Pēc sešu gadu tiesvedības beidzot noskaidrots, kam jāatbild par Lielupes piesārņošanu un masveida zivju un vēžu bojāeju 2005. gada rudenī. Zemgales apgabaltiesas tiesnešiem Aizkrauklē nācies labot savu kolēģu jelgavnieku spriedumu, ar kuru J.Blumbergs tika pilnībā attaisnots, un atstāt negrozītu pirmās instances tiesas lēmumu. Ar to cukurfabrikas šefs atzīts par vainīgu upes piemēslošanā, un no viņa piedzīti vairāk par 23,4 tūkstošiem latu.
Lai gan sākotnēji prokurors Ilvars Kunigs par šo nodarījumu Jelgavas tiesu prasīja J.Blumbergam piespriest 80 minimālās mēnešalgas, kas tolaik bija 14,4 tūkstoši latu, ar galīgo un nepārsūdzamo lēmumu viņš ir apmierināts – izpildot savulaik tiesneses Guntas Čepules pieņemto spriedumu, J.Blumbergam nācies samaksāt naudas sodu 65 minimālo algu jeb 11,7 tūkstošu latu apmērā, 1462,09 latus par videi nodarīto postu, 9181,38 latus par zivju resursiem radītajiem zaudējumiem, 416,75 latus par izdevumiem, kas saistīti ar zivju resursiem nodarītā zaudējuma aprēķinu, un 700 latu kā procesuālos izdevumus par ekspertiem izmaksāto atlīdzību.Lietu sauc par neviennozīmīgu«Nebija neviena pierādījuma pret Jāni Blumbergu kā fizisku personu,» saka viņa advokāts Ziedonis Ūdris, kurš aizvien uzskata, ka cukurfabrikas vadītājs nevar atbildēt par upes piesārņojumu. Šo lietu viņš dēvē par neviennozīmīgu, par ko liecinot diametrāli pretējie spriedumi dažādās tiesu instancēs. Jāatgādina, ka sākotnējo Jelgavas tiesas spriedumu Z.Ūdris apelācijas kārtībā pārsūdzēja Zemgales apgabaltiesā. Apgabaltiesa Jelgavā pirms gada nolēma J.Blumbergu attaisnot un atzīt par nevainīgu. Šogad 21. februārī Augstākās tiesas Senāts izskatīja prokurora I.Kuniga iesniegto kasācijas protestu par apgabaltiesas spriedumu. Augstākā tiesu instance spriedumu atcēla, jo tā nebija pierādījusi savu lēmumu attaisnot J.Blumbergu. Pēc tam no jauna lietas iztiesāšanai pieķērās Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles instance, kas atzina – Jelgavas tiesas sākotnējais spriedums bijis taisnīgs. Varēs ielaist 50 tūkstošus lašuValsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktore Evija Šmite teic, ka soda nauda par zivju resursiem nodarītajiem postījumiem tiek ieskaitītas nevis kopējā valsts budžetā, bet gan speciāli zivju resursu atjaunošanai. Tādēļ tiesas piespriestie vairāk nekā 9000 latu vērtējams kā būtisks atspaids. Par tādu naudu Lielupē varētu ielaist vairāk par 50 tūkstošiem lašu mazuļu. Piemēram, pērn Lielupē ielaisti vairāk nekā 130 tūkstoši viengadīgu lašu mazuļu, liecina Zemkopības ministrijas apkopotā informācija. Savukārt drīz pēc Lielupē konstatētās zivju bojāejas resursu atjaunošanu upes lejtecē organizēja Jūrmalas Dome.
