Labi, ja viss dzīvē ir līdzsvarā. Taču mūsdienām bieži vien raksturīgas neprognozējamas un nepatīkamas pārmaiņas.
Labi, ja viss dzīvē ir līdzsvarā. Taču mūsdienām bieži vien raksturīgas neprognozējamas un nepatīkamas pārmaiņas. Arī dienišķā darba ziņā. Liela sabiedrības daļa uzskata, ka jāpriecājas jau par to vien, ka ir darbs. Pirms stāšanās darbā pietiekama uzmanība netiek pievērsta darba līgumam un tā nosacījumiem, atalgojuma izmaksāšanas principiem un daudzām citām lietām. Un tikai tad, kad sākas problēmas, tiek meklētas darba ņēmēju tiesību aizsardzības iestādes. Plecs, uz kā izraudāties. Arī redakcija.
Nelielā uzņēmuma «Germanis» (pieder tirdzniecības vietas Jelgavas tirgū un veikals «Salvadors») pārdevējas izteikušas neapmierinātību ar darba laika un grafika neievērošanu. Proti, saskaņā ar līgumiem darbinieces nodarbinātas tikai uz pusslodzi ar attiecīgu algu (Ls 25 mēnesī). Patiesībā jāstrādājot pilna slodze. Apstiprinājumu tam dažos mēnešos, pārbaudot darba uzskaites dokumentus, ieguvis arī Zemgales Reģionālās darba inspekcijas vadītājs Valdis Dūms. Darbinieces inspekcijai arī norādījušas, ka vadītāja, lai viņu nenoķertu pārkāpumos, praktizējusi strādnieču nodarbināšanu pa nedēļai Rīgā un Jelgavā. Kādu algu darbinieces saņēmušas patiesībā, darba inspekcijai nav izdevies uzzināt. Martā fiksēto darbinieču sūdzību gadījumā tās vēlāk, pēc strādnieču pārrunām ar firmas vadītāju «zem četrām acīm», atsauktas.
Līdzīgu neapmierinātību paudusi bijusī firmas «Liesma L» (veikals Mātera ielā) darbiniece. Darba inspekcija pārbaudēs konstatējusi, ka ne vienmēr no jauna pieņemtajiem cilvēkiem darba likumdošanā noteiktajā kārtībā noformēti darba līgumi, tajos norādīts, ka atalgojums ir puse no minimālās mēnešalgas, kaut gan darbinieks nodarbināts pilnu darba dienu un pilnu slodzi.
Inspekcija arī ievērojusi, ka firmā vērojama samērā liela kadru mainība. Ne bez problēmām notiekot darbinieču atbrīvošana. Atlaišanas gadījumā firmas vadītāja neesot radusi likumdošanā noteiktajā kārtībā izmaksāt darbiniecēm darba algu un izsniegt dokumentus. Ja pēc tam darbinieces izsakot pretenzijas, vadītāja soloties atbrīvot no darba ar «slikto» pantu. Firmā nav arī atbilstošas darba laika uzskaites, papildu samaksas par virsstundām. Savukārt noslēdzot darba līgumu, darbinieka rīcībā nenonāk otrs līguma eksemplārs.
Strīdīgs firmā ir arī iztrūkumu jautājums. Proti, pirmajā darba mēnesī pārdevējai ar rēķiniem viss esot kārtībā. Bet kādā no nākamajiem jau esot latu divsimt un pat vēl lielāks iztrūkums. Ja parakstīts līgums par pilnu materiālo atbildību, trieciens darbiniekam izrādās visai smags. Savukārt atslēgas no telpām, kur glabājas vērtības, esot ne tikai pārdevēju rīcībā.
Protams, tas nenozīmē, ka firmas darbinieces ir ideālas un bez jebkādas vainas un ka darba devējai viņām vispār nebūtu ko pārmest. Taču jāņem vērā, ka darba devēja atbildības un pienākumu apjoms ir krietni plašāks nekā darba ņēmēja.
