ES ierēdnis: neviens nevar garantēt, ka 2015. gadā cukura ražošana vairs netiks kvotēta un ka Latvijā atkal varēs audzēt cukurbietes
«Pirms cukura nozares restrukturizācijas nebijām pat paredzējuši, ka cukura cenai pēc reformām būtu jākļūst zemākai,» uzsvēra Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta pārstāvis Gabors Žuģeliks, pagājušajā nedēļā Briselē tiekoties ar Latvijas žurnālistiem. Skaidrojot ES cukura reformas politiku, viņš to dēvēja par izdevušos, jo cukura cena, ko iegūst ražotāji, tik tiešām pēdējos gados kritusies, taču tā cena veikalos esot tirgotāju godaprāta jautājums. 75 procenti kvotas – sešās valstīsPirms cukura nozares reformas bietes un cukurniedres audzēja un pārstrādāja baltajā cukurā 23 no 27 ES dalībvalstīm, bet pēc reformas 2008. gadā vairs tikai 18. Pilnībā no cukura ražošanas atteicās vien piecas (tostarp Latvija), sešas šo nozari ļoti ierobežoja, un patlaban 75 procenti no visa cukura ES tiek saražots sešās valstīs: Francijā, Vācijā, Polijā, Lielbritānijā, Nīderlandē un Beļģijā.Jāatgādina, ka cukura reformas mērķis bija Eiropas kopienā palielināt cukura nozares konkurētspēju, jo ES saldvielas ražošana lielā apmērā tika subsidēta, tādējādi veidojās augstas cukura cenas, bet ar tādām bija grūti konkurēt pasaules tirgū. Tādējādi cukura ražotājiem tika dota izvēles iespēja – turpināt strādāt nozarē un par to maksāt noteiktu nodevu fondā, bet tie, kas atsakās no cukura ražošanas, no šā fonda saņem atlīdzību. No sākotnēji gadā saražotajām 18,27 miljoniem tonnu cukura pašlaik kopējā ES kvota samazināta līdz 14 miljoniem tonnu, un pirmajos trīs reformas gados baltā cukura references cena no 632 eiro par tonnu nokritusies līdz 404. Vidējā cukura cena 2009. gadā bija 499 eiro, un pašlaik var teikt, ka ES cukura tirgus cena ir vienādā līmenī ar pasauli, piemēram, Brazīlijā tā ir nedaudz virs 500 eiro. Taču piebilstams, ka Brazīlijā cukura cenu kāpumu būtiski ietekmēja ilgstošās lietavas ražas novākšanas laikā, jo neizdevās novākt visas cukurniedres, savukārt otrā cukura lielvalstī – Indijā – ražu iznīcināja lielais sausums. Reformas gaitā samazināta ne tikai cukura, bet arī biešu iepirkuma cena, uzsvēra G.Žuģeliks, sakot, ka patlaban garantētā maksa par biešu tonnu ir 27 eiro. Virskvotas cukuru eksportēKo ES dara ar ārpuskvotas saražoto cukuru? Pašlaik savienība piedāvā divas iespējas – vai nu pārdot ar ķīmiju saistīto nozaru uzņēmumiem, vai arī eksportēt uz trešajām valstīm. 2010. gadā Eiropas Komisija atļāvusi eksportēt 1,37 miljonus tonnu cukura, un no ražotāju puses esot liela interese. ES iedzīvotāju kopējais cukura patēriņš gadā ir 16,5 miljoni tonnu. «Skatīsimies, kā patērētāji reaģēs uz cenas kritumu, tad redzēsim, vai tirgus ir jau piesātināts vai arī patēriņš palielināsies,» sacīja G.Žuģeliks. Pagaidām gan esot grūti prognozēt, kādas būs cukura cenas pasaules tirgū šajā gadā. Brazīlijā ražu sāks novākt aprīlī, maijā, liela ietekme būs arī Indijas cukurniedru ražai – ja sausums šajās valstīs (arī Argentīnā) mitēsies un ražas būs labas, kritīsies arī cukura cena. «Prognozējam, ka tās samazināsies, bet to rādīs laikapstākļi,» skaidroja ES ierēdnis. Viņš arī piebilda, ka 404 eiro par tonnu ir tikai ES vidējais rādītājs, tāpēc esot grūti komentēt, kāpēc Latvijā cukura cena nav kritusies, kā to savulaik solīja toreizējais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Piemēram, Maltā un Kiprā cukurs nekad nebūšot lēts, jo tā cenu sadārdzina transporta izdevumi – saldo vielu piegādā no liela attāluma. Šaubās, ka kvotu sistēmu atcelsPēdējais kvotētais cukurs un līdz ar to garantēts ienākums ES zemniekiem un ražotājiem būs 2014./2015. gada sezona. Pašlaik paredzēts, ka pēc tam kvotu sistēma beigsies, būs brīvs tirgus un pārstrādātājiem būs jākonkurē vienotā pasaules tirgū. Taču ES lielvalstu vadītāji, piemēram, Francijas un Vācijas, kam ir liela ietekme uz ES kopējo un lauksaimniecības politiku, diez vai būs ar mieru atteikties no kvotām šajā nozarē. «Tas, ka regula paredz kvotas līdz 2014. gadam, vēl nenozīmē, ka pēc tam to nebūs,» uzsvēra G.Žuģeliks, sakot, ka par to nākamajos gados lems ES valstu ministri. «Pašlaik neviens nevar garantēt, ka to nebūs,» viņš atbild uz jautājumu, vai Latvijas zemnieki var gatavoties biešu audzēšanai 2015. gadā, kad entuziasts Georgs Bagātais iecerējis Iecavas pusē uzcelt jaunu cukura ražotni. «Investēt cukura ražošanā Latvijā, kur ir tik mazas biešu ražas un zema konkurētspēja cukura nozarē, – tas būtu liels izaicinājums,» ierēdnis netieši apgalvoja, ka diez ko spoža saldās nozares nākotne mums nebūs. Pašlaik arī nav zināms, vai Latvijai būtu iespējams no jauna pieteikties kvotām 2015. gadā, ja no tām jau atteikusies. It kā latviešu zemnieki varētu audzēt bietes un ražot cukuru eksportam uz trešajām valstīm (ārpus ES), taču arī tas diez vai būtu iespējams, jo eksporta apjomu ES ir noteikusi, un par tā sadali jau patlaban spraigi cīnās lielo valstu zemnieki.
