Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra janvāra nogalē Latvijā un kaimiņvalstīs Igaunijā un Somijā rīkoja pieredzes apmaiņas vizīti, kurā piedalījās jaunatnes darbinieki no Latvijas, Igaunijas, Somijas, Austrumu partnerības valstīm (Moldovas, Armēnijas, Gruzijas, Ukrainas, Baltkrievijas) un Krievijas.
Pieredzes apmaiņas vizītē jaunatnes darbinieki iepazina, kā jauniešu sociālā iekļaušana notiek Latvijā, Igaunijā un Somijā dažādās pašvaldību un nevalstiskā sektora organizācijās. Aktivitāte izstrādāta, pamatojoties uz pētījumu, kas veikts par iekļaušanas praksi Austrumu partnerības un Krievijas reģionā.
Jaunatnes darbinieki dalījās pieredzes stāstos par situāciju savās valstīs un pārstāvētajās organizācijās, kā arī diskutēja par darba ar jaunatni izaicinājumiem un iespējamajiem attīstības ceļiem. No Latvijas braucienā piedalījās četri jaunatnes darbinieki no dažādiem Latvijas reģioniem, viņu vidū arī Jelgavas bērnu un jauniešu centra “Junda” skolotāja Svetlana Serebrjakova, kura ikdienā strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām.
Studiju vizītes laikā tika apmeklētas dažādas organizācijas Latvijā, Igaunijā un Somijā, iepazīstot to darba filozofiju un praksi, lai iekļautu, mudinātu darbībai un iedrošinātu jauniešus no dažādām vidēm. Vizītes Latvijas posmā Rīgā apmeklētas organizācijas “Ghetto Games” un “Mozaīka”, bet Jūrmalā – Vaivaru pamatskola.
Pieredzes apmaiņas brauciena mērķi: izzināt iekļaušanas konceptu un iekļaujošu jaunatnes darbu, iepazīt dažādus šī darba piemērus trīs ES dalībvalstīs, izzināt iekļaujošā darba realitāti dalībvalstīs, iegūt zināšanas, kā izmantot programmu “Erasmus+: Jaunatne darbībā” kā rīku iekļaušanai, attīstīt sadarbību starp dalībniekiem.
S.Serebrjakova projektu raksturo kā ļoti interesantu. Turklāt, liekot lietā šajā braucienā iegūtos kontaktus, jau palīdzēts diviem Jelgavas bērnunama bērniem.
“Brauciena laikā iepazinos ar Daci Krastu no Jūrmalas pilsētas internātpamatskolas. Iedevu informāciju mūsu Jelgavas bērnunama vadītājai, ka šī internātpamatskola būtu piemērota profesijas apguvei diviem jauniešiem – puisim un meitenei. Tur jaunieši ar dažādām diagnozēm var apgūt tādas profesijas kā pavāra palīgs, šuvēja un galdnieks. Viņu piemērotību konkrētai profesijai nosaka uz vietas skolā. Turpat var dzīvot internātā, darbojas dažādi pulciņi,” stāsta S.Serebrjakova.
Pieredzes apmaiņas vizītes laikā Jūrmalā apmeklēta Vaivaru pamatskola, kas patīkami pārsteigusi kolēģus no Somijas un Igaunijas. Skolā tiek īstenota iekļaujošā izglītība – klasēs mācās bērni ar dažādām uztveres un kustību spējām. Nākamajā dienā Rīgā apmeklēta nevalstiskā organizācija “Mozaīka”, kas aizstāv lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu tiesības, un ielu kultūras un jauniešu kustības “Ghetto Games” mītne Pērnavas ielā.
Otrās dienas vakarā projekta dalībnieki jau bijuši Igaunijas pilsētā Pērnavā, kur viesojušies mākslas skolā, keramikas un stikla darbnīcās.
“Ne visi projekta dalībnieki strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām. Delegācijā bija kolēģi, kas darbojas ar netradicionālajām minoritātēm, imigrantiem, invalīdiem. Tika secināts, ka Latvijā, Igaunijā un Somijā darbs notiek augstākā līmenī, problēmas varam risināt vieglāk nekā Gruzijā vai Ukrainā,” atzīst S.Serebrjakova.
Visspilgtāk atmiņā palicis aklo cilvēku centra apmeklējums Somijā, kur delegācijas dalībniekiem piedāvāts kafejnīcā iedzert kafiju, pilnībā iejūtoties neko neredzoša cilvēka lomā. “Pirmās divas trīs minūtes vēl nekas, bet atrasties pilnīgā tumsā… Mūs apkalpoja viesmīlis, puisis, kurš 14 gadu vecumā zaudējis redzi. Taču puisis nav bezpalīdzīgs, viņš strādā, apkalpo viesus, palīdzēja mums apsēsties, pajautāja, vai paši varēsim iziet ārā. Ne mēs viņam, bet viņš mums palīdzēja,” savos iespaidos dalās “Jundas” skolotāja.
