Algotie pagaidu sabiedriskie darbi ir viens no veidiem, kā lietderīgi nodarbināt bezdarbniekus, kuri vēlas strādāt, bet dažādu iemeslu dēļ nevar atrast piemērotu pastāvīgu darbu.
Algotie pagaidu sabiedriskie darbi ir viens no veidiem, kā lietderīgi nodarbināt bezdarbniekus, kuri vēlas strādāt, bet dažādu iemeslu dēļ (sociālās mobilitātes zaudēšana, nepietiekamas valsts valodas zināšanas, grūtības pielāgoties darba tirgus prasībām u.c.) nevar atrast piemērotu pastāvīgu darbu.
Iespēju iesaistīties pagaidu sabiedriskajos darbos pozitīvi novērtējuši gan paši bezdarbnieki, gan pašvaldības un to uzņēmumi, kas ir lielākie darba devēji. Bezdarbniekam iespēja strādāt un saņemt kaut minimālo atalgojumu nereti nozīmē būtisku atspaidu. Savukārt darba devēji tādējādi ar mazākām izmaksām var realizēt ne vienu vien apkārtnes sakopšanas un labiekārtošanas ieceri. Tiesa, ikdienā iznāk sastapties arī ar virkni problēmu.
Pieprasījums ir liels
Vēlmi iesaistīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos apliecina skaitļi. Vēl pirms trim gadiem ziemas mēnešos mūsu pilsētā un rajonā šajos darbos iesaistījās ap 30, bet pavasarī un vasarā – nedaudz virs simta bezdarbnieku. Šā gada februārī bija nodarbināts gandrīz 80, bet maijā – 180 bezdarbnieku. Audzis arī tam atvēlētais finansējums. Pērn Valsts nodarbinātības dienests (NVD) Jelgavas filiālei piešķīra 96 tūkstošus latu, šogad paredzēts izlietot 109 tūkstošus.
Bezdarbnieku pieprasījums pēc algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem ir visai liels. Pērn vēlēšanos tajos iesaistīties izteica vismaz 2 140 cilvēku, bet strādāt nosūtīti tikai 650 jeb 30 procentu. Šogad rinda ir jau izveidota, arī rezervē iekļautie zināmi. 88 procentus no sabiedriskajos darbos iesaistītajiem veido problēmgrupu bezdarbnieki – pirmspensijas vecuma cilvēki ir nepilna puse, ilgstošie bezdarbnieki – vairāk nekā puse. Ir arī māmiņas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, jaunieši, invalīdi un cilvēki, kas atbrīvojušies no ieslodzījuma.
NVD Jelgavas filiāles vadītājs Juris Dobrovoļskis sadarbību ar rajona pagastiem vērtē atzinīgi. Pašlaik vienīgi Valgundes pagasts atturas organizēt darbu, uzskatot, ka laukos ikviens prātīgs cilvēks var atrast sev nodarbošanos. Apkārt klimst vienīgi tie, kas vispār neko nevēlas darīt. Aktīvi bezdarbniekus darbā iesaista Kalnciemā, kur bez pašvaldības darbs labiekārtošanā atrasts arī SIA «Kalnciema ķieģelis» un «Pionieris 2», kopumā šomēnes nodarbinot 31 cilvēku. Jaunsvirlaukā kopā ar pagasta Padomi, Staļģenes komunālo dienestu un SIA «Egra trans» darbs dots 15 vietējiem bezdarbniekiem. Glūdā kopā ar komunālās saimniecības uzņēmumu un SIA «Onikss AB» darbā iesaistīts 16 cilvēku. Pārējos pagastos sabiedriskajos darbos iesaistīto skaits svārstās līdz desmit cilvēkiem katrā.
Jelgavā bezdarbniekus algo galvenokārt aģentūra «Pilsētsaimniecība» – 50 cilvēku mēnesī –, pa vienam – zemessardzes bataljons un SIA «Dārzs».
