādu? Ticamākais, tā jau būs pašvaldību “galvassāpe”.
Protams, ar peļņu strādāt gribas visiem. Kur peļņa, tur dividendes, medaļas un citi patīkami bonusi priekšniecības jaukai dzīvei. Arī padotie apmierināti. Visiem labi. Ir priekšlikums, kas to visu padarīs vēl rentablāku. Konsekventi ievērot jau gadiem ierasto praksi un turpināt attīstīt tikai Rīgas konglomerātu. Galu galā Eiropas nauda pārsvarā šā vai tā “nosēžas” tieši tur. Nepaies ilgs laiks, un šajā “ūdensgalvā” būs savākušies visi, kam tajos “pāķos” (līdz kuriem vairs nevarēs nokļūt) nebūs ko darīt. Tiem, kas nespēj nokļūt līdz Rīgai saviem spēkiem, reizi sezonā var nomest no helikoptera kādu miltu maišeli. Un, galvenais, atstāt tikai sliežu līnijas Ventspils – Zilupe un Zilupe – Bolderājas naftas termināļi.
Ja nopietni, valsts nevēlēšanās iesaistīties pasažieru pārvadājumu (ieskaitot autotransporta) sakārtošanā neko vairāk kā attieksmi pret iedzīvotājiem neparāda. (Interesanti, kāpēc “Latvijas dzelzceļš” skaitās valsts akciju sabiedrība?) Nestāstiet par mežonīgā kapitālisma tirgus likumiem. Visās valstīs, kurās rūpējas par saviem pilsoņiem, pasažieru pārvadājumi nav atstāti tikai pasažieru ziņā.
