Pavisam drīz zemi pārklās sniegs, turklāt nevis tā, kā šur tur bijis – uz dienu vai divām –, bet gan, domājams, uz ilgāku laiku. Kas ir sniegs?
Pavisam drīz zemi pārklās sniegs, turklāt nevis tā, kā šur tur bijis – uz dienu vai divām –, bet gan, domājams, uz ilgāku laiku. Kas ir sniegs? Protams, gribas teikt: “Kāds muļķīgs jautājums!”
Turpmāk vides lapās piedāvāsim nelielu dabas ābeci, jo dažkārt lietas, kas šķiet pavisam parastas un vienkāršas, skaidrojamas interesanti, bet varbūt šis skaidrojums vienkārši ir aizmirsies.
Sniegpārsla – ledus kristāli, kas veidojas mākoņos. Sniegpārslas lielums var būt no milimetra daļām līdz vairākiem milimetriem. Visbiežāk sniegpārsla sastāv no dažādas formas sešstūru zvaigznēm, bet var būt arī no plāksnīšveida, adatveida un citu formu kristāliem. Forma atkarīga no kristālu veidošanās apstākļiem.
Sniegs – cieti atmosfēras nokrišņi, kas sastāv no dažādas formas ledus kristāliem – sniegpārslām. Ja temperatūra ir ~0 grādu, sniegs krīt pikās, kuru diametrs ir apmēram viens divi centimetri. Parasti sniegs izkrīt no lietus slāņmākoņiem un gubu lietusmākoņiem.
Sarma – sīku ledus kristālu nosēdums uz priekšmetiem, koku un krūmu sīkajiem zariem, vadiem. Sarma rodas miglainā, aukstā gaisā, ledus adatiņu kristāliem saskaroties ar galiem, jo tie ir elektrizēti. No vidēji liela augļu koka ziemas laikā nobirst līdz pat 80 kg sarmas.