Vēl Somijā apmeklēta “melnā” kafejnīca, kur saimnieko sievietes no Āfrikas valsts Somālijas. Sievietes, ģērbušās nacionālajos tērpos, viesiem piedāvāja savas valsts nacionālos ēdienus un specifisku dzērienu – kafiju ar ingveru – un stāstīja, kā nokļuvušas Helsinkos, kā cīnās par savām tiesībām. Viena sieviete ir beigusi koledžu. Neviena no viņām nesūdzējās par grūto dzīvi, negaida pabalstus. Tikšanās noslēgumā viesi aicināti padejot kopā ar somālietēm un izmantojuši šo iespēju, stāsta Svetlana.
Kā vienu no galvenajām pieredzes apmaiņas braucienā gūtajām atziņām S.Serebrjakova min: mums Latvijā vajag strādāt ar saviem cilvēkiem – Latvijas iedzīvotājiem. Tāpat viņa plāno uzturēt kontaktus ar jauniegūtajiem kolēģiem no citām valstīm, īpaši no Igaunijas un Somijas. Iepazīta arī kāda meitene no Gruzijas, kura, iespējams, vēlreiz atbrauks uz Latviju. Viņas piedāvātās idejas gan “Jundas” skolotāja vēlējās paturēt noslēpumā.
Svetlana strādā ne tikai “Jundā” ar grupiņām “Puķuzirnīši” un “Bitīte” Lediņos, bet ir arī ģimeņu asistente Sociālo lietu pārvaldē. “Man ir prieks par bērniem, kuri kaut ko var izdarīt. Pirms brauciena izprintēju savu bērnu darbiņus un rādīju citiem. Daudzi brīnījās un neticēja, ka to paveikuši bērni ar īpašām vajadzībām. Es viņus mīlu! Viegli nav, bet cilvēks jau nevar strādāt darbu, ja viņš to nemīl,” savas emocijas atklāj skolotāja.
“Erasmus+” jaunatnes jomas projektos no 2014. līdz 2017. gadam iesaistījies 14 681 jaunietis, no kuriem 3236 jaunieši ar ierobežotām iespējām (tostarp ar invaliditāti, veselības problēmām, kultūras atšķirībām, izglītības grūtībām, ekonomiskajiem, ģeogrāfiskajiem, sociālajiem un politiskajiem šķēršļiem), informē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Komunikācijas daļas vadītāja Līga Mūrniece.
Lai pilnībā izprastu sociālās iekļaušanas ideju programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” projektu kontekstā, der atcerēties, ka jēdziens “iekļaušana” norāda uz to, ka ir kāds indivīds vai indivīdu grupa, kas atsevišķās situācijās uzskatāma par nošķirtu no pārējās sabiedrības.
Sociālajai iekļaušanai ir cieša saistība arī ar diskriminācijas ierobežošanu, proti, ar sociālās iekļaušanas aktivitātēm tiek mazināta atšķirīga attieksme personas rases, dzimuma, etniskās piederības, politiskās vai reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes vai jebkādas citas pazīmes dēļ. Sociālā iekļaušana ir ne vien politisks jēdziens, par kuru tiek domāts, īstenojot dažādas likumu iniciatīvas, bet arī sociāls process, ko var ietekmēt ikviens, kurš to vēlas. Lai sasniegtu sociālās iekļaušanas mērķi, projektos jāparedz dažādu sabiedrības grupu tikšanās, pieredzes un ideju apmaiņa, kopīga darbošanās un diskusijas.
Programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” prioritāte ir nodrošināt visiem jauniešiem vienādas iespējas, tādēļ sociālā iekļaušana kā nozīmīga tēma darba kārtībā izcelta kopš pašiem programmas pirmsākumiem.
Lai jaunatnes jomā strādājošajiem (valsts un pašvaldību vai nevalstiskajā sektorā esošajiem) sniegtu atbalstu starptautisko projektu rakstīšanā un īstenošanā, ar “Erasmus+: Jaunatne darbībā” programmas atbalstu regulāri tiek rīkotas atbalsta mācības vai studiju vizītes. Arī šī studiju vizīte īstenota ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu.
Starptautiskie jaunatnes jomas projekti, kurus finansē Eiropas Komisija, Latvijā tiek īstenoti kopš 2000. gada – 2000.–2006. gadā programmā “Jaunatne”, 2007.–2013. gadā programmā “Jaunatne darbībā”, bet 2014.–2020. gadā programmā “Erasmus+: Jaunatne darbībā”.
