Dāņu lauksaimniecības uzņēmums «Domnieki» iesniedzis pieteikumu Jelgavas Reģionālajai vides pārvaldei par nodomu Zaļenieku pagasta Meķos būvēt 10 tūkstošu kubikmetru tilpuma šķidrmēslu glabātavu, ko varētu pielīdzināt 170 dzelzceļa cisternām. Tuvējās viensētas Vilces pagasta Pļaviņu saimnieks Jurijs Ļipickis savācis parakstus no vienpadsmit apkārtnes iedzīvotājiem, kuri to nevēlas pieļaut. Dokumentu paredzēts iesniegt Jelgavas novada Domē. Taču pēc speciālistu atzinuma tas projektu apturēt nevar.
Pa lauku ceļu uz pussagruvušo Zaļenieku pagasta Meķu viensētu, šķiet, neviens kājām nav gājis gadus trīsdesmit. Ūziņu puses iedzīvotāji stāsta, ka pēdējie iedzīvotāji mājas atstājuši astoņdesmito gadu sākumā. Taču Meķu ceļš ir iebraukts. To lieto jaudīgi traktori un kombaini, par ko liecina visapkārt iekoptie rapšu un kviešu lauki. Dāņi negribot maksāt krieviemMeķi pieder lauksaimniecības uzņēmumam ar dāņu kapitālu «Domnieki», kas apsaimnieko 1200 hektāru un dod darbu desmit lauksaimniekiem. Tā partnere ir dāņiem piederošā SIA «Latvi Dan Agro» ar intensīvās sivēnu audzēšanas kompleksu, kas atrodas Jaunbērzē.Abu uzņēmuma vadītājs Ilvars Strazdiņš, skaidrojot biznesa ideju, stāsta – ziemās, kad zeme uz Meķiem sasalusi, turp vedīšot šķidros kūtsmēslus no Jaunbērzes. Pavasaros un rudeņos sējas laikā, kad ceļi smagajām automašīnām nav braucami, mēslus no Meķu krātuves ar traktoriem iestrādāšot zemē. Māju apkārtnē «Domnieki» apsaimnieko ap četrsimt hektāru aramzemes. «Pērkot no Krievijas minerālmēslus, mēs barojam krievus. Alternatīvais variants ir pašu ražotais dabiskais mēslojums,» teic I.Strazdiņš. Viņš piebilst, ka Zaļeniekos, kā arī Jaunbērzē un Īlē dāņu uzņēmēji plāno būvēt biogāzes stacijas. Tādēļ perspektīvā Meķos uzglabās ne tikai šķidrmēslus, bet arī substrātu, kas paliek pāri pēc biogāzes ražošanas un smird krietni mazāk. Pati krātuve plānota lagūnas tipa. Tā ir kā bedre, kuras dibenā pār noblietētu grunti tiek pārklāta ģeomembrāna (ūdensnecaurlaidīgs ķīmiskās šķiedras audums). Ģeomembrāna pārklās šķidrmēsliem piepildīto lagūnu arī no augšas, tam vajadzētu novērst smakas izplatīšanos.Pašiem zemes trūkst«Neesmu pret dāņiem, kas saimnieko mūsu laukos, taču negribu, lai kāds taisa naudu uz tā rēķina, ka man jāelpo cūku mēslu smaka. Ja jau tā šķidrmēslu glabātava ir tik nekaitīga, lai viņi uzbūvē blakus savu privātmāju,» teic Vilces pagasta Pļaviņu saimnieks J.Ļipickis. Viņa īpašums atrodas pusotru kilometru no Meķiem. Nākotnē J.Ļipickis domā izvērst bioloģisko lauksaimniecību. Viņaprāt, kaimiņu lielā šķidrmēslu glabātava šo ieceri var izjaukt. Līdzīgas bažas ir arī J.Ļipicka kaimiņienei Ņinai Bartaševicai no Vilces pagasta Vītoliņiem. Bažīgi «Domnieku» saimniecisko rosīšanos uzlūko Zaļenieku pagasta pārvaldnieks Ojārs Briedis. «Izmantojot dāņu finanšu resursus, uzņēmums izpērk pašu zemniekiem vajadzīgo zemi, vecās kūtis, taču es nejūtu, ka viņi dotu daudz darba vietu. Ja šķidrmēslu glabātavu Meķos uzcels, stingri kontrolēsim tās ekspluatāciju,» teic O.Briedis. J.Ļipickis tādas kontroles iespējas vērtē skeptiski. «Smaka te ir, te pazūd. Es katru reizi zvanīšu un saukšu ekspertus! Karstās vasaras dienās ap Jaunbērzes cūku kompleksu smird neciešami. Mēs negribam nonākt līdzīgā stāvoklī. Valdošie vēji smaku nestu Vilces un Lielplatones pagastā,» satraukumu pauž zemnieks. Pret to, ka ar kūtsmēsliem pavasaros un rudeņos tiek apstrādāti «Domnieku» lauki, viņam iebildumu nav.Noteikumi par labu lielražotājiem Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Juris Priekulis psiholoģiski saprot laucinieku negatīvo attieksmi pret to, ka kaimiņos tiks izveidota liela šķidrmēslu glabātava. Taču, ievērojot visus tehniskos normatīvus, tai nevajadzētu radīt smaku. Ja nu vienīgi kaut kas izlīst vai nopil, mēslus transportējot. Bioloģisko saimniecību līdzāspastāvēšanu tas neapdraudot. «Pierīgā, Ulbrokā, dažus simtus metru no dzīvojamām mājām un netālu no universitātes zinātnes centra atrodas cūku šķidrmēslu glabātava. Padomju laikā tā stāvēja nenosegta un vienmēr smirdēja, taču tagad noklāta un smakas nav. Līdzīgas lagūnu tipa kūtsmēslu krātuves ir arī citviet Eiropā. Cūku kompleksā Jaunbērzē smird nevis mēslu tvertne, bet gan pati ferma, kurai trūkst pienācīgu gaisa filtru,» skaidro profesors. Viņš vairāk ir nobažījies, kā kūtsmēslu transportu no Jaunbērzes uz Zaļeniekiem izturēs ceļi. Piepildot Meķu krātuvi, nāktos pievest ap 500 divdesmittonnīgu autocisternu. Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktora vietniece Biruta Puķīte apgalvo, ka speciālisti Meķu kaimiņu viedokļus ņems vērā, lai izstrādātu tehniskos noteikumus kūtsmēslu glabātavas projektam. Sabiedriskā apspriešana šim objektam neesot vajadzīga. «Pati esmu no Zaļenieku pagasta. Kam gan tā mēslu smaka patīk! Taču gaļu gribam ēst,» saka B.Puķīte.
