Jelgavas tiesa daļēji apmierinājusi šofera Jāņa Zaķa prasību pret Jelgavas Autobusu parku par līguma darbības atjaunošanu un 502 latu zaudējumu piedziņu.
Jelgavas tiesa daļēji apmierinājusi šofera Jāņa Zaķa prasību pret Jelgavas Autobusu parku (JAP) par līguma darbības atjaunošanu un 502 latu zaudējumu piedziņu, noraidot prasību daļā par morālo zaudējumu, un noraidījusi JAP pretprasību par goda un cieņas aizskārumu un 1000 latu morālā kaitējuma atlīdzību.
J.Zaķis min, ka 2003. gada 12. novembrī atstādināts no darba JAP, ar kuru 30. septembrī noslēgts līgums par autobusa nomu JAP maršrutu apkalpošanai. Līgumu vienpersoniski pārtraucis JAP, vairākkārtēja vēršanās uzņēmumā nav devusi rezultātus. Prasītājs norāda, ka uzņēmums līgumu varētu pārtraukt, ja šoferis darbā būtu ieradies alkohola vai narkotisko vielu ietekmē, reibumā izraisītu satiksmes negadījumu, pieļautu autobusa tehniskās ekspluatācijas vai finanšu pārkāpumus, no pasažieriem būtu saņemtas sūdzības par rupju, netaktisku uzvedību, darba režīma pārkāpumiem, taču tas nav noticis.
JAP apgalvo, ka šoferis apzināti maldinājis tiesu, apgalvojot, ka nav piedalījies 11. novembra nelikumīgajā akcijā streikā, un norāda, ka viņš ļaunprātīgi izmantojis brīvdienu un nav ļāvis citiem autovadītājiem strādāt, bijis akcijas organizētājs un atbalstītājs, paralizējot autobusu satiksmi Jelgavā. J.Zaķis savukārt uzskata, ka tieši JAP maldina tiesu, minot viņu kā akcijas organizētāju. Proti, streika dienā viņš JAP ieradies ap pulksten 9.30, lai saņemtu no JAP naudu. Tas bija piecas stundas pēc akcijas sākuma, kad visiem autovadītājiem vajadzēja būt maršrutos. JAP teritorijā šoferis nav ticis, nevienu uz streiku nav mudinājis un nelikumīgas darbības nav veicis. Tāpēc 25. novembra JAP valdes sēdes protokolā teikto, ka viņš ar savu nelikumīgo aktivitāti traucējis izbraukšanu maršrutos, uzskata par nepatiesību.
Prokurors lēmumu atzinis par nepamatotu
Par JAP pretlikumīgo rīcību liecina Jelgavas prokuratūras prokurora V.Purviņa atzinums, ka JAP nepamatoti pieņēmis lēmumu par uzņēmuma līguma laušanu ar J.Zaķi. Iesniegumu par lēmuma atcelšanu un zaudējumu atlīdzināšanu prokuratūra 2003. gada decembrī nosūtījusi JAP, bet tas ignorēts.
J.Zaķis norāda, ka viņš šoferu akcijas sakarā nav aicināts uz Jelgavas Policijas pārvaldi, kas veica pārbaudi, vai citu institūciju. Tas nozīmē, ka pretēji uzņēmuma apgalvojumiem neviena persona, kas aicināta uz policiju, nav norādījusi uz viņu kā streika organizētāju vai aktīvu atbalstītāju. Policijas lēmumā par atteikšanos ierosināt krimināllietu konstatēts, ka 11. novembrī sapulces rīkošanai nav bijuši izvirzīti organizētāji no autovadītāju vidus, daži par to uzzinājuši norises dienā. Nav gūts apstiprinājums tam, ka šoferi ar draudiem vai fizisku spēku būtu mēģinājuši pievērst sapulcei autovadītājus, kas gribēja izbraukt reisā. Savukārt Zemgales apgabaltiesa par akcijas organizētāju atzinusi Latvijas Neatkarīgās transporta arodbiedrības vadītāju Oļegu Proņinu. Tā kā tādas kompetentas iestādes kā tiesa un policija šajā lietā izdarījušas secinājumus, JAP nav tiesību izdarīt citādus secinājumus, uzskata šoferis.
