Zivīm pārmaiņas atmosfērā nepatīk. Labāk, lai spiediens būtu augstāks vai zemāks, bet stabils
Pēdējās nedēļās mūsu ūdeņos notiek interesantas lietas. Pareizāk gan būtu teikt, ka nenotiek nekas, ja neskaita dažus starpgadījumus. Ar samiem Daugavā pavisam vāji. Vienīgi kvokotāji vēl kaut ko steidz iespēt, bet pat tie sūdzas, ka augšā ceļas pārsvarā kurkuļi līdz divu kilogramu svarā. Kurš normāli domājošs «samists» tādu galvu un asti ņems? Kaut gan atrodas pat tādi, kas iebāž somā arī 20 centimetru garus samu bērneļus. Kāri uz naktstārpiemVienīgais, ar ko varu iepriecināt zivju darbaļaudis, ir cope «Saulkrastu jūrā». Jau kopš jūlija beigām lielā daudzumā tur saradušies asari. Agrākos gados to izmēri ne vienmēr bija tie izcilākie, bet šogad, kā par brīnumu, līcis ir papildinājies ar skaistiem asariem. Acīmredzot aktivitāte vēl nav augstākajā pakāpē, jo asaris nav agresīvs. Tas parasti notiek ap septembri, kad svītrainie ir varen knaši uz mazo gumijas zivtiņu sistēmu vai rotējošo vizuļu medībām. Pašreizējā brīdī tie varen kāri ķer naktstārpu un pārsvarā uzturas piecu sešu metru dziļumā. Cope ir diezgan agresīva. Ja vien jūra pieļauj iebraukt ar laivu, tad ir vērts pastrādāt. Pēdējā reizē tiku pie 48 gabaliem loma, un izmērs patiešām priecēja. Savukārt, zinot, ka tur apakšā viņš ir un aktīvi ņem naktstārpus, protams, mēģinājām spiningot. Testi kātiem līdz 10 gramiem, mazie rotiņi galā. Pat izmēģinājām nelielām salakām līdzīgus slaidus, grimstošos voblerus. Nu neņem! Pieslēdzu sistēmas ar mikrodžigiem un pāris centimetru garām gumijas zivtiņām. Neņem! Taču, tiklīdz ūdenī parādās čūskveidīgi lokanais naktstārps, tā cope ir zibenīga. Turklāt bieži vien piecu līdz sešu metru dziļumā ēsma nemaz nepaspēja nogrimt, bet jau pusceļā tika mēģināta neitralizēt. Tā kā uz jūras copi bijām vairākas reizes, mēģināju savilkt kopā likumsakarības. Un secināju, ka labākais copes moments ir tad, kad jūra krastu apveltī ar neliela izmēra gareniem viļņiem. Acīmredzot ēsma ar pludiņa palīdzību tiek cilāta, un tas pievērš asaru uzmanību. Varbūt arī, ka trāpījām uz asaru baru. Taču vai vairākas dienas no vietas tas būtu iespējams, ja ne situācija, ka šogad patiešām asari ir nepieredzēti agri pienākuši pie līča piekrastes un intensīvi barojas? Varbūt mūs sagaida agra ziema?Vēlreiz par iebarošanuApzvanīju savus copes kolēģus, kas vasaras viducī mēdz intensīvi ņemties ap iebarojamām barībām un tādējādi mēģina piesaistīt brekšu, līņu, raudu vai karpu aktivitāti. Diemžēl visur valda pamatīgs klusums. Tomēr īpaši nevajadzētu tā krist izmisumā, jo pārmaiņas, kas notika pēdējo aptuveni trīs nedēļu laikā, lika ļoti mainīties atmosfēras spiedienam, turklāt nevis pa dienām, bet pa stundām. Zivīm šis apstāklis ļoti nepatīk. Labāk, lai spiediens būtu augstāks vai zemāks, bet stabils. Ūdens temperatūra pamazām, sevišķi upēs, pazeminās. Līdz ar to barība, kas apveltīta ar spēcīgām un saldām smaržām (atraktoriem), drīz vien nederēs. Vēl, protams, pastāv versija to šķaidīt ar zemi. Kas būtu jāatceras? Ar zemi kopā var salipināt visu, bet tad jālieto speciālā PV1 līme. Pat plikai zemei, kas ir samaisīta kopā ar jebkādiem tārpiem, uz kilogramu masas pilnīgi pietiek ar 300 gramiem šīs līmes. Iebarojamās barības un līmes proporcijas svārstās no 5 līdz 30 procentiem. Pateikt precīzu recepti tā īsti nevar, jo nav zināms, ar cik smalku vai rupju un ar kādām blakus piedevām samaisītu barību nāksies rēķināties, «piesperot» klāt līmi. Pats daru tāBreksim stāvošos, bet seklos ūdeņos līmi neizmantoju. Sajaucu barību ar zemi pat pusi uz pusi, jo nekādas cietās un dziļi grimstošās bumbas šādās vietās nav vajadzīgas. Tiklīdz izvēle sasniedz četru līdz sešu metru dziļumu, gan jāsāk domāt par to, lai iebarojamās bumbas neizirstot sasniegtu ūdenskrātuves dibenu. Noteiktam barības daudzumam pievienoju attiecīgi trešo daļu zemes un tikpat daudz līmes. To visu sausā veidā samaisa un mazliet mazāk nekā tad, kad iemaisa iebarojamo barību bez līmes, pielej ūdeni. Vislabāk šādos gadījumos noder barības mikserēšana ar mikseri. Tas tāpēc, ka, barību jaucot, tai netiek ļauts sakļauties kunkuļos, kā notiek, to samaisot un izrīvējot starp pirkstiem. Izmantojam visparastāko elektrisko un ar bateriju elementiem apgādāto rokas urbjmašīnu. Pašus mikseru paveidus var nopirkt kā celtniecības, tā copes lietu veikalos. Šādi miksējot un sagatavojot barību, tā tiek smalki «izdauzīta» un uzreiz attiecīgā traukā nesalīp, pievelkas ar tik nepieciešamo skābekli, kas pēc tam būs nepieciešams, lai ūdenī barība ātrāk izirtu un izveidotu mums tik nepieciešamo galdu zivīm. Ar līmi sasaistīta barība nepavisam nederēs līņu copei. Kā zināms, līnis ir viena no tām zivīm, kam ļoti patīk rakties pa «šķidrām» dūņām un bieziem sapropeļu klājumiem. Tādēļ iebarojamai barībai atsitoties pret ūdeni, ir vienkārši, jāizjūk, izveidojot barības mākoni, bet ar noteikumu, ka pēc iemaisīšanas tā attiecīgā traukā būs pilnībā izmirkusi.Ne asakas, un gatavojamies copei uz butēm! Varbūt noderēsKatru gadu lasītājiem piedāvāju ko īpašu no saviem atklājumiem. Arī tagad varu ieteikt vienu labu recepti. Ņemam barību N–G mix līnis – karūsa un atsevišķā mikserī sakuļam sliekas, līdz tās ir pilnīgā putrā. Tādējādi iegūstam pilnīgi svaigu un aromātisku slieku atraktoru. Šo šķidro masu pievienojam ūdenim, ar ko tiks samaisīta līņu barība. Visa operācija jāveic turpat copes vietā, un agatavotais maksimāli ātri jāizbaro. Tas, protams, ar noteikumu, ka uz āķa būs naktenis vai mēslu slieku kaudzīte. Starp citu, līnim viena no labākajām ēsmām ir 10 – 15 baltie mušu kāpuri, tikai iepriekš tos derētu mazliet applaucēt ar verdošu ūdeni.
