Gatavojoties dziesmu svētkiem, sezonas otro cēlienu sākuši arī novada deju kolektīvi, pūtēju orķestri un tautas daiļamatu mākslas studiju dalībnieki.
Gatavojoties dziesmu svētkiem, sezonas otro cēlienu sākuši arī novada deju kolektīvi, pūtēju orķestri un tautas daiļamatu mākslas studiju dalībnieki. Savukārt svētku rīcības komiteja sēdē šonedēļ paudusi pārliecību: par spīti nepieciešamībai samazināt izmaksas, notiks visi plānotie dziesmu svētku sarīkojumi.
Deju kolektīvu pirmssvētku maratons turpinās ar meistarības dienām, kurās horeogrāfiskās ieceres detaļas dejotājiem skaidro dziesmu svētku iestudējuma «Mana pasaule» deju autori. Šodien Jelgavas kultūras namā sniegt padomus deju apguvē solījuši Arta Melnalksne un Jānis Purviņš. Nākamās meistarības dienas ar citu autoru piedalīšanos paredzētas 20. janvārī un, iespējams, 28. janvārī.
Tautas daiļamatmeistaru darbu izstādei, kas dziesmu svētku laikā notiks Ķīpsalā, gatavojas abas Jelgavas tautas lietišķās mākslas studijas: «Atspole» un «Dardedze», kas šogad svinēs četrdesmit darba gadu jubileju. Sava vieta, protams, būs tādiem tradicionāliem lietišķas mākslas studiju darbības virzieniem kā tautas tērpa autentisks un stilizēts atveidojums. Taču, kā norāda TLMS «Dardedze» vadītāja Ingrīda Ozolniece, Ķīpsalā dziesmu svētku laikā paredzētās izstādes galvenā īpatnība ir apsveicamais organizatoru lēmums vienu piektdaļu ekspozīcijas atvēlēt tautas daiļamatu meistaru mūsdienīgajām jaunrades formām. Līdz 2. februārim jelgavnieku veikums apskatāms arī izstādē Valsts vēstures muzejā
Kopš oktobra modelēta piecu novadu pūtēju orķestru dziesmu svētku programma (salīdzināts virsdiriģentu atlasītais repertuārs, lai novērstu skaņdarbu atkārtošanos dažādu novadu orķestru programmās). Zemgales kolektīvu virsdiriģents Raitis Ašmanis informē, ka pēdējās korekcijas viņa atlasītajā repertuārā diriģenti jau apsprieduši 14. janvārī. Kolēģi no Auces, Dobeles, Tukuma un Jelgavas nolēma programmu papildināt ar novadnieka Gunāra Ordelovska skaņdarbu.
Papildus jau zināmām kompozīcijām katra novada orķestris spēlēs īpaši šiem dziesmu svētkiem pasūtītu darbu. Zemgales novadam poēmu «Zemgale» sacerējis Alvils Altmanis, un tās apgūšana jau sākusies.
Līdz skatei aprīlī dziesmu svētku programmu orķestri mācīsies un atkārtos atsevišķi. «Pēc tikšanās skatē nolemsim, vai vajadzīgs vēl kāds kopmēģinājums vai iztiksim ar svētkos šim nolūkam atvēlēto laiku. Domāju, ka tomēr vēl varētu būt arī tikšanās reize maijā,» prognozē Zemgales novada orķestru virsdiriģents.
16. janvārī Kultūras ministrijā notika Dziesmu svētku rīcības komitejas sēde. Tajā jaunie rīcības komitejas locekļi iepazinās ar svētku koncepciju un galvenajiem pasākumiem, izskatīja svētku budžetu, sadarbību ar svētku rīkošanā un pasākumu nodrošināšanā iesaistītajām institūcijām un apstiprināja svētku mākslinieciskās padomes sastāvu.
Rīcības komiteja izskatīja un atbalstīja iespēju Ministru kabinetā apstiprinātā divu miljonu latu budžeta robežās segt dziesmu svētku dalībnieku ēdināšanas izdevumus Rīgā, plānojot katram svētku dalībniekam 2,50 latu dienā. Pašvaldību savienībai tika uzdots divu nedēļu laikā precizēt svētku dalībnieku skaitu.
Samazinot tāmi, tomēr atrastas iespējas sarīkot visus iecerētos pasākumus. Budžeta samazināšana skārusi visu svētku programmu. Vairākiem sarīkojumiem mainot mākslinieciskos risinājumus, budžeta ietaupījums panākts, galvenokārt ierobežojot tehniskās izmaksas.
Sēdē tika skatīts jautājums par Iekšlietu ministrijas, Veselības aprūpes ministrijas un Latvijas televīzijas izmaksām dziesmu svētkos. Pirms mēneša Ministru kabineta sēdē tika nolemts XXIII Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem sākotnēji pieprasīto 3,9 miljonu latu vietā piešķirt divus miljonus latu. Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu šīm institūcijām svētku norise jānodrošina savu budžetu ietvaros. Rīcības komiteja nolēma turpināt šo jautājumu izskatīt ministru līmenī.
16. janvāra sēdē rīcības komiteja apstiprināja svētku māksliniecisko padomi. Tās priekšsēdētāja turpmāk būs kultūras ministre Ingūna Rībena. Padomes locekļi: Aivars Hermanis (SIA «REMIX mūzikas menedžments» direktors), Anna Jansone (Kultūras ministrijas Reģionālās attīstības departamenta direktore, režisore), Armands Jēkabsons (mākslinieks), Rolands Juraševskis (TDA «Dancis» mākslinieciskais vadītājs), Diāna Čivle (Rīgas Domes Kultūras pārvaldes priekšnieka p.i.), Sigvards Kļava (Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs), Imants Kokars (diriģents), Raimonds Pauls (komponists), Imants Resnis (Liepājas simfoniskā orķestra diriģents), Pēteris Vasks (komponists), Ingrīda Saulīte (horeogrāfe), Jānis Puriņš (pūtēju orķestra «Rīga» mākslinieciskais vadītājs).