Augustā sākas musināšana, septembrī noslēdz līgumu
Attiecībā uz JAP pretprasību, kur minēts, ka šoferu musināšana un maldināšana sākās 2003. gada augustā un beidzās ar streiku 11. novembrī, J.Zaķis norādījis, ka JAP ar viņu beztermiņa līgumu noslēdza 30. septembrī. Tādējādi šoferu musināšana un maldināšana uz viņu nav attiecināma, jo līgums noslēgts vēlāk. Ja viņa attieksme pret JAP nebūtu lojāla, tas vispār netiktu noslēgts. JAP attieksmi pret sevi J.Zaķis skaidro ar to, ka 11. novembrī viņam iznomātais mikroautobuss bez viņa piekrišanas nodots citai personai. J.Zaķim neviens šajā dienā pildīt darba pienākumus nav piedāvājis, lai gan tas bija iespējams. Arī nomas līgums šajā dienā nav lauzts un nekādi dokumenti netika sastādīti. Pēc šofera domām, JAP vadība ar dažādiem viņa apmelojumiem centusies attaisnot savu nelikumīgo rīcību.
J.Zaķis uzskata, ka aizskarts viņa gods un cieņa un JAP prettiesiskās darbības dēļ, nepielaižot pie darba, viņam nodarīti materiālie zaudējumi. Šoferis lūdz tiesu atjaunot JAP vienpusēji lauztā līguma darbību, kompensēt materiālos un morālos zaudējumus. Zaudējumi par negūtajiem ieņēmumiem 2003. gadā, lai nesarežģītu lietu, aprēķināti 110 latu apmērā, bet 2004. gadā līdz 22. aprīlim, kad J.Zaķis sācis strādāt, – 296 latu apmērā, pamatojoties uz valstī noteikto minimālo algu. Šoferis no JAP prasīja piedzīt arī 2003. gadā nomaksāto valsts nodevu un transporta nodevu par tehnisko apskati (81,20 latu) un 22,17 latu, kas samaksāti par degvielu, ko nav iztērējis sakarā ar līguma laušanu. Morālie zaudējumi novērtēti 500 latu apmērā. JAP pretprasību šoferis neatzina.
Nodarījumu vietā jābūt godprātīgam darbam
JAP pretprasībā par uzņēmuma, kā arī pasažieru goda un cieņas aizskārumu un morālā kaitējuma nodarīšanu no J.Zaķa līdzīgi kā no pārējiem šoferiem, kas tiesājas ar JAP, lūdza piedzīt 1000 latu. “Ziņas” jau rakstījušas par pretprasības pamatojumu, kurā norādīts uz 11. novembra akciju, kad JAP neveica pasažieru pārvadājumus. JAP uzskata, ka tam bija pamats lauzt nomas līgumu, pamatojoties uz punkta par pasažieru sūdzībām, rupju un netaktisku uzvedību, jo cieta tik daudz pasažieru un tik ļoti tika iedragāta JAP reputācija.
Uzņēmums neturpināšot sadarbību ar tādiem individuālajiem uzņēmējiem, kas nodara kaitējumu Jelgavas vārdam un pasažieriem. Pretprasībā teikts, ka šādus nodarījumus nevar izdzēst no iedzīvotāju atmiņas, ja nu vienīgi turpmāk godprātīgi strādājot un nodrošinot regulāru transportu, slēdzot līgumus tikai ar godprātīgiem šoferiem.
JAP pārstāve tiesā V.Kirvelaite prasību atzina par 81,20 un 22,17 latu piedziņu. Pārējā daļa, norādot uz minētajiem apsvērumiem, netika atzīta. Tika pausts, ka nav pierādīts J.Zaķa zaudējumu apmērs, jo pēc gada ienākumu deklarācijas nevar spriest par plānotajiem ienākumiem – katru mēnesi dažādu faktoru dēļ tie var būt atšķirīgi. Jāpiebilst, ka JAP vadība vienmēr uzsvērusi – šoferu ienākumi ir pietiekami lieli. Līdz ar to nebūtu pamata apšaubīt, ka tie nesasniedz minimālās algas līmeni.
Nav pierādījumu prettiesiskai rīcībai
Novērtējusi pierādījumus, liecinieku liecības un akcijas dalībnieku paskaidrojumus, tiesa J.Zaķa prasību apmierināja daļēji, bet JAP pretprasību noraidīja. Par pamatotu atzīta prasība JAP atjaunot līguma darbību ar J.Zaķi par mikroautobusa iznomāšanu JAP maršrutu apkalpošanai. Proti, 11. novembrī J.Zaķim bija brīvdiena, līdz ar to viņš atbilstoši līguma nosacījumiem nevarēja pārkāpt darba režīmu vai novirzīties no maršruta. Nav iegūti pierādījumi, ka šoferis būtu rupji vai netaktiski uzvedies vai par viņa rīcību saņemtas sūdzības no pasažieriem. Nav ziņu, ka J.Zaķis organizējis, atbalstījis vai citādi veicinājis mītiņu, liedzis vai traucējis kādam autovadītājam izbraukt reisā. Tam, ka viņš redzēts pie JAP vai teritorijā, nav pierādījuma nozīmes, jo šāda rīcība nav prettiesiska. JAP minētais liecinieks G.Dūmiņš liecināja, ka piedalījies komisijas sēdē. Par to, ko darījis J.Zaķis, viņš faktiski nevarēja paskaidrot, vien to, ka šoferis ieradies JAP pēc naudas. Arī prasītāja uzaicinātie liecinieki apgalvoja, ka J.Zaķis streikā nav piedalījies un bijuši izbrīnīti par līguma laušanu. Tādējādi tiesa secinājusi, ka JAP līgumu ar šoferi izbeidzis bez likumīga pamata.
