Veselības ministrija (VM) aicinās Latvijas Ārstu biedrību (LĀB) izvērtēt iespējamo kukuļa ņemšanas gadījumu Jelgavas slimnīcā un lemt, vai pieķertajam ārstam vajadzētu turpināt darbu. LĀB ir atturīga – ja iesniegums tiks saņemts, biedrības Ētikas komisija lietu skatīšot, taču par atstādināšanu vai licences atņemšanu pirms tiesībsargājošo institūciju slēdziena nevarot būt ne runas
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis pārbaudi saistībā ar Jelgavas pilsētas slimnīcas traumatologa Vladimira Kraveca iespējamo naudas saņemšanu par jau paveiktu un oficiāli apmaksātu operāciju, «Ziņām» apstiprināja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs. Tā kā pagaidām nav pamata noteikt aizdomās turamā statusu, nav arī nekādu drošības līdzekļu. Jau ziņots, ka pagājušonedēļ telekompānija LNT ar slēpto kameru fiksēja, kā V.Kravecs no kāda vīra paņem 50 latu. Maksātājs Kārlis Ārbergs stāstīja, ka ārsts teicies citādi nelaist no slimnīcas mājās viņa dzīvesbiedri, kurai bija veikta kājas operācija. «Jebkura naudas izspiešana un ņemšana ir nosodāma rīcība, un šādi gadījumi apkauno ārstu sabiedrību, taču tas, vai speciālists turpina darbu, ir iestādes vadītāja atbildība,» par pagājušonedēļ 50 latu kukuli pieņēmušā Jelgavas pilsētas slimnīcas ārsta Vladimira Kraveca lietu «Ziņām» sacīja VM pārstāvis Oskars Šneiders. Savukārt slimnīcas valdes loceklis Andris Ķipurs jau paziņojis, ka ārstam izteikts rājiens par ētikai neatbilstošu rīcību un viņš darbu turpinās. VM arī aicinājusi LĀB Ētikas komisiju izvērtēt notikušo, jo biedrība var lemt par licences anulēšanu un tai arī esot jāvērtē, vai nebūtu veicams «pašattīrīšanās process». Savukārt par konkrētās pacientes ārstēšanas kvalitāti atzinums tikšot prasīts Veselības inspekcijai. Par šādām lietām licenci nost neņemotĀrstu biedrība ar lēmumiem nesteigsies. Biedrības Ētikas komisijas vadītājs Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas medicīnas direktors Ivars Ūpis skaidroja, ka pēc iesnieguma saņemšanas komisija notikušo skatīs, taču tai nav tiesību lemt par ārsta darba apturēšanu, turklāt «par to licences nost neņem». «Nekā skaista,» lakonisks ir arī LĀB prezidents Pēteris Apinis. Viņš neesot redzējis televīzijas sižetu, bet pēc žurnālistu materiāliem nevarot notikušo izvērtēt. Taču jebkurā gadījumā lēmumi varot tikt pieņemti tikai pēc tiesas sprieduma, ja tāds būs. Jāiedrošina nedot un neklusēt Asāku reakciju no uzraugošo institūciju un slimnīcas vadības puses gaida sabiedrība par atklātību «Delna». «Gadījumu, kad cilvēks informē par kukuļošanu, ir ļoti maz, un šis ir viens pozitīvs piemērs. Līdz izmeklēšanas beigām ārsts būtu atstādināms no darba, un arī Veselības ministrijai būtu jāiejaucas, lai iedrošinātu citus pacientus neklusēt. Pretējā gadījumā sabiedrība var uztvert, ka prasīt naudu ir pieļaujams,» saka «Delnas» projektu vadītāja Līga Stafecka. Viņa uzsver, ka nelegālie maksājumi medicīnā ir sena un nerisināta problēma, kurai būtu pievēršama daudz lielāka uzmanība.
