Mazāk nekā astoņi procenti – aptuveni tādai daļai pamatskolēnu Jelgavā un novadā šovasar nākas kārtot pēcpārbaudījumus, jo viņi bijuši nesekmīgi vismaz vienā mācību priekšmetā. Izglītības iestādes atzīst, ka šim skaitam ir tendence sarukt (Jelgavas novadā pat par trešdaļu), jo efektīva bijusi individuālās pieejas metode visa mācību gada garumā. Diskutabls paliek vien jautājums, vai ar to būs gana, lai teju bez nosacījumiem vairs neatstātu uz otru gadu 1. – 4. klasē, kā no nākamā gada to paredz pieņemtie noteikumi.«Viens bērniņš visu gadu bijis slinks angļu valodā. Savukārt otram, kurš pie mums rudenī pārnāca no citas skolas, bijušas problēmas ar veselību, un viņš pamatīgi iekavējis otrās klases vielu. Tāpēc trešajā klasē šim bērnam klājās ļoti grūti. Viņš ir nesekmīgs veselos četros priekšmetos,» par savas audzināmās 22 bērnu lielās klases skolēniem, kam pagarināts mācību gads, stāsta Aizupes pamatskolas skolotāja Sanita Peka.Trūkst atbalsta personālaAudzinātāja atklāj, ka trešklasnieks, kam neveicās angļu valodā, bijis ļoti pārsteigts, ka nāksies mācīties vasarā, kaut skolotāja par to zēnu brīdināja. Viņa cer, ka tas būs licis skolēnam mainīt savu attieksmi pret mācībām 4. klasē. Tajā saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem noteikumiem viņš tiks pārcelts neatkarīgi no pēcpārbaudījuma rezultāta, jo ir nesekmīgs tikai vienā priekšmetā. To gan nevar droši sacīt par otru zēnu. Pēcpārbaudījumos viņš sekmīgi nokārtojis angļu valodu, knapi izvilcis latviešu valodu, bet izkritis matemātikā. Tāpēc visu izšķirs dabaszinības, kurās gan arī trešklasnieks nevar lepoties ar pietiekamām zināšanām.«Ir žēl skolēna, bet nav arī labi viņu vilkt aiz matu galiem nākamajā klasē. Piemēram, šim zēnam vajadzēja palikt otrajā klasītē, un viss būtu bijis kārtībā. Citādi viņš slikti jūtas savā klasē,» uzskata S.Peka, piebilstot, ka ar bērnu, kam neveicas mācībās, lielākoties nākas strādāt individuāli pēc stundām. Viņa piesardzīgi vērtē ieceri, ka no nākamā mācību gada, izņemot atsevišķus gadījumus, sākumskolēni tiks pārcelti ar visiem nepietiekamajiem vērtējumiem. «Tad skola būtu jānodrošina ar visu atbalsta personālu – logopēdu, sociālo pedagogu, psihologu. Audzinātājam vienam novērst mācīšanās grūtības ir neiespējami,» pauž skolotāja.Svarīga pozitīva attieksme«Katrs gadījums jāvērtē ļoti individuāli. Taču, ja ir jēga atstāt uz otru gadu, tad sākumskolā. Ja nav pamatu, nav arī uz kā māju uzcelt,» pārliecināta Aizupes pamatskolas direktora vietniece Dace Hercberga. Viņa stāsta, ka mācīšanās grūtības, kā dēļ noteikts pagarinātais mācību gads un pēcpārbaudījumi, ir pieciem sākumskolēniem un 12 5. – 8. klašu bērniem. Pagaidām viņi var tikt pārcelti ar diviem nepietiekamiem vērtējumiem. Taču visi, izņemot vienu, kuram piemīt sociāla rakstura problēmas, atzīmes vasarā, visticamāk, būs izlabojuši. «Mēs visu laiku strādājam, lai palīdzētu bērniem ar mācīšanās grūtībām. Nodrošinām konsultācijas ne tikai mācību gada laikā, bet arī vasarā. Tomēr ne visi to izmanto. Pedagoģiskās padomes sēdēs daudz esam runājuši, ka vajadzīga pozitīva attieksme. Parādīt skolēniem, ka viņi var,» uz nesekmīgo skaita mazināšanos cer D.Hercberga.Aizupes pamatskolā tas gan vēl īsti nav jūtams. Taču kopumā Jelgavas novadā skolēnu, kuriem noteikti pēcpārbaudījumi, kļuvis par 35 procentiem mazāk nekā pērn, ziņo pašvaldības Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Eva Fišere. Viņa atklāj, ka visvairāk nesekmīgo ir 5. – 8. klašu grupā. Tradicionāli vislielākās grūtības sagādā matemātika, svešvalodas, fizika un ķīmija.Iegāž sociālās problēmasJelgavas vispārizglītojošās skolās papildu mācību pasākumi šovasar noteikti 511 skolēniem. Arī viņiem visvairāk nav veicies dabaszinību priekšmetos un valodās, informē pilsētas Izglītības pārvaldes speciāliste Inita Mazūdre, piebilstot, ka nesekmīgo skolēnu skaits īpaši nemainās.Uzlabojumu gan pamanījusi Jelgavas 3. pamatskolas direktora vietniece Alise Skrupska. Šajā mācību gadā mācībās nav veicies 55 no 778 1. – 6. klašu skolēniem. Jau zināms, ka 18 no viņiem nāksies atkārtot mācību vielu. Direktora vietniece analizē, ka lielākoties tam pamatā ir sociālas problēmas, kad nav izdevies panākt pietiekamu sadarbību ar ģimeni. Daži skolēni, kuri ieradušies no lauku skoliņām, savukārt gada laikā nav spējuši «aizlāpīt» pamatīgos zināšanu robus. «Mūsu prasības ir augstas, bet cenšamies ar katru bērnu strādāt ļoti individuāli. Priecājamies, ka rezultāti ir labi,» gandarīta A.Skrupska.
