Reģionālo preses izdevumu žurnālistus pagājušajā nedēļā aicināja uz tikšanos ar ministru prezidentu Induli Emsi. Jautājumus premjeram uzdeva arī «Zemgales Ziņu» komentētājs Edgars Sauka.
Reģionālo preses izdevumu žurnālistus pagājušajā nedēļā aicināja uz tikšanos ar ministru prezidentu Induli Emsi. Jautājumus premjeram uzdeva arī “Zemgales Ziņu” komentētājs Edgars Sauka.
I.Emsis atzīmēja, ka tad, kad Einara Repšes valdība paaugstināja mediķu algas, tās netika celtas sociālajā aprūpē strādājošajiem. “Ja Veselības ministrijas pakļautības iestādēs sociālās aprūpes darbinieki pašlaik saņem 169 latus, tad pārējiem tā ir 124 lati mēnesi. Pārsvarā šie 1865 mazāk atalgotie darbinieki strādā Labklājības, Izglītības un zinātnes, Iekšlietu, Kultūras un Zemkopības ministriju pakļautības iestādēs,” pavēstīja I.Emsis. Grozījumi budžetā paredz, ka kopumā sociālās aprūpes darbinieku algu paaugstinājumam papildu tiks izdalīti 0,8 miljoni latu. Turklāt no šiem līdzekļiem aptuveni 150 tūkstoši latu paredzēts piešķirt tieši pašvaldību pakļautībā esošām sociālās aprūpes iestādēm. Vairāk nekā 0,63 miljonus latu paredzēts piešķirt Labklājības ministrijai, lai novērstu parādu veidošanos sociālās aprūpes iestādēs. Pagājušajā gadā veidojot to budžetu, nav ņemta vērā medikamentu un komunālo pakalpojumu izmaksu celšanās.
Pēc vienošanās ar pašvaldību savienību, paredzēts, ka pašvaldībām par aptuveni trim miljoniem latu tiks palielināts kopējo aizdevumu limits ilgtermiņa kredītu ņemšanai infrastruktūras sakārtošanai. Savukārt Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijai tiks papildus piešķirti līdzekļi pašvaldību teritoriju plānojumu izstrādāšanai, tajā skaitā 30 īpaši atbalstāmo teritoriju attīstības plānu izstrādei. Jau šāgada budžeta grozījumi paredz līdzekļus pašvaldību vienotās informācijas sistēmas izveidei un uzturēšanai.
Uz “Ziņu” jautājumu par valdības vadītāja viedokli, vai cukura ražošanas nozarei Latvijā ir nākotne, I.Emsis atbildēja, ka pašreizējās diskusijas ES liecina, ka tuvāko septiņu līdz desmit gadu laikā cukura ražošana būs jāsamazina. Viņš uzsvēra, ka cukura cena pašlaik ES ir aptuveni trīs reizes augstāka nekā vidēji pasaulē, tāpēc šobrīd notiekot diskusijas par cukura ražošanas nozares nākotnes perspektīvām Eiropā. Labākajā gadījumā no divām Latvijas cukura rūpnīcām ražošanu turpināšot tikai viena. Savukārt cukurbiešu audzētājus premjerministrs aicināja jau laikus sākt pārorientēties uz citu lauksaimniecības kultūru audzēšanu. Diskusijā I.Emsis atzīmēja, ka zemniekiem kopā ar Zemkopības ministriju būtu jāizstrādā kopēja stratēģija, kā ražošanas pārorientācijai izmantot ES finanšu līdzekļus.
Kā politiski grūtu jautājumu I.Emsis uzsvēra no nākamā gada sākuma atceļamos īres maksas griestus. Viņš uzskata, ka par to vēl valdībā un Saeimā gaidāmas debates un līdz gada beigām varētu tikt pieņemts lēmums tos noteikt uz vēl vienu vai pusotru gadu, līdz kamēr valsts un pašvaldības paspēj iedarbināt atbilstošus iedzīvotājus aizsargājošus finanšu mehānismus. “Man ir droša informācija, ka mums nedraudzīgie spēki šo jautājumu skatīs politiski pietiekami augstā līmenī. Turklāt šie spēki paredz īres griestu atcelšanu saistīt ar rudenī paredzēto mācību sākšanu latviešu valodā mazākumtautību vidusskolās,” sarunas laikā atzina premjerministrs.
Uz “Ziņu” jautājumu par administratīvi teritoriālo reformu un novadu veidošanu, I.Emsis atbildēja, ka viņš gaida priekšlikumus no reģionālās attīstības pašvaldību lietu ministra Andreja Radzeviča. Joprojām topot reformas rīcības plāns par nākamajiem valdības soļiem. Tas neparedz, ka tiks piemēroti jelkādi piespiedu mehānismi reformas paātrināšanai. “Nākamā gada martā tiks vēlētas tikai pirmā līmeņa vietējās pašvaldības,” sarunā uzsvēra I.Emsis.
