Jānim Juhņevičam aizejot.
Rudens salnas kož nežēlīgi. Neiztur pat vienas no rudenim uzticīgākajām puķēm – dālijas. Dālijas bija arī Jānim Juhņevičam, draugu un paziņu aprindās sauktam par Juhiņu, uzticīgākās puķes. Dālijas uzziedēs arī nākamgad, bet Jānis Juhņevičs kopš vakardienas nu radis jaunu mājvietu Baložu kapu smiltājā.
Varbūt mūsdienu jaunatnei trīs gadsimta ceturtdaļas dālijas audzējušā un vai katrā solīdākajā pilsētas pasākumā, kur bija vajadzīgs arī vieglāks piesitiens, muzicējušā Jāņa Juhņeviča vārds tāds svešāks, bet jelgavnieki, kuriem tagad vismaz pusgadsimts aiz muguras, noteikti atcerēsies Juhiņa vadīto vokāli instrumentālo estrādes ansambli «Ergo». Nosaukums tāds savāds? Lai apliecinātu piederību savam darba devējam – «Latvenergo» Dienvidu elektriskajiem tīkliem. Paldies uzņēmuma vadībai, kas 1975. gadā savā paspārnē pieņēma mākslinieciski augstvērtīgo estrādes kolektīvu, lai tas ar savu sniegumu, kas Jāņa Juhņeviča prasmīgajā vadībā tālu pārsniedza parasta pašdarbības kolektīva līmeni, ilgus gadus priecētu ne tikai «Latvenergo» saimi un ne jelgavniekus vien.
Jau 1975. gadā saņemts pirmais vissavienības pašdarbības mākslas festivāla diploms. Sekoja koncerti Rīgas enerģētiķiem un ārzemju viesiem, pat uzstāšanās Maskavas koncertzālē «Rossija» un lielajā Tautsaimniecības sasniegumu izstādē.
Un gandrīz vai nepārtrauktie lauri Jelgavas estrādes kolektīvu un individuālo izpildītāju skatēs. Un jelgavnieki, kam bija lemts izdejoties ansambļa «Ergo» pavadījumā. Tās nekad nebija parastas ballītes, bet solīdi vakari. Vairāku desmitgažu absolventi neaizmirsīs Jāni Juhņeviču un viņa mūziķus spēlējam polonēzi savas skolas izlaidumā. Lai nu Juhiņam muzicē Baložu kapu koku galotnes.
