Sarunu par akcionāru gada pārskata sanāksmi cukurfabrikas valdes priekšsēdētājs Harijs Veģeris sāk ar atvainošanos tiem biešu audzētājiem, kam šogad nav izdevies noslēgt līgumu ar Jelgavas cukurfabriku par saldo sakņu pārstrādi.
Sarunu par akcionāru gada pārskata sanāksmi cukurfabrikas valdes priekšsēdētājs
Harijs Veģeris sāk ar atvainošanos tiem biešu audzētājiem, kam šogad nav izdevies noslēgt līgumu ar Jelgavas cukurfabriku par saldo sakņu pārstrādi.
Tas noticis tāpēc, ka šogad lauksaimnieku interese par biešu audzēšanu strauji palielinājusies. Iepriekšējā sezonā pārstrādāti 197 tūkstoši tonnu cukurbiešu, šogad ar fabrikas akcionāriem vien noslēgti līgumi par vairāk nekā 270 tūkstošu tonnu piegādi. Tāpēc, zinot savu nelielo jaudu, slēgt līgumus ar visiem interesentiem nav ražotnes spēkos cukurbietes tomēr ir sezonas produkcija, ko nevar pārstrādāt augu gadu. Ražas novākšanas sezonā, kad aplēses par akcionāru vēlmēm un reālajām biešu audzēšanas iespējām būs konkrētākas, iespējamas korekcijas.
Peļņa – divkāršota
Pēdējā sezonā cukurbiešu pārstrādes jaudu izdevies noturēt 1600 tonnu līmenī diennaktī. H. Veģeris to vērtē kā apmierinošu rādītāju, jo kā nekā laika apstākļi biešu pārstrādei bijuši nelabvēlīgi. Nopietnais sals decembra sākumā nenosegtās saknes apsaldējis, bet pēc tam uznākušais siltums atkausējis. Šādas svārstības tehnoloģiskajam procesam ir sevišķi nelabvēlīgas un apgrūtina normāla cukura iznākuma sasniegšanu. Pēdējā sezonā tas bijis vidēji 12,7 procenti. Tiesa, profesionāļu aprindās nerēķina vis cukura iznākumu, bet gan ekstrakcijas koeficientu (pērn sasniedzis 81%), jo no cukurbietēm iegūst arī melasi, kas ir ne mazāk vērtīgs produkts. Diemžēl tās cena pie mums ir pārāk zema.
Lai gan apstākļi nebija īpaši labvēlīgi, Jelgavas cukurfabrikas peļņa pagājušajā gadā sasniegusi 580 tūkstošus latu un vairāk nekā divas reizes pārsniedz iepriekšējā pārskata posmā sasniegto. Akcionāriem domātās dividendēs rezultāti gan nav izpaudušies, un tuvākajā laikā tas arī nenotiks, jo pieņemts lēmums par visu finansu resursu ieguldīšanu uzņēmuma attīstībā. Zināma līdzekļu daļa atvēlama arī norēķiniem par iepriekšējos gados uzkrātajiem parādiem.
Kolīzijas vairs nepiemin
Pērngada uzņēmuma valdes un padomes domstarpības investīciju piesaistes sakarā un tajās iesaistīto akcionāru noskaņas šāgada sākumā visiem šķiet aizmirsušās un sapulcē vairs netika pieminētas. H.Veģeris gan teic, ka pavisam neminēt to nav iespējams, un norāda uz savu nebūt ne eņģelisko raksturu. Zemniekiem gan arī tas nav nekāds vieglais. Un tad no īssavienojuma vairs nav tālu. Tiesa, diez vai uzņēmuma vadītāja amatā maz var atrasties cilvēks ar mīkstu raksturu. Nu attiecības akciju sabiedrības valdes un padomes starpā var raksturot kā normālas, un pēc būtības abām institūcijām ir viens mērķis uzņēmuma attīstība un materiālā labklājība.
Pagājušo kolīziju dēļ realizēt investīciju plānus pilnā apjomā nav izdevies. Taču fabrikā notiek intensīvs darbs un investīciju apguve turpinās. Divi investoru pārstāvji ievēlēti akciju sabiedrības pārvaldes institūcijās: Aivars Ķīsis padomē, bet Imons Kolinss valdē. Līdz šim fabrikas attīstībā ieguldīto pusmiljonu latu līdz jaunajai ražas sezonai plānots papildināt vēl ar 700 800 tūkstošu latu. H.Veģeris atzīst, ka uzņēmums nav tik bagāts, lai pirktu jaunus, rietumvalstīs ražotus agregātus. Tāpēc tehnoloģiskā procesa automatizācijas iekārtas tiek pirktas Polijā.
Cukura realizācija
Cukura realizācija tā ražotāju aprindās ir skumjš temats, un jau kopš 1994. gada, kad valstī masveidā ieplūda nelegāls cukurs, šinī ziņā pozitīvas pārmaiņas īpaši nav jūtamas Latvijā joprojām ieplūst nemarķēta produkcija. Marta pirmajā dekādē valstī no pēdējās sezonas ražas vēl nav realizēti 28 tūkstoši tonnu baltā cukura. Labākajā gadījumā tā pārdošanu varētu pabeigt jūlijā. Zināmas cerības tiek saistītas ar likumdošanas aktiem, lai gan pagaidām, neraugoties uz daudzajiem Saeimā un valdībā iesniegtajiem priekšlikumiem, reāla rīcība vēl nav sekojusi.
