Rit otrais mēnesis, kopš Jelgavas cukurfabrikā sākta šāgada ražas cukurbiešu pārstrāde.
Rit otrais mēnesis, kopš Jelgavas cukurfabrikā sākta šāgada ražas cukurbiešu pārstrāde. Pirmajās trīs ražotnes darba dekādēs pārstrādātas 45292 tonnas saldo sakņu, saražots 5736 tonnu baltā cukura.
Pavisam fabrikai piegādāts 70 tūkstošu tonnu cukurbiešu. No tām aptuveni 25 tūkstoši tonnu novietots glabāšanai. Kā saka fabrikas galvenais agronoms Aivars Kamols, pārstrādātājus neuztrauc tas, ka biešu audzētāji atpaliek no piegādes grafika, jo fabrika nav īpaši ieinteresēta glabāšanai domāto biešu īpatsvara pieaugumā, jo sakņu uzglabāšana milzīgajās kaudzēs samazina produkcijas galaiznākumu. Tāpēc pret piegādātājiem, kas atpalikuši no grafika un nav informējuši fabriku par izmaiņām, represijas netiks piemērotas. Vienīgi, atliekot biešu piegādi uz decembri un atvešanai izmantojot fabrikas transportu, šīs vajadzības savlaicīgi saskaņojamas.
Attiecībā uz cukurbiešu vākšanas tempiem A. Kamols lēš, ka šinī laikā tomēr nav izdarīts tik, cik būtu nepieciešams – nokopta vismaz puse platību. Esot audzētāji, kas vākšanu vēl neesot sākuši. Protams, situāciju nevar raksturot viennozīmīgi, jo katram audzētājam tā ir citāda. Kamēr vienam pārdesmit hektāru nokopšanai vajadzīgas desmit, otram – divdesmit dienu, cita apjomiem pietiek ar vienu. Kavēšanās galvenokārt vērojama saimniecībās, kuru rīcībā nav hektāru skaitam atbilstošas tehnikas. Tiesa, saskaitot visus agregātus, jaudas apsaimniekotajām vairāk nekā 900 cukurbiešu audzētāju platībām ir it kā pietiekamas. Taču tehnika atrodas dažādās rokās. Maz agregātu ir lauksaimnieku rīcībā, kas noslēguši līgumus par 300 un mazāk tonnu piegādi, respektīvi, audzē bietes līdz desmit hektāriem. Protams, savas tehnikas iegāde attaisnojas, ja platību apmēri sasniedz kādus 30 hektārus. Cukurfabrikas klientu vidū tādu nav pārāk daudz – desmit un vairāk hektāru biešu audzē aptuveni 150 lauksaimnieku. Papildu bažas izraisa arī laika apstākļi – gan slapjdraņķis, kas pieņemas spēkā, gan meteorologu brīdinājumi par iespējamo salu.
Par spīti nelabvēlīgajām dienām, netīrumu īpatsvars bietēs ir pieņemams – 13 procentu. Cukura saturs sākotnējo 16,5 procentu vietā cēlies par 0,4 procentiem. Savukārt ražība sasniedz 30 un vairāk tonnu no hektāra. Visvairāk biešu pagaidām piegādājusi paju sabiedrība «Lielvircava» – 6631 tonnu, par 32 procentiem pārsniedzot līgumā fiksēto saistību apjomu. No biešu hektāra paju sabiedrības laukos novāktas 39 tonnas. Par četrām tonnām vairāk izaudzis katrā Vilces pagasta zemnieka Imanta Gustiņa sakņu hektārā. Līdz viņnedēļas nogalei zemnieks piegādājis 1294 tonnas. No Persija Kaufmaņa saimniecības Sesavas pagastā uz fabriku atvizināts 1400 tonnu produkcijas ar 47,5 tonnu vidējo ražību. Biešu piegāde fabrikai turpināsies vēl divus mēnešus, tāpēc minēto piegādātāju devums nekādus rekordus vēl nenozīmē.
