Jūnijs ir izsludināts par neauglības apkarošanas mēnesi, tādēļ daudzviet pasaulē neauglības problēmai un tās ārstēšanai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība.
Jūnijs ir izsludināts par neauglības apkarošanas mēnesi, tādēļ daudzviet pasaulē neauglības problēmai un tās ārstēšanai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība.
Šomēnes vairāk nekā 30 pasaules valstīs, tostarp arī Latvijā, tūkstošiem cilvēku atzīmē Pasaules neauglības apkarošanas mēnesi. Arī mūsu valstī neauglības problēma ir aktuāla daudzām ģimenēm, taču jaunākie medicīniskie sasniegumi un tehnoloģiju attīstība ļauj veiksmīgāk cīnīties ar šo problēmu. Tādēļ mūsdienās tikt pie bērniņa vairs nav pavisam neiespējami.
Dažreiz, lai sieviete kļūtu laimīga, vajag pavisam nedaudz – izjust mātes sūtību un to, ka kādam uz šīs pasaules esi vajadzīga. Nespēja ieņemt bērniņu parasti ģimenē izvēršas par lielu pārdzīvojumu, taču ļoti daudz jautājumu atrisinās, sievietei aizejot pie ginekologa un izrunājoties. Jelgavas slimnīcā mēnesī vismaz divas trīs sievietes vēršas pie ārsta ar sūdzībām par nespēju ieņemt bērniņu.
Seksuāli transmisīvo slimību bieds
Jelgavas slimnīcas Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas vadītāja Oksana Slobodjana stāsta, ja sešus un vairāk mēnešus sievietei neiestājas vēlamā grūtniecība, steidzami jāiet pie ginekologa. Ļoti bieži problēmu var atrisināt, tikai izrunājoties.
«Lai iestātos grūtniecība, ne katram organismam pietiek ar vienu dzimumattiecību reizi. To skaits un ritms sievietēm ir atšķirīgs. Īpaši jaunas meitenes bieži vien nezina, ka grūtniecība var iestāties tikai ciklā, kad notiek ovulācija.
Bieži vien jau ginekoloģiskā apskatē ārsts var pateikt iemeslu, kādēļ sievietei neiestājas grūtniecība. Par vienu no biežāk izplatītajiem cēloņiem O.Slobodjana min ginekoloģiskos iekaisumus, kurus nereti izraisījusi jaunībā pārlieku ātri sāktā dzimumdzīve, turklāt mainot partnerus. Tādējādi bieži tiek iegūtas seksuāli transmisīvās slimības (STS). Savlaicīgi neārstējot, tās var atstāt nopietnas sekas uz sievietes veselību un izraisīt neauglību,» stāsta O.Slobodjana.
«Gadās, ka atnāk sieviete, kas ļoti vēlas bērniņu, taču ir slima ar kādu seksuāli transmisīvo slimību. Pārsvarā tā ir hlamidioze. Hlamīdijas mīt sievietes organismā un bieži vien izprovocē neauglību. To var izraisīt arī veneriskās slimības sifiliss, gonoreja un citas, ar ko diemžēl pēdējā laikā slimo aizvien biežāk,» atzīst O.Slobodjana.
Ja sievietei tiek konstatēta STS, ārstēšana tiek nozīmēta arī partnerim, jo gandrīz visos STS gadījumos inficēti ir abi.
Ja sarunas un pārbaudes laikā ārsts sievietei neatrod vainu, kādēļ neiestājas grūtniecība, spermas izmeklēšanu iesaka vīrietim. Analīzes var nodot pie urologa vai dermatovenerologa.
O.Slobodjana teic, ka no psiholoģiskā viedokļa vīrietim ir daudz grūtāk pieņemt varbūtību, ka viņš varētu būt neauglīgs, lai gan prakse rāda, ka bieži tieši tā arī ir. Arī vīriešiem, tāpat kā sievietēm, neauglība vairumā gadījumu ir ārstējama un novēršama.
Izmeklēšanas kvalitāte un iespējas aug
Parasti pāri, kas patiesi iecerējuši tikt pie bērniņi, ir gatavi darīt visu, lai tikai rezultāts būtu pozitīvs. Ginekoloģe stāsta, ka ir ļoti reti gadījumi, kad sieviete, konstatējot neauglību, ar to tā arī samierinās. Parasti neauglības ārstēšana ir dārgs un ilgstošs process, kas prasa pacietību, lielu apņēmību un arī līdzekļus. Vairums sieviešu tam ir gatavas.
«Jaunās paaudzes medikamenti ir efektīvi, un iespējas izārstēt neauglību ir daudz lielākas, nekā tas bija pirms desmit un vairāk gadiem. Arī procedūras, no kurām tik ļoti baidās daudzas sievietes, ir kļuvušas nesāpīgākas,» stāsta O.Slobodjana.
