“Leader” sadarbības projekta “Vietējo ražotāju konkurētspējas, sadarbības un atpazīstamības veicināšana” vasaras sezonas noslēguma pasākums Dabas velšu tirgus, kā arī jaunā tūrisma maršruta “Zemgales saimnieki aicina ciemos!” atklāšana norisinājās mājīgā, radošā un ģimeniskā gaisotnē Jelgavas novada Svētes pagasta zemnieku saimniecībā “Vilki”.
“Ir satraukums, bet arī prieks. Lai gan esam tirgojušies tirdziņos “Zemnieka cienastā” un Salaspils botāniskajā dārzā, paši šādu tirdziņu rīkojam pirmo reizi. Mums gan ir paveicies ar pasākuma organizatoriem – lauku partnerību “Lielupe”, kas paveica darba lielāko daļu,” atzīst zemnieku saimniecības “Vilki” saimniece Lauma Puriņa. Viņa, abas mazās meitas, vīrs un Laumas māte viesus sagaidīja uzposušies tautas tērpos. Par tirdziņa stendu noformējumu un piemērotu tērpu izvēli “Vilku” saimniece slavē arī tirgotājus.
Tirdziņā piedalījās 27 tirgotāji, piedāvājot plašu preču klāstu – vīnus, rokdarbus, ķiploku, piparmētru, čili piparu produktus, medu, saldumus, irbeņu un ābolu produktus, dārzeņu čipsus, kā arī Latvijā izaudzētus eksotiskos augļus, garšaugu, krūmu un koku stādus u.c. Tāpat tirdziņa teritorijā bija apskatāma Zemgales saimnieču un saimnieku fotoizstāde.
Savu veikumu prezentēja tūrisma maršrutā “Zemgales saimnieki aicina ciemos!” iekļautie desmit saimnieki. Šis tūrisma maršruts tapis “Leader” projektā “Vietējo ražotāju konkurētspējas, sadarbības un atpazīstamības veicināšana”.
Andris Pridāns Jelgavas novada Vircavas pagasta “Muceniekos” ir galvenais bišu saimnieks. Viņš saimniecības apmeklētājiem piedāvā stāstījumu par bitēm – kā tās vāc medu un cik veselīgs ir šis produkts –, kā arī ir gatavs atbildēt uz jautājumiem. Ar biškopību Andris nodarbojas vairāk nekā 10 gadu.
Savukārt Ronalds Kreilis no Jelgavas novada Valgundes pagasta savā saimniecībā audzē 64 čili piparu šķirnes un ir lielākais to audzētājs Latvijā. No čili pipariem viņš ir radījis vairāk nekā 30 produktu, kurus varēja degustēt, sākot ar maigāko līdz pat pasaulē stiprākajam piparam, kas ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā. Pērn viņš izaudzējis 2,5 tonnas čili piparu, to visu pārstrādājis un realizējis. Kā radusies tāda biznesa ideja? “Elementāri. Latvijā neko tādu nevarēja dabūt,” teic Ronalds.
Nils Beikmanis no Jelgavas novada Zaļenieku pagasta vīna darītavas “Ābelītes” “Ziņu” lasītājiem jau ir pazīstams. Viesojoties vīna darītavā, ikviens varēs uzzināt, kā, apvienojot tradicionālās vīna darīšanas metodes ar mūsdienīgām tehnoloģijām, rodas augstas kvalitātes vīns ar izteiksmīgu garšu.
Nils gan atzīst, ka pats vīna darīšanu nav iesācis, tikai nonācis vīna darītavā, kur saimniekojusi viņa tante, onkulis un brālēns. “Mani piesaistīja kā konsultantu, palīgu. Iepatikās, un tagad darbojos piekto sesto gadu. Lauku dzīve mani apmierina, patīk laukos,” stāsta Nils.
Kaspars Otikovs no Dobeles novada Bērzes pagasta ir prasmīgs eksotisko augļu un dārzeņu audzētājs. Viņš parādīs, kā tie aug, un labprāt pacienās. Apmeklētāji varēs baudīt tikko no dārza plūktus sulīgus arbūzus, melones, vīģes, fizāļus u.c.
Kaspars ir mācījies programmā “Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības uzsākšanai” un šīs mācības raksturo kā interesantas un noderīgas. Iepriekš ar dārzkopību nodarbojušies Kaspara vecāki.
Māris Šermuks no Auces ir veselīga dzīvesveida piekritējs. Viņš labprāt atklās irbeņu ogu noslēpumus, kas jo īpaši dāmām ļauj justies labi un izskatīties skaisti. Viņš piedāvā irbeņu sulu, irbeņu pulveri, no irbeņu ogām gatavotu sejas kosmētiku un citus produktus.
