Klausoties Valmieras pusē populārā veterinārārsta Egila Juitinoviča viedokli un zināšanas par cūku audzēšanas lietām, nudien ir jānotic virsrakstā apgalvotajam.
Klausoties Valmieras pusē populārā veterinārārsta Egila Juitinoviča viedokli un zināšanas par cūku audzēšanas lietām, nudien ir jānotic virsrakstā apgalvotajam. Nupat vēl saimniekam bija tikai cūciņa, pēc laika tai apkārt jau rukšķēja ducis sivēniņu, kas auga auga, līdz pieauga pilns aizgalds, un apaļdibenainie barokļi nebija vedami nekur citur kā vien uz gaļas kombinātu, lai pārtaptu sulīgā karbonādē un pēc dūmiem smaržojošā desā. Cūkas audzētājam tik vien bēdas, kā naudu makā sastūķēt.
Mūsu rajona cūku audzētāji, kas pagājušajā nedēļā bija pulcējušies Zaļenieku Lauksaimniecības skolā, lai iemācītos, ko šajā nozarē var sasniegt, izmantojot «Dobeles dzirnavnieka» ražotu kombinēto barību, par tādu valmierieša apgalvojumu tikai galvas vien nogrozīja. Un tomēr beigās visi atzina, ka tad, ja viss tiek darīts pareizi un precīzi, cūku barošana atmaksājas. Tikai jāzina – kā ir pareizi un precīzi.
– Zināšanas ir sākums darbam,– tā sacīja Zaļenieku Lauksaimniecības skolas direktore Vija Cīrule un pastāstīja, ka skolas speciālisti piekrituši izmēģinājumiem cūku fermā, lai kopā ar Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra un akciju sabiedrības «Dobeles dzirnavnieks» speciālistiem izzinātu, ko dod cūku pareiza barošana. Turklāt ieguvums šādā izmēģinājumā ir dubults – mācās gan paši cūku audzētāji gan nākamie lauku saimnieki, pašreizējie skolas audzēkņi.
Un tā, ferma, kur rukšķ simts cūku, desmit no tām ir sivēnmātes, 33 –nobarojamās cūkas un 56 sivēni līdz četru mēnešu vecumam. Izmēģinājumam izveidotas divas sivēnu grupas: vienai dod ierasto barību, otrai – speciālo, ko atbilstošu katram cūku vecuma posmam ražo «Dobeles dzirnavnieks». Rezultāti ir pārsteidzoši: mazo sivēnu (0 līdz 45 dienas) dzīvsvara pieaugums parastajā grupā bijis 276 grami diennaktī, izmēģinājuma grupā – 374 grami. Atšķiršanas laikā pirmās grupas rukšeļi bijuši 13 kilogramu smagi, bet «dobelnieki» svēra 17,4 kilogramus. Parastā sivēna izaudzēšanai līdz atšķiršanas vecumam iztērēti 2,82 lati, otrās grupas – 2,28 lati. Bet kopumā, barojot cūkas ar pareizi sabalansētu kombinēto barību, uz katru cūci ietaupīts 7,01 lats.
Stāstīdama par izmēģinājuma rezultātiem, Lauksaimniecības konsultāciju biroja speciāliste Ziedone Bērziņa tomēr uzsvēra, ka barība ir tikai viena daļiņa no visa prasību kopuma, kas jāizpilda, lai izdevīgi ražotu kvalitatīvu cūkgaļu. Liela nozīme ir gan pareizas šķirnes izvēlei, gan dzīvnieka veselībai un turēšanas apstākļiem.
Egils Juitinovičs vispirms pievērsās cūkgaļas ražošanas finansiālajiem aspektiem:
– Cik es gribu nopelnīt? – tas ir sākuma jautājums, ko sev uzdodu, pirms metos cūkaudzēšanā. Otrs – tātad – cik daudz un par cik cūkgaļu ražot? Ja to izkalkulē un iznāk skaitlis ar plus zīmi – aiziet! Ja galā ir mīnus zīme, metiet mieru! Valstī būs par vienu nomāktu cilvēku mazāk.
Veterinārārsts dāsni dalījās pieredzē par sivēnu «ķeršanu», zobu kniebšanu, astīšu griešanu, barošanu un daudz ko citu, stingri piekodinādams cūku audzētājiem turēties pie mūsdienu pirmās un galvenās prasības – par visu un ar visiem slēgt līgumus, lai nodrošinātos ar atbildētājiem «neražas» reizē.
Par savu pieredzi cūku barošanā stāstīja ķekavniece Zaiga Kumsāre no SIA «Krūkļi» cūku fermas. Viņas atzinums lika satrūkties ne vienam vien klausītājam.
– Izrādās, ka mēs, vārīdami sivēniem putras, esam mocījuši rukšus un mocījušies paši, – sacīja Zaiga Kumsāre. – Cūkas jābaro ar sauso barību un jānodrošina ar dzeramo ūdeni.
Cūku audzētāji gan klausījās, gan vaicāja, gan iebilda. Galu galā arī katram pašam ir savas zināšanas un sava pieredze. Tomēr Zaļenieku mācības visu pārdomāt lika daudziem. Jo gluži kā pasakā arī ruksim galdiņš neklājas un ir jāzina, ko un cik dot, lai no maza rozā sivēniņa izaugtu resns, bet liess baroklis.
Galu galā, Egila Juitinoviča vārdiem runājot, mīlestība nāk un aiziet, bet ēst gribas katru dienu. Un labi, ja ir gaļas šķēle, ko galdā likt.
