Pagājušo sestdien mākslas salonā «Pils putns» notika īpašo klientu vakars, uz kuru bija aicinātas tikai dāmas.
Pagājušo sestdien mākslas salonā “Pils putns” notika īpašo klientu vakars, uz kuru bija aicinātas tikai dāmas.
Viešņas bija gan skolotājas, gan zinātnieces, gan uzņēmējas, gan pašvaldību darbinieces. Un, protams, visas pašos labākajos gados, kad gribas rotāties, kā arī parūpēties par savas apkārtnes izdaiļošanu.
Vakarā programmā bija uz rožu eļļām balstītās kosmētikas izmēģināšana, kā arī tekstilmākslinieces Agneses Vaļinieces lakatu demonstrējumi. Interesanti, ka angļu dāma no francūzietes atšķiroties ar to, ka pirmajai esot simt kostīmu un viens lakats. Turpretī otrajai – viens kostīms, kam piemērojami simt lakatu. Abos gadījumos novitātes efekts esot līdzīgs, varbūt pat ar nelielu pārsvaru Lamanša jūras šauruma dienvidu krastā. Var piebilst, ka akadēmiķe Baiba Rivža bija ieradusies latvieša acij patīkamā pelēkā lakatā, kas izskatījās kā mūsu decembra zemās debesis. Svarīgākais viņas tērpa akcents bija piespraude. Uz jautājumu, vai viņa šo rotu atkarībā no noskaņas un sagaidāmā lēmuma maina tāpat kā ASV politiķe Madlēna Olbraita, akadēmiķe pasmaidīja. To varēja tulkot kā labu zīmi, kas liecina par vismaz zinātniekiem kaut cik saprotamu pasaules kārtību.
Brīdī, kad omulība sprēgāja visplašāk iespējamā daudzbalsībā, vārds tika dots skolotājai un dzejniecei Guntai Micānei. Kā vēlāk apgalvoja literāte, tieši uz astoņām minūtēm pierima viss cits un salonu apbrīnojami piepildīja dzeja. Tā bija atlasīta no krājumiem “Zilais gredzens” un “Vēlreiz”. Savā uzrunā G.Micāne šo dāmu sarīkojumu nosauca par slepeno tikšanos. Var droši paskaidrot, ka šajā slepenībā nav nekā tāda, par ko kungiem vajadzētu raizēties. Arī sabiedrības sliktākajai pusei taču ir saprotams, ka īsts skaistums vienmēr ir pārsteidzoša parādība, kas prasa aizklātu, var teikt, pat slepenu gatavošanos.