Jau sešus septiņus gadus arī Jelgavas slimnīcā ginekoloģiskās slimnieces un pacientes ar aizdomām par neauglību izmeklē ar diagnostiskās laparaskopijas metodi. Ja laparaskopiski nekas netiek atrasts, paciente tiek sūtīta uz specializētajiem centriem Rīgā – Embriona centru, Latvijas Ģimenes centru vai EGV klīniku.
«Surogāta mātes» neiespējamā misija
Ja tomēr izmeklēšanas atbildes apstiprina, ka pāris saviem spēkiem pie bērniņa nevar tikt, tiek piedāvāta alternatīva sievietei veikt mākslīgo insemināciju un apaugļošanu. O.Slobodjana stāsta, ka arī Jelgavā un rajonā šādā veidā ne viena vien ģimene veiksmīgi tikusi pie sava mantinieka.
Jautājām ārstei, vai pēc šāda vaida apaugļošanas sievietei nevar piedzimt vairāk bērnu uzreiz.
«Kad sievietei pēc atkārtotiem mēģinājumiem organismā olšūna tomēr neapaugļojas, ovulācija tiek stimulēta ar medikamentiem. Tādēļ arī bieži vien ārzemēs un šad tad arī pie mums sievietēm piedzimst trīnīši vai pat četri, pieci, seši un vairāk bērnu,» stāsta O.Slobodjana.
Ja izmēģinātas visas metodes un neviena nav devusi vēlamos rezultātus, pēdējā iespēja ir palīdzību lūgt tā saucamajai «surogāta mātei» – sievietei, kas tikai iznēsā bērniņu. Tādā gadījumā no vīrieša tiek paņemts sēklas materiāls, no sievietes – olšūna. Olšūnu apaugļo un ievada «surogāta mātes» organismā, kur tā attīstās un veidojas auglis. Kad bērniņš piedzimis, viņa gēni un asinsgrupa ir kā īstajiem vecākiem, jo svešā sieviete bērniņu ir tikai iznēsājusi. O.Slobodjana zina teikt, ka arī Latvijā dažām sievietēm bijusi interese par «surogāta māti», taču atrast šādu izpalīdzi esot tikpat kā neiespējami. Ārzemēs tas ir pierastāk. Sperot šādu soli, sievietei un arī viņas vīram jābūt psiholoģiski ļoti labi sagatavotiem.
Trūkst psiholoģiskā atbalsta
Ārste atzīst, ka ginekologiem lielās slodzes dēļ ir ļoti maz laika pacientam: «Mēs esam kā tādi enerģētiskie lādiņi, kas pacientiem atdod milzum daudz savas enerģijas. Ļoti daudzām sievietēm psiholoģiskā palīdzība būtu vajadzīga slimnīcā, īpaši tām, kas gatavojas abortam, vai pacientēm pirms un pēc ginekoloģiskām operācijām, arī tām, kurām bijis spontānais aborts,» atzīst O.Slobodjana.
Diemžēl mūsu cilvēki vēl nav iemācījušies aptvert un saprast, cik liela nozīme cilvēka dzīvē var būt psihologa palīdzībai. Tā var izmainīt visu tālāko dzīvi, tikai jāļauj sev palīdzēt.
Ārste atzīst, ka pats lielākais gandarījums viņas darbā ir tas, ja kādam no pāriem, kas gājuši ilgstošu un garu ceļu sava mērķa sasniegšanai, izdevies veiksmīgi tikt pie mazuļa.
«Tad es šiem bērniņiem un arī vecākiem jūtos kā krustmāte. Parasti viņi mani neaizmirst, sūta apsveikumus uz svētkiem, nāk ciemos visa ģimene. Un dažreiz šķiet, ka mēs priecājamies vairāk par pašiem pāriem,» ar gandarījumu atzīst O.Slobodjana.
«Mēģenes bērniņi» te un kaimiņos
Pirms pieciem gadiem Latvijā tika veikta pirmā ārpusķermeņa apaugļošanas procedūra, un kāds pāris tajā brīdī kļuva par laimīgākajiem cilvēkiem pasaulē, jo pēc deviņiem mēnešiem pasaulē nāca viņu dvīnīši. Toreiz procedūru veica ginekologs Voldemārs Lejiņš.
Tagad šādas procedūras vairs nav retums. Pērn Igaunijā veikts vairāk nekā 300 ārpusķermeņa apaugļošanu, Lietuvā – 193, Latvijā – 201. Jāpiebilst, ka Igaunijā šo ārstēšanas metodi atbalsta valdība un sedz trešo daļu no visām izmaksām (to nevar teikt par mūsu un Lietuvas valdību). Turklāt Lietuvā spermas un olšūnu ziedojumi ir aizliegti, tādēļ neauglīgi pāri bieži vien iespēju tikt pie sava bērniņa meklē citās valstīs.
