Izglītība lieliski atspoguļo vispārējo situāciju Bērzes pagastā. Ir trīs atsevišķi centri, kuros dzīvojošie bērni mācās dažādās izglītības iestādēs. Tas, likumsakarīgi, gremdē vienīgo skolu pagastā – Bērzes vidusskolu.
Izglītība lieliski atspoguļo vispārējo situāciju Bērzes pagastā. Ir trīs atsevišķi centri, kuros dzīvojošie bērni mācās dažādās izglītības iestādēs. Tas, likumsakarīgi, gremdē vienīgo skolu pagastā – Bērzes vidusskolu.
Šķibes ciemata bērni izmanto Šķibes pamatskolas pakalpojumus Jelgavas rajona Nākotnē, jo tā ir tikai pusotra kilometra attālumā, turpretī līdz Bērzes vidusskolai – 15 kilometru. Savukārt Miltiņu ciemata bērni dodas izglītoties uz Dobeli, kas ir par 10 kilometriem tuvāk nekā pagasta skola. Tātad Bērzes vidusskolā mācās tikai šā ciematiņa bērni, un ir ļoti maz skolēnu no Līvbērzes vai Jaunbērzes pagasta.
Savstarpējos norēķinos starp skolām Bērzes pagastam jāmaksā ap 49 tūkstošiem latu. Taču pagasta Padomes priekšsēdētājs neuzskata, ka pareizi būtu dot dažādas palīdzības iespējas tikai tiem bērniem, kas mācās Bērzes vidusskolā:
– Tas nav loģiski, ka ar sociālajiem pabalstiem piesaistām bērnus skolai. Tā vienkārši ir realitāte, ka mūsu pagasts ir tik liels un sadalījies atsevišķos ciemos – bērniem ar sabiedrisko transportu nav iespējams izbraukāt uz vienīgo pagasta skolu, un nevaram viņiem to uzspiest. Šogad vidusskolā būs tikai 12. klase, jo pēdējos divus gadus nav izdevies izveidot 10. klases. Tātad, kad šie audzēkņi absolvēs 12. klasi, mums paliks vairs tikai pamatskola. Es gan nedomāju, ka vajadzēs slēgt arī to.
Bērzes vidusskolas direktore Mārīte Kreitenberga gan uzskata, ka šajā situācijā skola ir pilnībā pakļauta izmiršanai:
– Vienīgās cerības patlaban lieku uz sadarbības padomi «Bērzes krasti», jo esam vienīgā vidusskola šajos četros pagastos. Ja varētu kārtīgi saremontēt ceļu un izveidot satiksmi starp pagastiem, tad nebūtu problēma iegādāties kopīgu autobusu, un skola varētu pastāvēt. Uzskatu, ja pagastā nav skolas, tad nav arī paša pagasta. Esam vienīgais kultūrizglītības centrs Bērzē. Skolā notiek dažādi svētki pagasta ļaudīm – citu vietu, kur sanākt, viņiem nav.
Bērzes skolā mācās 96 audzēkņi. 12. klase ir lielākā skolā – 15 jauniešu, bet 9. klasē mācās tikai pieci skolēni, savukārt 1. klasē mācības šogad uzsāks astoņi bērni.
Izmaiņas šajā mācību gadā skolā būs arī saistībā ar telpām – līdz šim pirmo četru klašu audzēkņi mācījās atsevišķā ēkā (mazajā skolā), taču uzturēšanās izmaksas ir pārāk lielas, un ar šo mācību gadu visas klases izvietotas lielākajā skolas ēkā.
– Protams, mums vajadzēs saspiesties – dažas klases apvienot un administrācijai ierādīt mazākas telpas, bet ceru, ka tas neradīs problēmas. Ir jau tā, ka pedagogi bija pieraduši pie savām klasēm. Taču mums jāsaprot, ka vecā ēka neatbilda arī dažādām mūsdienu prasībām: tajā nebija siltā ūdens un citu labierīcību, – skaidro M.Kreitenberga.
Vecā skolas ēka turpmāk varētu kalpot kā muzejs, kur ierīkotu bijušā prezidenta Kārļa Ulmaņa klasi.
– Pirmās brīvvalsts prezidents mācījās šajā skolā, un muzejs varētu būt atrisinājums šīs ēkas saglabāšanā. Neapdzīvota tā pakļauta izdemolēšanai. Taču pagastā esam sapratuši arī to, ka Ulmaņa laiki jau ir pagātne: uz «Pikšām» brauc arvien mazāk tūristu, – atzīst direktore.
Vēl M.Kreitenberga uzsver, ka, lai arī audzēkņu skaits skolā ir neliels, Bērzes vidusskola ir gatava sniegt jebkurai pilsētas mācību iestādei līdzvērtīgu izglītības līmeni:
– Līdz šim problēmas nedaudz sagādāja datorklase, bet nu arī to esam komplektējuši. Svešvalodas un citi mācību priekšmeti pie mums ir augstā līmenī. Arī ārpusklases darbs ir plašs – folkloras pulciņš, veselības mācība, teātris, gidu, valodas attīstības pulciņš, ansamblis un deju kolektīvs.