Māris irbenes dēvē par nepamatoti aizmirstu ogu, jo cilvēkiem parasti negaršo viss, kas ir rūgts un skābs, un irbene tāda ir. Taču tā ir mīlestības un skaistuma simbols, kuru var lietot iekšējā un ārējā skaistuma uzlabošanai. Ogā ir liels dzelzs un C vitamīna saturs, turklāt C vitamīns irbeņu ogas saldējot nepazūd, atklāj Māris.
Viņš arī piedāvā dāmām ieziest seju ar irbeņu eļļu, kam pievienota olīveļļa un vīnogu kauliņu eļļa, un veikt kosmētiskās pārvērtības pusotras minūtes laikā. “Eļļa ir izspiesta no irbeņu sēklām, kas ir sirds formā. Daba pati parāda, kas darāms,” secina Māris. Tieši pie viņa stenda tirdziņa laikā bija vērojams vislielākais interesentu pieplūdums.
Sandris Laizāns no Tērvetes novada savos vīnos atklāj Latvijai raksturīgās ogu garšas īpašības. Sandris dzīvo ar devīzi, ka vīnu var pagatavot no jebkā. Pēdējo četru piecu gadu laikā viņš piedāvā cidoniju, ērkšķogu, rabarberu, ķiršu un aveņu un ķiršu vīnu.
Saimnieks ir arī piecu bērnu tēvs, Tērvetes novada domes deputāts un novada mājražotāju biedrības vadītājs. Kā viņš to visu spēj? “Man ir komanda, kas piedalās ražošanā,” teic Sandris.
Jānis Kurpnieks no Tērvetes novada uz pasākumu nevarēja ierasties un sūta sveicienus. Jānis jau 20 gadu ir cieši saistīts ar maizes cepšanu. Viņš piedāvā apmeklētājiem pašiem piedalīties maizes cepšanā, izcept un nobaudīt mini baltmaizītes.
Jānis Kļaviņš no Rundāles novada aicina atpūsties Lielupes krastā. Viņš pacienās ar veselīgiem čipsiem, kas tapuši no pašu dārzā izaudzētiem burkāniem, bietēm, rabarberiem un āboliem. Ar izaudzētā kaltēšanu un vītināšanu tiek galā Jāņa ģimene. Kādēļ šāda izvēle? “Tādēļ, ka es pats neēdu kartupeļus,” atzīstas Jānis.
Jānis Kugrēns no Bauskas novada Gailīšu pagasta aicina baudīt dzīvi, malkojot labu vīnu. Vēl nesen Jānis izgatavoja 12 veidu vīnus, tagad to ir jau 15. Viens no populārākajiem ir piparmētru vīns, bet top arī bērzu sulas, dzērveņu, rabarberu, ābolu, upeņu, ābolu, aroniju vīns.
Vīna darīšanu savām vajadzībām Jāņa ģimene sākusi pirms 25 gadiem, kad sievasmātes mājas bēniņos atrasti divi vīna raudzēšanas baloni, bet dārzā postā gājušas ogas. Sākumā piedzīvots daudz kas, un salda dzēriena vietā iznācis stiprais vīns. Tad dēls pamudinājis “sākt nopietni”. Bauskas pusē izlolotais vīns aizvests nogaršot uz Sabiles vīna darītavu, kur saņemts akcepts, un ražošana sākusies.
Kārlis Ulmanis no Vecumnieku novada Bārbeles pagasta ir radījis interesantus produktus no āboliem. Viņš piedāvā ābolu sulu ar garšām. Kārļa ražoto produktu klāstā ir gan “Čilābolis” ar čili garšu un “Ingverābolis” ar ingvera garšu, kā arī no ābolu izspiedām gatavots kārums viltotā bišu maize un ābolu etiķis.
Reizi gadā Kārlis pulcē ģimenes savā ābeļdārzā uz “Naivo brīvdabas festivālu”. “Biļetes ir iepriekšpārdošanā. Kas gribēs, tas atradīs,” piebilst Kārlis. Viņš dzīvi Rīgā iemainījis pret dzīvi Bārbeles pagastā, jo “radās problēmas intensīva datordarba dēļ”, kā arī bērnu dēļ.
Tūrisma maršrutā iekļauto Zemgales saimnieku kontaktinformāciju var atrast īpašā bukletā ”Zemgales saimnieki aicina ciemos! 10 saimnieki – 10 interesanti produkti”. Buklets būs pieejams Jelgavas, Bauskas, Dobeles un citu projektā iesaistīto novadu tūrisma informācijas centros, apskatāms arī elektroniski lauku partnerības “Lielupe”, Dobeles un Bauskas rajona lauku partnerību mājaslapās. Apmeklējumus pie saimniekiem vēlams pieteikt vismaz trīs dienas iepriekš, plānojot grupā vismaz 10 dalībnieku.