Norēķināšanās ar audzētājiem notiek katru dekādi līgumā paredzētajā apjomā, sedzot 60 procentu izmaksājamās summas jeb vēl šajā gadā izpildāmo saistību daļu. Šādu kārtību domāts saglabāt arī turpmāk, ja vien nenotiks kas neparedzēts. Piemēram, pamatotas izrādīsies vairumtirgotāju bažas par kontrabandas cukura ieplūšanu (pašlaik saldās produkcijas realizācija esot minimāla). Attiecībā uz Lietuvas cukura ieplūšanu A. Kamols teica, ka abās valstīs cenas esot līdzīgas, tāpēc leišiem produkcijas izvešana nevarētu būt aktuāla.
Pēdējā dekādē vidēji diennaktī, kā «Ziņām» teica galvenā tehnoloģe Ludmila Šehurina, tiek pārstrādāts 1800 tonnu sakņu (iepriekšējā sezonā 1500), saražojot aptuveni 240 tonnu produkcijas. Cukura ieguve salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu augusi par 0,2 procentiem. Tas tāpēc, ka galvenokārt tiek pārstrādātas nule piegādātās saknes. Tehnoloģe izteica apmierinātību ar jaunajām vācu firmas «Putsch» griezmašīnām un firmas «Buckau-wolf» baltā cukura centrifūgām, kas galaiznākumā nodrošina sausu cukuru. Nepilna puse no saražotās produkcijas safasēta, pārējā daļa iepildīta maisos. Šogad, sekojot patērētāju vēlmēm, baltais cukurs tiek fasēts arī puskilogramu iesaiņojumā. Tas, tāpat kā dzeltenā cukura iesaiņošana, pagaidām ir roku darbs. Līdztekus minētajiem cukura veidiem fabrikā ražo arī konditoriem, saldumu ražotājiem un citiem patērētājiem domāto pūdercukuru, kā arī dzērvenes pūdercukurā. Jaunākais produkcijas veids ir dzeltenais cukurs – ar melasi piesātināts baltais cukurs. Līdzās saharozei tajā ir arī glikoze un fruktoze, kas cukuram nodrošina karamelizētu medus garšu, kā arī kalcija, kālija, nātrija un magnija minerālsāļi. L. Šehurina stāsta, ka sākotnēji mākušas šaubas par tā realizāciju, taču cilvēkus neparastā produkcijas krāsa nav samulsinājusi – pieprasījums pēc dzeltenā cukura augot ar katru dekādi. Tā realizācijas cena pagaidām ir analoga baltajam cukuram, kaut arī pašizmaksa ir lielāka. Cenu ražotāji domā kāpināt, kad produkcija būs vairāk pilnveidota un būs atrasts drošs noiets.
Savukārt dzērvenes pūdercukurā, ko Jelgavā ražo trešo gadu, īpašu reklāmu neprasa. Tehnoloģijas pamatā pagaidām dominē roku darbs – vispirms ogas pārlasa, tad applaucē verdošā ūdenī, lai pēc tam ar sīrupa palīdzību sarkano ogu ietērptu saldajā pūdera apvalkā. Pēc tā sacietēšanas un pirms pildīšanas kārbās atkal notiek kvalitātes pārbaude. Oktobrī saražots 5300 divu simtu gramu kārbu kāruma. Ražošanas iespējas, kā uzsver L. Šehurina, ir krietni lielākas, kaut ražošanas apjomi gandrīz nepārsniedz pasūtījumu (šinī gadījumā tirgotāju) apmērus. Dzērvenes pūdercukurā fabrikā parasti tiek gatavotas līdz gada beigām. Savukārt tie, kam veikalu plauktos šo mutē kūstošo našķi nav izdevies iegādāties, var doties uz fabrikas caurlaižu telpu, kur pieejamas gan saldinātas dzērvenes, gan pārējā produkcija. Protams, bez tirdzniecības uzcenojuma. Savukārt dārziņu īpašniekus, kuru platībās ir paaugstināts skābuma līmenis, varētu interesēt filtrkaļķis, ko cukurfabrika piedāvā bez maksas (sedzami vienīgi iekraušanas izdevumi). Lauksaimnieku vidū visai pieprasīti esot graizījumi, kas šogad, pateicoties preses sakārtošanai, saturot līdz pat 20 procentiem sausnes.
