Dabas skaitītāji, apsekojot Latvijas pļavas, iekšzemes un piekrastes kāpas, saldūdeņus, alas, iežu atsegumus, purvus un mežus, ne vien pētīja biotopus un to stāvokli, bet arī novēroja retas sugas, tādējādi četrās sezonās kopumā atklājot 52 jaunas sugas.
Starp tām ir divas līdz šim Latvijā nesastaptas augu, septiņas sūnu, 12 ķērpju, 15 gļotsēņu un 16 sēņu sugas. Daļa jaunatklāto sugu ir retas ne tikai Baltijas, bet arī Eiropas mērogā.
Jaunatklājumu skaits dažādās grupās norāda, cik daudz līdz šim pētīta katra no tām. Piemēram, botāniķi ir ļoti labi izzinājuši Latvijas savvaļas augus, līdz ar to no jauna atklātas vien pāris sugas. Savukārt gļotsēnes Latvijā ir maz pētītas, tādēļ jaunatklājumu skaits pēdējos četros gados ir palielinājies par 15 sugām.
Ķekavas novadā un Jūrmalā dabas skaitīšanas otrajā sezonā pētnieki konstatēja tūbaino grīsli (Carex tomentosa), kas Latvijā bija sen gaidīta suga, jo bija zināms, ka tā jau aug Igaunijā un Lietuvā. Tūbainais grīslis aug tikai dabiskos zālājos, tam nepieciešami specifiski mainīga mitruma apstākļi un nedaudz kaļķaina augsne. Daugavpils un Naukšēnu novadā eksperti atrada vēl vienu jaunu augu sugu – smaržīgo ancīti (Agrimonia procera). Tā ir jau trešā ancīšu suga Latvijā, sastopama saulainās mežmalās un var sasniegt pat 150 centimetru garumu.
Kurzemē 2019. gadā pirmoreiz fiksēta balteņu ģints piepe (Skeletocutis chrysella). Tā ir saistīta ar dabisku meža biotopu indikatorsugu egļu cietpiepi (Phellinus chrysoloma) un aug uz tās mirušajiem augļķermeņiem vai uz to noārdītās koksnes. Šī ir reta suga arī Eiropā un pat iekļauta apdraudēto sarakstos.
Savukārt pērn septembrī uzietā jaunā piepju suga Lapzemes ziemeļpiepe (Amylocystis lapponica) Eiropā tiek uzskatīta par kritiski apdraudētu, tādēļ iekļauta 23 Eiropā reto sēņu sarakstā. Piepe ar īpašo smaržu, kas saistīta ar taigas tipa mežiem un parasti aug uz eglēm, pirmo reizi konstatēta Ķemeru nacionālajā parkā. Bet vēlāk sekoja ziņas arī par otru atradni citā Latvijas reģionā.
