Lai gan Jelgavas Siltumtīklu statuss un nākotne ir visai neskaidra, Jelgavas Dome turpina sarunas ar Francijas un Lietuvas kopuzņēmumu «Dalkia» par STU valdījumā nodotā īpašuma nomu uz 15 gadiem.
Lai gan Jelgavas Siltumtīklu (STU) statuss un nākotne ir visai neskaidra, Jelgavas Dome turpina sarunas ar Francijas un Lietuvas kopuzņēmumu «Dalkia» par STU valdījumā nodotā īpašuma nomu uz 15 gadiem.
Dome ir izveidojusi trīs darba grupas, kurām jāizvērtē «Dalkia» iesniegtie priekšlikumi no juridiskā, tehniskā un ekonomiskā aspekta. Kaut arī jau ir jūlija vidus un nav tālu līdz nākamās apkures sezonas sākumam, nav zināms, kas un par kādu cenu jelgavniekiem nodrošinās apkuri. Aptaujājot divās darba grupās (kuras vada Inta Slavinska un Jānis Vedļa) iekļautās amatpersonas, «Ziņas» pārliecinājās, ka neviena no grupām vispār nav sanākusi kopā. Savukārt trešo «darba grupu» veido viens cilvēks – jurists Ilmārs Krūms.
Vai būs apkure, nav zināms
Darba grupām «Dalkia» iesniegtie priekšlikumi jāizvērtē un savs atzinums par tiem jāsniedz līdz 2. augustam. Tālāk grupas strādās kopā ar Domes departamentu vadītājiem. Pēc tam tiks (ja tiks) izstrādāts lēmuma projekts (vai dažādi varianti), ko iesniegs deputātiem. Iespējams, ka darba grupas atbalstīs «Dalkia» piedāvājumu. Tiesa, tas, kā jebkurš piedāvājums vai līguma projekts, parasti prasa papildu ziņas un savstarpējo pozīciju precizēšanu. Tādējādi iespējams, ka augusta vidū vai beigās pilnīgas skaidrības vēl nebūs. Domājams, deputāti nespēs vienoties par nomas projekta apstiprināšanu pirmajā «rāvienā». Deputāti lēmumu varētu pieņemt septembrī. Pašvaldības priekšlikumi tad būtu jāiesniedz uzņēmuma kreditoru sapulcei.
Tiktāl notikumu secība atkarīga no pašvaldības. Savukārt uzņēmuma maksātnespējas procesa līkloči paredz, ka trīs mēnešu laikā pēc publikācijas par maksātnespējas procesa uzsākšanu ir iespēja pieteikties visiem uzņēmuma kreditoriem. Pēc trīs mēnešu obligātas nogaidīšanas uzņēmuma administrators pieņem lēmumu par kreditoru sapulces sasaukšanu. Tā var notikt tikpat labi oktobrī, kā novembrī. Kreditoru sapulcei ir jāizvērtē Jelgavas Domes (vai tās akciju sabiedrības) un «Dalkia» noslēgtais līgums. Ja kreditori piekrīt, ka «Dalkia» apsaimnieko STU parādus, nomniekam mēneša laikā jāveic Siltumtīklu audits, jāizveido nomā pārņemamās mantas saraksts…
Jebkurā gadījumā līdz apkures sākumam Jelgavas Siltumtīklu turpmākais liktenis vēl nebūs izlemts. Pilsētas apkuri uzsāks (ja uzsāks) maksātnespējīgs uzņēmums.
Noslēpumainais «tenderis»
Atšķirībā no vispārīga rakstura priekšlikumiem, ko «Dalkia» Jelgavas Domē iesniedza pēc «konkursa» izsludināšanas, tagad – kad Dome atzinusi «Dalkia» par vispiemērotāko no pretendentiem uz STU «pūru» – pašvaldībai tiek piedāvāts vesels sējums, ko veido Līgums un 12 tā pielikumu. Tāpat kā iepriekšējā reizē, dokuments ir krievu valodā un arī Dome nav uzskatījusi par nepieciešamu to pārtulkot. Acīmredzot darba grupas pilnībā pārvalda krievu valodu. Jāšaubās gan, jo daļai deputātu un ne mazumam Domes ierēdņu ir problēmas pat ar latviešu valodu. Taču tās ir tikai «procesa» detaļas.