Atzīt nomas līgumā iekļauto punktu, kas J.Zaķim uzliek pienākumu līdz 2003. gada beigām reģistrēties kā komersantam, kā nelikumīgu tiesa noraidījusi. Piekrītot prasītājam, ka komersantu reģistrācijas pēdējais termiņš likumā noteikts gadu vēlāk, tomēr līgums par noslēgtu uzskatāms tad, kad abas puses vienojušās par būtiskām darījuma sastāvdaļām. Šajā gadījumā tiesa uzskata, ka puses vienojušās par šāda nosacījuma iekļaušanu nomas līgumā un nesaskata ko pretlikumīgu.
Transporta nodevas jāmaksā īpašniekam
J.Zaķis ar kvītīm pierādījis, ka 2003. gadā samaksājis valsts nodevu un transporta nodevu 81,20 latu sakarā ar mikroautobusa tehnisko apskati. Saskaņā ar likumu par transporta līdzekļa ikgadējo nodevu tā iekasējama no transporta līdzekļa īpašnieka. Tādējādi arī citi JAP šoferi, kuru rīcībā ir dokumenti par nodevu maksājumiem, kas faktiski bija jāveic JAP, var vērsties tiesā ar prasību piedzīt zaudējumus. Uzņēmums neapstrīdēja arī to, ka J.Zaķis samaksājis 22,17 latu par degvielu, ko nav iztērējis.
Prasība daļā par zaudējumiem, kas saistīti ar sagaidāmās peļņas atrāvumu prettiesiskās līguma laušanas dēļ, apmierināta daļēji. Paziņojumi par personai izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamajām summām liecina, ka 2003. gada novembrī J.Zaķis no JAP saņēmis 165 latus, bet oktobrī – 185,36 latus. Šī nauda nav uzskatāma par šofera peļņu, jo no tās atbilstoši likumam par iedzīvotāju ienākuma nodokli atskaitāmi ar uzņēmēja saimnieciskās darbības veikšanu saistīti izdevumi. Visobjektīvāk par prasītājam atrauto peļņu var liecināt Valsts ieņēmumu dienestā fiksētie ienākumi par 2003. gadu. Faktiski tie ir minimālās algas apmērā, līdz ar to zaudējumi rēķināti 70 latu mēnesī par 2003. gadu un 80 latu mēnesī par 2004. gadu. Tiesa, nesaskatot saistību starp noteikto minimālo algu un zaudējumiem, nepiekrita prasītājam un uzskatīja, ka viņa atrautā peļņa rēķināma, pamatojoties uz 2003. gada ienākumiem, kas no 1. janvāra līdz 11. novembrim bija 783,35 lati. Tādējādi J.Zaķis ir tiesīgs saņemt zaudējumu atlīdzību 399,42 latu apmērā. Tiesa uzskatījusi, ka JAP pārstāves norādījumam, ka lietā nav pierādījumu tam, ka J.Zaķis nevarēja gūt peļņu citur, nav izšķirošas nozīmes, jo viņam bija tiesības gūt peļņu no sadarbības ar JAP, un šie ienākumi viņam atbildētāja vainas dēļ bija atrauti.
Tiesa atzinusi, ka nav iegūti pierādījumi, lai apmierinātu prasību daļā par morālā kaitējuma atlīdzību un JAP pretprasību par goda un cieņas aizskaršanu, morālā kaitējuma atlīdzību. Tādējādi tiesa no JAP par labu J.Zaķim piedzinusi materiālo zaudējumu atlīdzību 502,79 latu apmērā, kā arī 50,28 latu tiesas izdevumus. Lietas izskatīšanas gaitā tiesā JAP valdes priekšsēdētājam P.Salkazanovam uzlika 50 latu soda naudu par pārstāvja neierašanos uz tiesas sēdi.
Par daļu februārī pieņemtā tiesas sprieduma JAP iesniedzis apelācijas sūdzību.
Par kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta izskatīto Valērija Pavlova prasību pret JAP, saskaņā ar kuru atcelts Zemgales apgabaltiesas lēmums un lieta nodota atkārtotai izskatīšanai apgabaltiesas Aizkraukles pastāvīgajai sesijai, “Ziņas” informēs nākamajā “Lietišķās Zemgales” laidienā.
