Ar dobelnieku uzvaru septiņu komandu konkurencē Jonišķos beidzās Zemgales kausa izcīņa dambretē. Sacensības rīkoja Jonišķu Šaha klubs sadarbībā ar biedrības «Žiemgale» Jonišķu nodaļu.
Sacensības ritēja ātrspēles formātā, katrai partijai dambretistam tika dotas 15 minūtes, bet komandās bija trīs vīrieši un viena sieviete. Turnīra galvenais rīkotājs vēsturnieks un pensionētais skolas direktors Stasis Rimdžus «Ziņām» teica: «Starp lauku pašvaldībām Jonišķu dambretisti ir vieni no labākajiem Lietuvā. Tāpēc pašvaldība atbalstīja ideju pie mums rīkot Zemgales mēroga sacensības, uz kurām uzaicinājām arī Latvijas Zemgales komandas. Ceru, ka šādas sacensības varētu kļūt par tradīciju.»
Sacensību līderis jelgavnieks Zigmārs Rumbenieks, kurš pārstāvēja Dobeles komandu, atzina, ka turnīrs noorganizēts labi un bijis ļoti patīkami tikties ar kolēģiem, kurus aizrauj šis sports.
Z.Rumbenieks piebilda, ka Jelgavā dambretes spēle diemžēl netiek atbalstīta, tādēļ arī viņam sacensībās iznāk piedalīties kopā ar dobelniekiem. «Tagad jau jaunieši aizraujas ar spēlēm mobilajos telefonos. Dambreti spēlē retais. Taču es labprāt Jelgavas jauniešiem to pamācītu. Lai tik ir vēlēšanās!» sacīja dambretists. Viņš atgādina, ka savulaik latvieši Andris Andreiko un Guntis Valneris bija pasaules čempioni dambretē. Latvijā jaunos dambretistus trenē arī četrpadsmitkārtējā pasaules čempione Zoja Golubeva, kas sākotnēji sportiskajā meistarībā izauga Baltkrievijā, bet, kļūdama Latvijas pilsone, ir nesusi mūsu valsts godu pasaulē.
Savukārt dzejnieks Jons Ivanausks, kurš kopā ar kundzi latviešu un lietuviešu literatūras tulkotāju Dzintru Irbīti arī sekoja sacensību gaitai, uzskata, ka «dzīvot Zemgalē ir divkārtēja privilēģija: mēs varam dzīvot abās valstīs, kuras apvieno kopējs nosaukums – Zemgale. Lietuvas Zemgales novada iedzīvotāju draudzīgie sakari ar latviešiem eksistē jau gēnos – šis autentiskais mentalitātes slānis, kas nāk no dabas dzīlēm, ir Zemgales novada iedzīvotāju īstā arhaiskā īpatnība».
Zemgales kausa izcīņa notika pirms desmit gadiem atjaunotajā sarkanajā Jonišķu ebreju sinagogā. Pilsētas muzeja pārstāvis Lins Vinickis «Ziņām» sacīja, ka mūsdienās tā kalpo kā izstāžu un konferenču zāle. Blakus tai ir balta sinagoga, kas savukārt tiek izmantota kā koncertzāle. «19. gadsimtā, kad pilsētā viena blakus otrai tika uzbūvētas divas sinagogas, ebreju bija apmēram divi tūkstoši jeb puse no Jonišķu iedzīvotājiem. Otrā pasaules karā 700 ebreju tika nogalināti. Pēc holokausta traģēdijas ebreju Jonišķos tikpat kā vairs nav, taču pilsētas centrā šīs divas blakus stāvošās sinagogas ir īpašs vēstures un arhitektūras piemineklis,» skaidro L.Vinickis.
