Vasarā, kad daļa cukura diabēta pacientu, tāpat kā jebkurš cilvēks, izmanto atvaļinājumus, iespējamas īpatnības diabēta ārstēšanā, kas saistītas ar silto laiku, izmaiņām fiziskajā aktivitātē un ēšanā.
Vasarā, kad daļa cukura diabēta pacientu, tāpat kā jebkurš cilvēks, izmanto atvaļinājumus, iespējamas īpatnības diabēta ārstēšanā, kas saistītas ar silto laiku, izmaiņām fiziskajā aktivitātē un ēšanā.
Cukura diabēta pacientiem, kas saņem ārstēšanai cukura līmeni regulējošus medikamentus tabletēs, vasarās bieži izdodas būtiski uzlabot slimības kompensācijas rādītājus, jo vieglāk ievērot diētu, palielināt fizisko aktivitāti. Teiktais attiecas ne tikai uz tiem, kam ir atvaļinājumi, bet arī uz pārējiem diabēta pacientiem. Lauku iedzīvotājiem ir papildu lauku darbi, pensionāri rosās savos dārzos, pilsētnieki vairāk izbrauc svaigā gaisā. Daļai izdodas samazināt svaru, kas labvēlīgi iespaido cukura līmeņa rādītājus. Visiem cukura diabēta pacientiem, kas ārstējas ar tabletēm, jāiesaka maksimāli izmantot vasaru, lai uzlabotu visus slimības kompensācijas rādītājus – normalizētu cukura līmeni asinīs, taukvielu rādītājus un panāktu normālu asinsspiedienu. Kā liecina gan pacientu, gan ārstu pieredze, to iespējams realizēt ne tikai teorētiski, bet arī praktiski, ja ievēro dažus pamatnoteikumus: iespējami daudz kustību, fiziskas aktivitātes, mazāk kaloriju uzturā, akcentējot dārzeņu lietošanu, ieteikto preparātu regulāra lietošana.
Ja ieplānoti tālāki un ilgstošāki atpūtas braucieni, līdzi jāņem visi lietojamie preparāti pietiekamā daudzumā oriģinālos iepakojamos ar anotācijām. Ja to neievēro, dažreiz var rasties sarežģījumi muitas kontrolē un medikamentu iegādē brauciena galamērķī. Uzturoties siltā klimata zemēs, diabēta pacientiem nebūtu jāforsē uzturēšanās saulē, jāizdzer pietiekami daudz šķidruma (labāk oriģināli fasētu ūdeni vai minerālūdeni, bet ne limonādi) un jāatceras, ka alkohola lietošana var izraisīt hipoglikēmiju (zemu cukura koncentrāciju asinīs, kas var izpausties ar bada sajūtu, svīšanu, roku tirpšanu, neadekvātu izturēšanos) arī pacientiem, kas ārstē diabētu ar tabletēm.
Cukura diabēta pacientiem, kas injicē insulīna preparātus, vasarā arī parasti fiziskās aktivitātes palielinās, un, lai nebūtu hipoglikēmijas pēc fiziskām slodzēm, nedaudz jāpalielina apēsto ogļhidrātu daudzums katrā lielajā ēdienreizē. Protams, lai nekļūdītos, biežāk ar glukometru jākontrolē cukura daudzums asinīs gan pirms ēšanas, gan divas stundas pēc tam, gan vakarā pirms gulētiešanas. Ideālā gadījumā tam jābūt no 3,3 līdz 5,5 mmol/l, bet vispār cukura līmenim asinīs nevajadzētu pārsniegt 7 mmol/l, divas stundas pēc ēšanas – 9 mmol/l. Pacientiem, kuriem vēlams samazināt svaru, vasarās to iespējams izdarīt vieglāk. Šādos gadījumos, ja pēc fiziskām slodzēm ir tendence uz zemu cukura līmeni asinīs, nav jāpalielina apēsto ogļhidrātu daudzums, bet gan jāsamazina injicējamā insulīna deva. To pacients var veikt pats, ja apguvis insulīna devu regulēšanu. Biežāk gan tā būtu veicama sadarbībā ar speciālistu.
Pacientiem, kas plāno braucienus uz ārzemēm, insulīna preparāti, injektori jāņem līdzi tādā daudzumā, lai to pietiktu visam ceļojuma laikam, jo krājumu papildināšana ārzemēs ir apgrūtināta formalitāšu dēļ, kas dažādās valstīs ir atšķirīgas. Insulīna injektori, insulīns, glukometri nav jāliek bagāžā, bet jāpatur pie sevis. Kopā ar personu apliecinošiem dokumentiem jāglabā arī cukura diabēta pacienta karte. Šis dokuments jāņem līdzi arī uz pasākumiem, ejot uz pludmali. Ļoti ieteicams, lai kāds no ceļojuma biedriem zinātu, ka jums ir cukura diabēts, ko ārstē ar insulīna preparātiem. Šim cilvēkam būtu jāzina arī hipoglikēmijas pazīmes un jāprot sniegt palīdzību. Ja hipoglikēmijas attīstībā ir īpatnības, par tām jāinformē. Braucot ceļojumos organizētās grupās, par visu iepriekš minēto jāinformē grupas vadītājs. Kārtojot apdrošināšanu pirms ceļojuma, apdrošināšanas sabiedrība jāinformē par cukura diabētu, kura ārstēšanā ceļotājs lieto insulīna preparātus.
Ceļojumā jāpievērš uzmanība insulīna preparātu un insulīna pilnšļirču glabāšanas noteikumu ievērošanai (lietojamais insulīns vai pilnšļirce glabājams istabas temperatūrā, bet ne tiešā saules gaismā, rezerves insulīns – ledusskapī apakšējos plauktiņos +4…+80C).
Ekskursijās, pārgājienos un citos pasākumos ārpus apmešanās vietas jānodrošinās ar minerālūdens rezervēm un kādu saldinātu šķidrumu, kas jāiedzer, ja rodas aizdomas par cukura līmeņa pazemināšanos. Pat kļūdas gadījumos, kad saldināts šķidrums lietots, ja nav bijis cukura līmeņa pazeminājuma asinīs, tas neradīs nelabvēlīgas sekas. Ja fiziskās aktivitātes laikā ir karsts, pastiprināta minerālūdens lietošana nāks tikai par labu, toties bīstams ir šķidruma deficīts. No alus šādās situācijās ieteicams atturēties. Cita veida alkohola lietošana, tanī skaitā arī sarkanvīna, insulīnu saņemošiem diabēta pacientiem ceļojumu laikā nebūtu vēlama, jo vairākas stundas pēc alkohola dzeršanas, biežāk naktī, iespējama hipoglikēmija. Dažreiz ar alkohola apreibumam līdzīgām pazīmēm tā attīstās pat pēc nelielām alkohola devām, un adekvāta palīdzība netiek sniegta, jo apkārtējie stāvokli novērtē kā grādīgo dzērienu izraisītu apreibumu.
Viss iepriekš minētais nebūtu jāuztver kā ieteikums kaut kur nebraukt vasarā, bet tikai kā atgādinājums par dažiem piesardzības pasākumiem.
