Noslēdzoties Dzimtās valodas dienai veltītajam daiļrunātāju konkursam «Riti raiti, valodiņa», kurā skanēja dzejoļi latviešu un mazākumtautību valodās, noskaidroti Jelgavas izteiksmīgākie jaunie runātāji – tos kopā pulcēja Sabiedrības integrācijas pārvalde.
Lai gan konkursanti varēja izvēlēties runāt dzeju vai prozas sacerējumus, tikai pāris gadījumos izskanēja arī proza. Katram dalībniekam bija jādeklamē viens darbs latviešu un viens dzimtajā valodā. Tā kā tradicionāli lielākajai daļai dalībnieku dzimtā ir krievu valoda, skanēja lielākoties dzejoļi krievu valodā, tāpat arī pa kādam ukraiņu, poļu, čigānu un moldāvu valodā, informē Sabiedrības integrācijas pārvalde.
Konkursa pirmajā dienā savas runas prasmes apliecināja vairāk nekā 60 bērnu vecumā līdz 6. klasei, pārstāvot pirmsskolas izglītības iestādes «Zvaigznīte», «Ķipari», «Kāpēcīši», «Pasaciņa», «Lācītis», «Vārpiņa», 2. pamatskolu, 4. sākumskolu, 4., 5., 6. vidusskolu, Tehnoloģiju vidusskolu un 2. internātpamatskolu. Savukārt konkursa otrajā dienā dzejoļus un prozas sacerējumus deklamēja 2. pamatskolas, 2. internātpamatskolas, 5., 6. vidusskolas un Tehnoloģiju vidusskolas 7.–12. klašu audzēkņi.
Konkursa žūrijas pārstāve LLU lektore un Jelgavas dzejnieku kluba «Pieskāriens» vadītāja Rasma Urtāne norāda, ka jauno daiļrunātāju līmenis ar katru gadu aug – bērni rūpīgi gatavojas, cenšas, domā par savu priekšnesumu un vizuālo tēlu. Šogad spēcīgākā bijusi vidējā vecuma (4.–7. klašu) grupa, un R.Urtāne sevišķi uzteic puišu izteiksmīgo lasījumu. Viņa arī novērojusi, ka mazākie bērni uz skatuves jūtas brīvāk. Gaidīts augstāks vecāko skolēnu līmenis, taču šī grupa bija arī maz pārstāvēta – daudzus uzveikusi slimība.
Vērtējot izvēlētos darbus, R.Urtāne norāda – sevišķas daudzveidības nav, gadu no gada atkārtojas tie paši Raiņa, Imanta Ziedoņa, Ojāra Vācieša skolas programmā iekļautie dzejoļi, kurus nelatviešu bērniem grūti nolasīt izteiksmīgi un kuru saturs viņiem varbūt pat nav izprotams. «Pavisam cita lieta, kad bērni runā dzimtajā valodā – tad viņi jūtas brīvi, un dzejolis arī nāk kā no viņa paša: viņa domas, emocijas,» novērojusi R.Urtāne, kura iesaka dalībniekiem pameklēt dzejoļus, kas veltīti, piemēram, mūsu pašu Jelgavai vai Zemgalei. Radās arī pārdomas, ka vajadzētu mainīt pirmsskolas bērnu vērtēšanas veidu, jo mazie ļoti pārdzīvo, ja netiek atzīti par labākajiem.
Konkursantus vērtēja arī Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra direktors un režisors Arvīds Matisons, Jelgavas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste pirmsskolas izglītības jautājumos Sarmīte Joma un galvenā speciāliste izglītības jautājumos Lilija Stepanova, multikulturālās bērnu teātra studijas «Pasaka» vadītāja montesori pedagoģe Kristīne Ozoliņa un Sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Ilga Antuža.
Rezultāti
Pirmsskolas vecuma grupā
1. vieta – Eva Belozuba (PII «Zvaigznīte»)
2. vieta – Anna Lazareva (PII «Zvaigznīte»), Dmitrijs Dovgals (PII «Kāpēcīši»)
3. vieta – Arina Aleksejeva (PII «Zvaigznīte»)
1.–2. klašu grupā
1. vieta – Jurijs Bokums (2. pamatskola), Kamila Dzalbe (4. sākumskola)
2. vieta – Valērija Kovaļeva (5. vidusskola), Ruslans Androņenko (6. vidusskola)
3. vieta – Karolina Auziņa (5. vidusskola), Marats Razživins (6. vidusskola)
3.–4. klašu grupā
1. vieta – Patriks Kokiņš (6. vidusskola)
2. vieta – Veronika Fedotova (6. vidusskola)
3. vieta – Anastasija Zazuka (6. vidusskola)
5.–6. klašu grupā
1. vieta – Dmitrijs Komašilo (5. vidusskola), Marija Švacka (5. vidusskola)
2. vieta – Patrīcija Bondaļuka (4. sākumskola)
3. vieta – Armands Pugačs (5. vidusskola)
7.– 9. klašu grupā
1. vieta – Vladislavs Ņikiforovs (5. vidusskola)
2. vieta – Valērija Ivanovska (5. vidusskola), Dmitrijs Romanovs (5. vidusskola)
3. vieta – Anna Dobkeviča (2. pamatskola)
Veicināšanas balva Anastasijai Pesčinskai (2. pamatskola)
10.– 12. klašu grupā
2. vieta – Arīna Grigorjeva (5. vidusskola)
