Jelgavas mēra kandidātu Daini Liepiņu (LPP/LC) intervē Evita Puriņa un Gaitis Grūtups.
– Jums ir veiksmīga, labi atalgota karjera valsts darbā, veiksmīgs privātais bizness. Kāpēc gribat kļūt par Jelgavas mēru?Tas ir vairāk aicinājuma jautājums. Man ir 42 gadi. Nesauksim to par skriešanu pakaļ naudai, bet mājas, dzīvokļa, mašīnas laiks pagājis. Kad savu sadzīvi esi nokārtojis, taču ir sevis pierādīšana. 17 gadu esmu vadījis uzņēmumus, un man visu laiku bijusi augoša karjera. Līdz ar to esmu pieņēmis lēmumu. 40 gadu pa Jelgavu cīnījies, pēdējos sešus gadus ļoti intensīvi valsts iestādēs, pirms tam privātajā biznesā, un ir laiks savu pieredzi, zināšanas likt tepat lietā. – Kā jūs līdz šim esat spējis fiziski savienot privāto biznesu, darbu septiņos uzņēmumos un pēdējā laikā vēl aktīvu priekšvēlēšanu kampaņu? Kā to vispār var paspēt?Ja cilvēks grib, viņš var ļoti daudz izdarīt. Mana darbadiena parasti sākas agrāk nekā lielākajai daļai un beidzas krietni vēlāk. Arī brīvdienas ir visai nosacītas. Privātais bizness ir ģimenes uzņēmums, tur sieva darbojas, un es pa brīvdienām pievēršos stratēģiskiem jautājumiem, viss pārējais aiziet valsts uzņēmumiem. – Pērn valsts amatos esat saņēmis ap 133 tūkstošiem latu. Salīdzinot, piemēram, ar citu valsts iestāžu darbinieku algām, šī summa ir milzīga vienam cilvēkam. Īpaši tagad, taupības apstākļos. Tā nevar rēķināt. Varam rēķināt citādi – bija nepieciešami 20 gadi, lai līdz tam nonāktu. Tāda iespēja tika dota jebkuram šīs valsts pilsonim, strādājot un darbojoties. Arī jautājums par veiksmi un apstākļiem. Jūs to atalgojumu reizināt ar septiņi, man atkal jautājums – vai kādā no septiņiem uzņēmumiem bijusi lejupejoša tendence, vai tie nesuši zaudējumus? Izņemot Latvijas Pastu, kuru es pārņēmu brīdī, kad tam bija mīnus 14 miljonu par gadu, pārējie visi manas darbības laikā tikai uzlaboja rezultātus.– Runājot par pastu – tepat ir Jelgavas vecā pasta ēka. Protams, labi, ka tajā iemājojuši «Jundas» dejotāji, bet kāpēc kā starpnieks izīrēšanai vajadzīga privātfirma? Tagad par telpām tiek maksāti piecarpus tūkstoši latu mēnesī. Kāpēc pašvaldība nevar īrēt telpas tieši no Latvijas Pasta?Es nevaru atbildēt uz šo jautājumu. Pasta [padomes] priekšsēdētājs nenodarbojas ar izpildvaras darbību. – Kas būtu pirmie darbi, ko jūs domē darītu citādi?Pats svarīgākais gan valsts uzņēmumu pārvaldīšanā, gan privātajā biznesā ir komanda. Es pilsētā pašlaik to neredzu. Ja prasāt par tehniskām lietām un problēmām, ir jautājums – kurā virzienā mums nav problēmu? Mēs bijām eiforiski, ka pēc iestāšanās ES palielinājās naudas plūsma un būvējās tirdzniecības centri, un valdīja laimes sajūta, ka tas ir tas, ko vajag. Tas pilsētai bija labi, tā būvējās, bet kopskata nebija. – Aktuāla joma Jelgavā ir ielu stāvoklis. Vai kaut ko var mainīt un kā?Elementāri. Arī es nesaprotu, kāpēc ir tā. Ko izdarīja pagājušogad? Saremontēja Brīvības bulvāri, un rakās pat līdz diviem metriem. Investīcijas trīs miljoni latu. Mazliet vairāk nekā kilometru saremontējām par trim miljoniem latu. Noteikti arī tas bija vajadzīgs, bet to var darīt, kad pārējā saimniecība sakārtota. Tas ir stratēģiskas pieejas jautājums. Nu sakārtojam vispirms ielu virskārtu! – Pilsētai neesot naudas tādiem darbiem. Nav taisnība. Ekonomiski rēķinot, jauna virskārta kalpo astoņus gadus, un viss, kas tur jādara, – jāatjauno baltā līnija. Katru gadu ķepināt bedrītēs, ko sit ārā, un cilvēki atkal neapmierināti – tas ir ekonomiski neizdevīgi. Un otrs – pamēģiniet Jelgavā kādu tūristu dabūt iekšā, lai izbrauc pa tām ielām, un pamēģiniet iestāstīt, lai investē tūrismā!– Kāda ir jūsu vīzija par uzņēmējdarbības attīstību un jaunu darba vietu radīšanu?Es atbalstu to, kas sākts darīt, un tie ir industriālie parki. Gan autorūpnīca, gan parki ir labi, jautājums, ko ar to darīt tālāk. Neesmu redzējis, ka būtu programmatiska mērķtiecīga palīdzība uzņēmējdarbībai vai jaunas piesaistīšana. Ir mērķis ar ES programmu palīdzību no valsts dabūt naudu. Bet ir vēl papildu lietas, kas pilsētai jādara. Sauksim to par ārlietu ministru pilsētai. Nevar domes vadītājs braukāt pa ārzemēm un meklēt investorus. Viņš var braukt, kad mājas darbs jau izpildīts. Ar to jānodarbojas speciālistam, kuram ir pieredze, zināšanas, valodu prasme.– Vai piekrītat Šleseram, ka no tirgus jāizvāc viss, kas nav ražots Latvijā? Kādu redzat Jelgavas tirgus attīstību?Piekrītu. Un īpaši Jelgavā, kas ir zemkopības centrs, vajadzīgs tirgus, kur ir tikai vietējā ražojuma pārtikas produkti. Ļoti būtiski atdalīt rūpniecisko no pārtikas tirgus. Esmu bijis Helsinku centrā, kur faktiski vecpilsētā eleganti uztaisīts pārtikas tirgus. Tā bieži ir vieta, kur aiziet kā tūristam. Izņemiet mums ārā rūpniecisko tirgu, un nebūs tur ne spirta, ne cigarešu. Es labprāt pērku lauku produktus, un tie man ir būtiski, bet pašlaik uz Jelgavas tirgu nebraucu, jo grūti atrast vietu auto, ir šaurība, grūstīšanās, un neesmu ieradies, lai pirktu zeķes un izkaptis. Teritorija ir bedraina, jālaipo pa peļķēm, ja uzlīst. Tirgus tiešām ir vieta, kuru par nelieliem līdzekļiem var sakopt un uztaisīt par pilsētas vizītkarti. D.Liepiņu, kā arī citu Jelgavas mēru kandidātu pilnu intervijas tekstu lasiet portālā www.zz.lv
