Līdz ar iestāšanos ES no 1. maija būtiski mainījusies dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība. Piecus mēnešus pēc tās ieviešanas Valsts ieņēmumu dienests tā iekasēšanai nolēmis pievērst pastiprinātu uzmanību.
Līdz ar iestāšanos ES no 1. maija būtiski mainījusies dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība. Piecus mēnešus pēc tās ieviešanas Valsts ieņēmumu dienests tā iekasēšanai nolēmis pievērst pastiprinātu uzmanību.
Pirms iestāšanās ES dabas resursu nodoklis par videi kaitīgu preču vai iepakojuma ievešanu tika aprēķināts un maksāts uz valsts robežas. Tagad atbildība par savlaicīgu dabas resursu nodokļa aprēķināšanu un godprātīgu nomaksu jāuzņemas pašiem uzņēmējiem. Vairāk par to informē VID Zemgales reģionālās iestādes birojs.
Nodokļa maksātāja pienākums ir nodrošināt uzskaiti par dabas resursu ieguves un izmantošanas veidu un apjomu, par vidē novadītā piesārņojuma veidu un apjomu, par taksācijas periodā zemes dzīlēs iesūknēto dabasgāzes daudzumu, par iepakojuma materiāla veidu un svaru, par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, par videi kaitīgām precēm un radioaktīvajām vielām. Savukārt nodokli par dabas resursu ieguvi un izmantošanu limitos noteiktajos apjomos, par vides piesārņojumu limitos noteiktajos apjomos, par zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, par videi kaitīgu preču un iepakotu preču realizāciju vai izmantošanu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, par vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu realizāciju mazumtirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā, par radioaktīvo vielu izmantošanu un par transporta līdzekļu pirmreizējo reģistrāciju nodokļa maksātājs iekļauj uzņēmējdarbības izmaksās. Tātad ar šo nodokli saistīts plašs spektrs dažādu nozaru uzņēmēju.
Mazākā daļa (40 procentu) no nodokļa maksājumiem par dabas resursu ieguvi vai vides piesārņošanu nonāk valsts pamatbudžetā, bet 60 procentu tiek ieskaitīts tās pašvaldības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība. Likums paredz, ka visi no šā nodokļa maksājumiem iegūtie līdzekļi izmantojami tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kas tieši saistīti ar vides aizsardzību. Proti, videi kaitīgu atkritumu utilizāciju vai pārstrādi, dabas resursu izpēti, atjaunošanu u.tml.
Valstī šogad dabas resursu nodokli paredzēts iekasēt 11,7 miljonu latu apmērā. Līdz šim tā gada plāna ieņēmumi izpildīti tikai par 48,8 procentiem. VID Zemgales reģionālā iestāde no kopējiem dabas resursa nodokļa ieņēmumiem iekasē aptuveni 6,5 procentus. Šā gada deviņos mēnešos tā dabas resursu nodokli iekasējusi 374 400 latu apmērā, tostarp Jelgavas nodaļa – 109 780 latu apmērā.
Saskaņā ar likumu par dabas resursu nodokli tas jāmaksā katru ceturksni. Uzņēmumam nodoklis par iepriekšējo ceturksni jāaprēķina un VID noteiktajā budžeta kontā jānomaksā līdz nākamā mēneša 20. datumam. Jūlija dati liecina, ka šovasar nodokļu maksātāju aktivitāte bijusi neliela. Ņemot vērā, ka kārtība mainījusies nesen, VID pagaidām uz nodokļu maksātājiem raudzījies pielaidīgāk, dodot laiku pārkārtoties atbilstoši ES prasībām. Kopš grozījumiem likumdošanā pagājuši pieci mēneši, pietiekami ilgs laiks, lai uzņēmumi sakārtotu savu uzskaites sistēmu atbilstoši jaunajiem noteikumiem un nomaksātu dabas resursu nodokli.
Tuvojoties 20. oktobrim, VID uzsver, ka nodokļa maksātājiem VID jāiesniedz pārskats par aprēķināto dabas resursu nodokli gada trešajā ceturksnī. Tas jāveic atbilstoši pēdējiem grozījumiem likumā, kas stājušies spēkā maijā. Savukārt
1. jūlijā spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi par dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību. Neskaidrību gadījumā uzņēmēji VID Zemgales reģionālās iestādes Jelgavas nodaļas Nodokļu maksātāju konsultāciju daļā var saņemt konsultācijas.
Pēc 20. oktobra uz uzņēmējiem, kas nebūs savlaicīgi nomaksājuši dabas resursu nodokli, VID raudzīsies daudz bargāk. Uzņēmumos tiks veiktas pārbaudes. Bet par pārskatos neuzrādīto (slēpto) dabas resursu ieguvi un izmantošanu, vidē ievadīto piesārņojumu, realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto preču, preču iepakojuma un radioaktīvo vielu apjomu, kā arī par darbību veikšanu bez nepieciešamās atļaujas vai izvairīšanos no nodokļa maksāšanas, papildus noslēptajai nodokļa summai no maksātāja atbilstoši likumā norādītajam paredzēts piedzīt soda naudu divkāršā nenomaksātā nodokļa apmērā.