Diemžēl to ne vienmēr gribas akceptēt. Tā firmas «Liesma L» direktorei Jeļenai Borņakovai darba inspekcijas acīs izdodoties radīt iespaidu, ka viss notiekot likumīgi. Arī attiecībā uz sevi viņa norādot, ka darbā apvienojot vairākas funkcijas. Inspekcijai tam reālu apliecinājumu iegūt gan nav izdevies. Arī uzņēmuma «Germanis» direktore Natālija Iļjinska katrā sarunā uzsverot, ka viņas firmā atšķirībā no citiem tirgus uzņēmumiem viss notiekot likumīgi.
Tas, protams, nenozīmē, ka radniecīgos uzņēmumos un tirgotavās ar darba likumdošanas ievērošanu viss ir kārtībā. Šoreiz runa ir par konkrētām firmām, ko darba inspekcija iepazinusi ne vienreiz vien. Šopavasar abu firmu vadītājām ne jau nejaušības dēļ uzlikts naudas sods.
«Liesmas L» direktore sarunai ar «Ziņām» izvēlējās rakstveida sazināšanās formu. Diemžēl direktorei adresētie jautājumi par strādnieces izteiktajām sūdzībām palika neatbildēti, bet darba inspekcijas konstatētie trūkumi – nekomentēti. Tā vietā J.Borņakova bija minējusi divu atbrīvotu darbinieču vārdus ar aicinājumu citiem darba devējiem atcerēties «Zemgales Ziņās» rakstīto. Jādomā, ka to neaizmirsīs arī potenciālie darba ņēmēji.
«Germanis» direktore N.Iļjinska sarunai laiku netaupīja un pievērsās firmas pastāvēšanas un darba organizācijas, līgumu nosacījumiem, attiecībām ar darbiniecēm un darba inspekciju, kā arī citiem jautājumiem. Arī «Ziņām» viņa uzsver, ka firma pieder pie nedaudzajām tirgū, kas darbiniekus pieņem oficiāli uz darba līguma pamata, ar darba grāmatiņu un par visiem maksā nodokļus. Direktore pārdevējām izstrādājusi noteikumus un pienākumus, kuru pamatā esot godprātīgs darbs, kas saistīts ar to, lai netiktu patvaļīgi paaugstinātas cenas un ignorētas noteiktās atlaides, lai tiktu sekots preču saglabāšanai un klientu apkalpošana būtu solīda.
Pēc darba devējas domām, 25 latu mēnešalga par pusslodzes darbu ir pietiekama, lai atrastu labāk apmaksātu darbu vai apvienotu to ar mācībām. Tirgu atalgojuma un darba apstākļu ziņā nevarot salīdzināt. Sevi direktore vērtē kā labu darba devēju, ar kuru var sastrādāties. Tiesa, viņa neesot īpaši pieredzējusi un atsevišķas problēmas radot pati. Taču nekādā gadījumā nevēloties konfliktus, bet gan sadarbību, lai apmierinātas būtu visas puses.
Darba devējas teiktajā ir liela daļa patiesības. Gan par sadarbību, gan uzņēmēju skarbo ikdienu, gan darba ņēmēju filosofiju. Arī darba ņēmēju taktika un stratēģija nereti slēpj sevī ne jau tos godprātīgākos nodomus, kas būtu atsevišķas sarunas vērti. Šoreiz iepriekšminētā mērķis bija kaut nedaudz pievērsties darba ņēmēju ikdienai, kas reizēm izvēršas itin ērkšķaina un «zemūdens klintīm» pārpilna. Lai kā ir ar darba devēju spožumu un postu, viņu rokās tomēr ir ievērojami vairāk tiesību sviru situācijas ietekmēšanai. Un atbilstošā progresijā pieaug arī atbildības un pienākumu smaguma «saldā nasta». Katram sava sūtība.
