– Kuņģa čūla ir visbiežāk sastopamā un nopietnākā gremošanas trakta slimība. Ar to saslimst aptuveni no pieciem līdz desmit procentiem cilvēku.
– Kuņģa čūla ir visbiežāk sastopamā un nopietnākā gremošanas trakta slimība. Ar to saslimst aptuveni no pieciem līdz desmit procentiem cilvēku. Nereti slimībai ir hroniska gaita, smagas komplikācijas un nepieciešama dārga medikamentozā ārstēšana. Tādēļ tik svarīgi ir profilaktiskie pasākumi. Ārstu zināšanas par čūlu veicinošiem faktoriem, diagnostiku un ārstēšanu pēdējā laikā ir būtiski papildinājušās, – stāsta Jelgavas pilsētas slimnīcas filiāles («vecās» slimnīcas) Terapijas nodaļas vadītāja Skaidrīte Ādamsone.
Kas ir kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla? Ilgstošs un grūti dzīstošs kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas iekaisums.
Izcelsme un riska faktori
Čūlai ir akūta un hroniska forma. Akūta čūla var rasties pēkšņa, spēcīga stresa vai smagas slimības rezultātā. Arī hronisku čūlu izcelsmē liela nozīme ir nervu sistēmas stāvoklim, kā arī iedzimtībai un sociālajai videi. Atšķiras čūlas izcelsme jauniem un veciem cilvēkiem. Ar divpadsmitpirkstu zarnas čūlu parasti slimo jauni cilvēki.
Riska faktori ir pārmērīga psihiskā, emocionālā vai fiziskā slodze, nakts darbs, neregulāra un steidzīga ēšana, kuņģi kairinošs (pārsvarā sauss, auksts, rupjš, ass) uzturs. Kaitīga ir smēķēšana, alkoholisko dzērienu un pārmērīga kafijas lietošana, kā arī daži medikamenti (piemēram, pretsāpju līdzekļi, arī aspirīns).
Slimības simptomi
Dedzinoša sajūta un sāpes kuņģī, kas saistītas ar ēšanu, nakts un tā sauktās «bada» sāpes, ko izraisa palielinātais skābes daudzums kuņģī. Kuņģa čūla attīstās tad, kad kuņģa gļotādā jau ir atrofiskas izmaiņas. Gļotādā vēro aizsargmehānismu vājumu, kuņģa skābes daudzums ir vai nu palielināts, vai samazināts. Ir traucētas kuņģa gļotādas atjaunošanās (reģenerācijas) spējas un asinsapgāde. Šiem slimniekiem parasti ir arī citas saslimšanas: plaušu emfizēma, pneimoskleroze, aknu ciroze.
Slimība saasinās pavasarī un rudenī, jo šajos gadalaikos cikliski palielinās skābes koncentrācija kuņģī.
Diagnostika
Viens no svarīgākajiem atklājumiem medicīnā pēdējos 20 gados ir kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas gļotādā dzīvojošā gramnegatīvā helikobaktērija – Helicobacter pylori (HP). Latvijā tās izplatība ir ievērojama. Dažādi epidemioloģiskie pētījumi rāda, ka 20 – 70 procentos gadījumu kuņģa čūlas izraisītāja ir helikobaktērija. Diagnosticējot divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, HP atrod 90 procentiem slimnieku. Inficēšanās ar šo baktēriju notiek caur muti. Ja slimības izraisītāja ir HP, to likvidējot, kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla ir izārstēta.
Par galveno diagnostikas metodi šobrīd uzskata endoskopisko izmeklēšanu, ar kuras palīdzību vienlaikus iespējams noteikt gļotādas stāvokli, kuņģa sekrēciju, helikobaktēriju klātbūtni (ar speciāla testa palīdzību) un paņemt biopsijas materiālu no kuņģa čūlas vai polipa. Biopsijas materiāls vajadzīgs, lai laikus diagnosticētu čūlas malignizāciju – pārvēršanos ļaundabīgā audzējā. Specifiskās HP antivielas un līdz ar to pašu HP var noteikt arī asins serumā.
Ārstēšana
Jauniem cilvēkiem pietiek ar diētas un saudzējoša režīma ievērošanu un kaitīgo ieradumu atmešanu. Ja vajadzīgs, izmanto medikamentus, kas bloķē sālsskābes sekrēciju kuņģī. Šādu terapiju ārsti iesaka pavasaros un rudeņos divas trīs nedēļas. Parasti ar to arī pietiek, lai traucējošos simptomus likvidētu.
Ja divpadsmitpirkstu zarnas vai kuņģa čūla ir hroniska un recidivējoša (periodiski uzliesmojoša), jāizdara pārbaude, kas apstiprina vai izslēdz HP klātesamību. Ja tās tiek atrastas, ārstēšanu nosaka pēc divām pasaulē atzītām shēmām, kas paredz triju medikamentu kombināciju lietošanu septiņas dienas.
Ja slimniekam čūla ir pirmoreiz un tās izraisītāja ir helikobaktērija, ārstēšanu pirmajā nedēļā sedz slimokase. Receptes noformē ģimenes ārsts. Pilnīga divpadsmitpirkstu zarnas čūlas sadzīšana iespējama četrās līdz sešās nedēļās, kuņģa čūlas dzīšana ilgst sešas līdz astoņas nedēļas. Taču pārējā laikā medikamentozā terapija ir mazāk intensīva un par to maksā slimnieks pats.
Slimnīcā čūlas tagad ārstē daudz retāk – tad, ja ir ļoti stipras sāpes, slikti sociālie apstākļi vai komplikācijas: čūlas asiņošana, plīšana vai rētaudu radīts kuņģa sašaurinājums. Operē ilgi nedzīstošas čūlas un to radīto komplikāciju sekas.
Diēta un citi vērtīgi padomi
Šobrīd valda daudz liberālāki uzskati par čūlas slimnieka diētu. Tai jāatbilst racionāla uztura prasībām. Nav jāpārtiek tikai no putriņām, ar pārtiku pietiekamā daudzumā jāuzņem olbaltumvielas, ogļhidrāti, taukvielas, vitamīni, mikroelementi un balastvielas. Protams, nav ieteicams lietot grūti sagremojamu barību, piemēram, svaigu maizi (to apkaltē vai aizstāj ar sausiņien) un kuņģa sekrēciju uzbudinošus pārtikas produktus: pikantu buljonu, melnu, stipru kafiju, alu.
Noteikti jāatmet smēķēšana, kas aizkavē čūlas dzīšanu un nereti izraisa slimības uzliesmojumus (recidīvus). Agresīvi uz kuņģa gļotādu iedarbojas alkoholiskie dzērieni. Svarīgi ir zināt medikamentus, kas var izraisīt čūlu vai tās paasinājumu, un tos nelietot.
