Diezgan lielā vienprātībā pilsētas mēra Andra Rāviņa vadītā komisija piešķīrusi atbalstu Jelgavas nevalstiskajām organizācijām (NVO). Tā kopsumma – 15 tūkstoši latu pusgadā jeb 30 tūkstoši latu gadā – jau ilgāku laiku nav mainījusies. Šopavasar atbalstu saņēma 46 nevalstiskās organizācijas.
Trīs domubiedri – Linda Vovere, Jānis Kuķis un Normunds Meinarts – šopavasar izveidoja biedrību «Zaļo enerģiju Latvijai». Organizācijai ir ideja maijā, kad Jelgavā atkal būs tradicionālās stādu dienas, Hercoga Jēkaba laukumā radīt ziedu paklāju, kas no tūkstoš puķu podiem izveidos uzrakstu «Jelgava.lv». «Ziedu paklājs ne tikai visas vasara garumā rotās pilsētas centrālo laukumu, bet ikvienu arī aicinās ieskatīties Jelgavas interneta mājas lapā, kur atrodama informācija par pasākumiem. Tādējādi tiks popularizēta mūsu pilsēta,» skaidro Jelgavas Reģionālā tūrisma centra darbiniece Linda Vovere. Viņa atzīst, ka šī aktivitāte nevalstisko organizāciju laukā saistīta ar viņas pamatdarbu. Linda apzinās, ka ar pašvaldības komisijas piešķirtajiem divsimt latiem projekta īstenošanai nepietiks. Biedrība domā piesaistīt arī privāto sponsoru līdzekļus. Biroju visiem nevajagSieviešu invalīdu organizācijas «Zvaigzne» vadītāja Dzintra Saulkalne teic, ka viņas organizācijai pusgadam piešķirtie piecsimt lati tiks izmantoti biroja telpas Pasta ielā 44 komunālajiem maksājumiem. Birojs atvērts katru darba dienu. Kopš 2003. gada Nodarbinātības valsts aģentūras atbalsta programmā invalīdiem bezdarbniekiem birojā, cita citu nomainot, strādājušas trīs darbinieces. «Varēja jau pašvaldība pa taisno pārskaitīt to naudu Nekustamā īpašuma pārvaldei. Ar projektu rakstīšanu un atskaitēm iznāk vien lieks darbs,» spriež Dz.Saulkalne.No sava pastāvīga biroja atteikusies Jelgavas politiski represēto apvienība «Staburadze», kuras biedri jau kādu laiku pulcējas pašvaldības Sabiedrības integrācijas pārvaldē Sarmas ielā 2. Tur tai atvēlēts skapis dokumentiem, par kura izmantošanu pašvaldība naudu neprasa. «Staburadzes» priekšsēdētāja vietnieks Pāvils Neikšāns teic, ka tādējādi visi pašvaldības piešķirtie piecsimt lati tiks novirzīti tikai sabiedriskām aktivitātēm – ekskursijām, braucienam uz gadskārtējo Latvijas politiski represēto saietu Ikšķilē, kancelejas precēm un citiem izdevumiem. Negribētu iepīt politikuDomes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis teic, ka šajā pusgadā nevalstiskās organizācijas lūgušas atbalstu 69,5 tūkstošu latu apmērā. Ar vislielāko pašvaldības līdzfinansējumu bija rēķinājies Jelgavas Tenisa attīstības centrs, kas atrodas Lietuvas šosejā 68. Tas Jelgavas bērnu vasaras apmācībai tenisā bija cerējis no pašvaldības saņemt 11 tūkstošus latu. Summā ietilpa treneru darbs, tenisa halles, inventāra īre, ko šī atbalsta programma nefinansē, tādēļ projekts saņēmis vien 300 latu. «Par kaut kādā ziņā līdzīgu bērnu apmācību Jelgavas Tenisa klubs prasīja 550 latu, mēs tam piešķīrām 200,» stāsta A.Rublis. Viņš piebilst, ka strīdu un diskusiju par to, kam un cik piešķirt, komisijā nav bijis, jo nevalstiskās organizācijas esot jau gadiem pazīstamas. Jaunu tikpat kā nemanot. Par politisko simpātiju ietekmi naudas piešķiršanas procesā A.Rublis saka: «Negribētu saistīt to ar atbalstu Zaļo un Zemnieku savienībai. Ja cilvēks ir aktīvs nevalstiskajā organizācijā, viņš bieži vien ir aktīvs arī politikā. Ne jau Rāviņš viens pieņem lēmumu, ka, piemēram, jāatbalsta viņa absolvētās LLU Tehniskās fakultātes Studentu pašpārvalde, kas rīko tradicionālās Mehu dienas. Tas tomēr ir pilsētā redzams pasākums.» Pietrūkst labā soļaKomisijā, kas lemj par atbalstu nevalstiskajām organizācijām, līdztekus A.Rāviņam un A.Rublim darbojas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne, pašvaldības aģentūras «Kultūra» vadītājs Mintauts Buškevics, pašvaldības Sporta servisa centra metodiķis Valdis Ilmers, Sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Rita Vectirāne un pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne. NVO uz pašvaldības atbalsta piešķīrumu var pretendēt divreiz gadā. Pirmajā pusgadā to izmantojušas 52 no 73 pilsētā reģistrētajām NVO. Biedrību un nodibinājumu darbības eksperte Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Rasma Pīpiķe teic, ka komisijā, kura izvērtē atbalstu, vajadzētu būt ne tikai pašvaldības darbiniekiem, kuriem saistošs ir pašvaldības vadītāja viedoklis, bet arī neatkarīgiem lietpratējiem, kas varētu pārstāvēt sabiedrības intereses. «Citādi, ļoti iespējams, ārpus pašvaldības atbalsta loka paliek iniciatīvas un organizācijas, kurās nav savējo, pašvaldībā valdošajai partijai lojālo cilvēku. Šāda caurskatāma sistēma būtu labs solis pretī labai pārvaldībai,» piebilst R.Pīpiķe.