Arī «Dalkia» iesniegtajā līguma projektā «ieviesies» daudz neskaidrību. Būtiskākā no tām ietverta piedāvātā līguma 1. punktā, kas nosaka: «Līgums tiek slēgts, pamatojoties uz Jelgavas siltumapgādes sistēmas saimniecības modernizācijas un atjaunošanas tenderi, ko 2000. gada …… rīkoja Jelgavas pašvaldība, un vadoties no tendera dokumentos iekļautajiem noteikumiem. Tendera likumību pilnībā garantē Jelgavas pašvaldība.» Šajā gadījumā bez ievērības (kā nebūtisku) var atstāt apstākli, ka tiek plānots atjaunot un modernizēt to, kas jau ir atjaunots un modernizēts par 19 miljoniem latu… Ar vārdu «tenderis» acīmredzot domāts Jelgavas Domes izsludinātais starptautiskais konkurss par tiesībām veikt Jelgavas pilsētas centralizētās siltumapgādes atjaunošanu un modernizāciju. Paredzams, ka līgums tiks noslēgts atbilstoši «tendera» dokumentos iekļautajām prasībām. Kādas tās ir?! Un kur tās ir?! Nav dzirdēts ne par konkursu, ne par prasībām. Iespējams, ka tas viss ir zināms Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietniekam Jurim Kaminskim, kas uztur «sakarus» ar «Dalkia». Taču Jelgavas iedzīvotājiem «tas» nav zināms. Turklāt, aptaujājot līguma projekta izvērtēšanai izveidoto darba grupu locekļus, «Ziņas» pārliecinājās, ka arī viņi nav iepazīstināti ar «tenderi». Nav saprotams, kādēļ «Dalkia» piedāvātajā līgumprojektā nav norādījusi precīzu datumu, kurā Dome ir rīkojusi «tenderi». Iespējams, viņiem tas nav zināms… Un tāpēc ir atruna par to, ka «tendera» likumību pilnībā garantē Dome.
Kāpēc šāda slepenība? Vai Dome gatavojas kārtējo reizi ignorēt sabiedrību? Notikumu gaita liecina, ka, pieņemot pilsētai un tās iedzīvotājiem būtisku lēmumu, sabiedrības viedoklis deputātiem un Domes ierēdņiem ir vienaldzīgs.
Peļņa – firmai «Dalkia», parādi – pašvaldībai
Līguma projektā iekļauts ne mazums pozīciju, par kurām Jelgavas Domei vajadzētu krietni padomāt, pirms tā pieņem izšķirošo lēmumu. Piemēram, «Dalkia» prasa, lai pašvaldība garantētu pilnīgu nomnieka sniegto pakalpojumu atmaksu. Proti, ja iedzīvotāji nespēs norēķināties par piegādāto siltumu, piemēram, četru miljonu apmērā, parādi pēc līguma termiņa izbeigšanās būs jāsedz Domei. Turklāt, ja līgumā norādītajā (četru vai sešu mēnešu) laikā parādi netiks atlīdzināti, par katru nokavēto dienu pašvaldībai būs jāmaksā soda nauda 0,1 procenta apmērā no iedzīvotāju parādu kopsummas. Citiem vārdiem, vienas iedzīvotāju daļas parādi būs jāsedz visiem – nodokļu maksātājiem. Piedāvātais līguma termiņš – piecpadsmit gadu. Protams, tie, kas balsos par šāda noteikuma iekļaušanu līgumā, tā sekas neizjutīs. Tās baudīs deputātu pienesuma politiskie «mantotāji».
Modernizēs peļņas iegūšanas formas?
