Šodien vārdadienu svin retu vārdu īpašnieces – Šarlotes un Lotes. Mīļi sveicam visas!
Šodien vārdadienu svin retu vārdu īpašnieces – Šarlotes un Lotes. Mīļi sveicam visas!
Lotei Lārmanei vārdu deva vecāki par godu viņas vecmāmiņai. Viņai pašai arī vārds ļoti patīk: «Tāds rets un nedzirdēts.» Vārda svētkus gaviļniece parasti svin kopā ar ģimeni – tēti Andi, māsiņu Martu un mammu Viju, kas mēdzot savējos palutināt ar gardumiem. Lote ne bez lepnuma teic, ka mamma protot arī cept garšīgas tortes.
Svētkos Lote, iespējams, saņems dāvanu – mazus auskariņus –, taču arī bez tiem viņa augstu vērtē savu vecāku rūpes un mīlestību.
Bērnībā Loti vecāki un citi radiņi, kuru gaviļniecei nav mazums, saukuši par Saulīti, reizēm arī par Lotiņu. Bet, tā kā viņa nu jau ir liela meita, tad – par Sauli.
Gaviļniece Lote nākusi no kaimiņu – Tukuma – rajona, kur viņai ļoti paticis dzīvot. Bet tagad nevar pierast pie pilsētnieku trokšņainās dzīves. Savā jaunajā klasē gaviļniece nu jau ir iejutusies. Viņa smej, ka sākumā no lielā trokšņa pat galva sāpējusi. Arī klasesbiedri Loti raksturo kā labu draudzeni, kas vienmēr ir smaidīga. «Kolēģi» spēj novērtēt arī Lotes talantus: «Viņa smuki zīmē, izteiksmīgi skaita dzejoļus un labi lasa.»
Gaviļniecei īpaši patīk radošie mācību priekšmeti – zīmēšana, rokdarbi un latviešu valoda, bet kā jau visiem «māksliniekiem», matemātika nav viņas stiprā puse.
No četru gadu vecuma Lote dejo. Sākums bija Kandavā, bet tagad viņa turpina dejas soli kopt kultūras nama «Rota» tautas deju ansamblī «Ieviņa».
Lauku dabas mīlestība jūtama arī, kad Lote runā par darbošanos floristikas pulciņā un par ziediem vispār. Mīļākās ir magones, mārpuķītes un visi citi lauku ziediņi, bet pie greznajām rozēm un neļķēm viņa nav pieradusi.