Kaut arī nosaukums vēsta, ka runa ir par «modernizāciju un atjaunošanu», ne līgumā, ne tā daudzajos pielikumos par to nav ne vārda. Nav norādīts, cik «Dalkia» investēs siltumapgādes sistēmas atkārtotā «modernizācijā» un kāds būs investīciju grafiks. Toties ir paredzēts, ka grafiks var tikt mainīts, ja rodas «objektīvas» vajadzības. Nav norādīts, kāda būs Jelgavas Siltumtīklu atlikušās mantas nomas maksa. Zināms vienīgi tas, ka STU «īstermiņa» parādu dzēšanai tiks pārdota STU «īstermiņa» manta.
«Dalkia» visžēlīgi atļauj Domei veidot vēl vienu komisiju, kas uzraudzītu, kā notiek «investēšanas» process. Taču komisijai pilnvaru nav nekādu – nomniekam tā ir tikai «jāinformē», ja tiek mainīta «izraudzītā» investīciju metodika.
STU darbību kaut kādā mērā ierobežoja noteiktā kārtība «Par valsts un pašvaldību pasūtījumu». Tas ir, noteiktu darbu veikšanai un kurināmā iegādei bija jāizsludina konkurss, cenu aptaujas un tā tālāk. Tiesa, par to, kādi vienā vai otrā gadījumā bijuši «konkursu» rezultāti, «Ziņu» lasītāji jau ir informēti. Līguma projekts paredz, ka nomnieks «pēc saviem ieskatiem» iegādāsies materiālus un iekārtas, izvēlēsies darba veicējus utt. Precīzāk, tos izvēlēsies «Dalkia» izraudzītais direktors, kas, pēc «Ziņu» rīcībā nonākušās informācijas, varētu būt… Genādijs Dupužs. Deputātu iecienītais «saimnieks» tādā gadījumā varēs rīkoties ar plašu vērienu – preses un Valsts kontroles netraucēts. Kā nekā privāts bizness.
Patērētāji kā aitas otrajā paaudzē
Līguma projekts paredz, ka ar visiem patērētājiem tiks slēgti līgumi – tā, kā to pieprasa likums, ko ilgstoši ignorēja Jelgavas Siltumtīkli. Taču šie līgumi ir «neatņemama» siltumapgādes sistēmas modernizācijas līguma sastāvdaļa. Kā zināms, jebkurš līgums ir divu pušu vienošanās… Turklāt «Dalkia» neparedz slēgt līgumus ar iedzīvotājiem, bet gan tikai ar juridiskām personām. Tas nozīmē: lai iedzīvotājiem ar siltuma piegādātāju būtu līgums, kurā norādītas ne tikai piegādātāja tiesības uz naudu, bet arī viņa pienākumi, jāgaida uz namu apsaimniekošanas biedrību izveidošanos. Kad tas vēl būs?!
Kā zināms, Jelgavas Dome savulaik pieņēma nelikumīgu lēmumu par soda naudu ieviešanu 0,1 procenta apmērā no nokavētās maksājumu summas par katru nokavēto dienu. Pēc prokuratūras protesta šis lēmums tika atcelts. Tiesa, iedzīvotājiem nelikumīgi iekasētā nauda tā arī nav atmaksāta, un Domes deputāti par to neliekas ne zinis. «Dalkia» paredz atjaunot šo tradīciju – par katru nokavēto maksājumu dienu patērētājam tiks «uzskaitīti» tie paši 0,1 procenti. «Dalkia» tāpat kā Dupuža kantoris negrasās uzņemties jebkādu atbildību par māju iekšējiem siltumtīkliem. Arī par to, cik silts ūdens nonāks līdz patērētājiem un cik silts būs viņu dzīvokļos. Jelgavas iedzīvotājiem varētu rasties jautājums: par ko tad potenciālais nomnieks uzņemas atbildību? Spriežot pēc «Dalkia» iesniegtā līguma projekta, tikai par vienu: par iekasētās naudas izlietošanu. Ar to «Dalkia» rīkosies pēc «saviem ieskatiem».