Tā kā maija vidū rajonā bez darba bija 1 349 cilvēki, Jelgavā – 2 443 (pagastos kopumā, piemēram, šomēnes nodarbina 126 cilvēkus, Jelgavā – tikai 52), bet pērn rajonā bija nodrošinātas 1 042 darba vietas un Jelgavā tikai 551, pēc J.Dobrovoļska domām, pilsētā būtu aktīvāk jādomā par algoto pagaidu sabiedrisko darbu iespēju izmantošanu. Šogad NVD katram šajā kategorijā nodarbinātajam nodrošina algu 65 latus mēnesī, bet darba devējam jāsamaksā nodokļi un jāpiemaksā trūkstošā summa līdz minimālajai 70 latu algai (kopumā nepilni 20 lati), tātad tas ir izdevīgi.
Runga ar diviem galiem
Tam piekrīt arī aģentūras «Pilsētsaimniecība» labiekārtošanas darbu inženiere Zane Ķince. Jelgavā pēdējos gados teritoriju sakopšanā izdarīts patiešām daudz. Tajā pašā laikā darba devēju interesē ne tik daudz darbā iesaistīto cilvēku skaits, cik paveiktais un kvalitāte. «Ņemam tik cilvēku, cik varam uzmanīt, nodrošināt ar inventāru, bet arī tad notiek «viskautkas». Katram izsekot nespējam. Jārēķinās arī ar transporta iespējām. Parasti cenšamies nodrošināt darbu tuvāk strādātāja dzīvesvietai. Kad iedzīvotāju no Loka maģistrāles nomaina bezdarbnieks no Dobeles šosejas, jādomā, kā pārgrupēties, lai cilvēkam nav jātērē nauda autobusam un arī darbs otrā pilsētas galā būtu paveikts. Vācot nelegālās atkritumu izgāztuves, bieži mainījās darba vietas, cilvēki bija jāizvadā. Katru dienu viņus pārbaudām. Vienīgi kapsētu uzkopšanā iesaistīto darbam seko kapu pārvaldnieks, turp dodamies tikai problēmu gadījumos. Vienu vasaru mēnesī simts bezdarbnieku iesaistījām – viņus visus nav iespējams izkontrolēt. Ja neierodas darbā, jābrauc pēc paskaidrojuma uz mājām, bez policijas tur nav ko darīt. Turklāt ne visi dzīvo norādītajā adresē. Pieņemt vēl vienu cilvēku darbam ar bezdarbniekiem nav racionāli. Grāmatvedībai jau tagad iznāk pietiekami liela slodze – cilvēki pastāvīgi mainās, un visiem jānoformē dokumenti. Turklāt ik pa laikam pārkāpumu dēļ kāds jāatlaiž. Pagājušajā vasarā pavisam traki bija – ik pēc trim dienām gadījās problēmas. Bet, vienu dzērāju nomainot pret otru, nekas neatrisinās,» tā sarunā ar Z.Ķinci esam nonākuši pie «rungas otra gala».
Arī NVD filiāles vadītājs J.Dobrovoļskis un nodarbinātības organizatore Dzintra Ozola norāda, ka pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistīto vidū ir cilvēki, kas darbā nevar noturēties nevis tāpēc, ka negribētu strādāt, bet sava dzīvesveida dēļ. Ir pat tādi, kas pamanās pārdot iedotos darbarīkus. Šādi «strādātāji» nonāk tā sauktajā «melnajā» sarakstā kā nelabojami. Bet ne jau visi pieskaitāmi pie bezcerīgajiem, netrūkst arī tādu, kuriem darbu neizdodas atrast objektīvu iemeslu dēļ. Atšķirībā no darba devējiem nodarbinātības dienesta pārstāvji pārbaudēs dodas reizi mēnesī – kopā ar darba devēju un parasti arī ar policistu. Ja strādātāju un viņa paveikto vispār neredz vai cilvēks darbā tiek pieķerts piedzēries, jāatvadās, arī bezdarbnieka statuss tiek zaudēts uz trim mēnešiem. Šogad par pārkāpumiem no pagaidu darbiem pa bezdarbniekam šķīrušies Vilcē, Elejā, Līvbērzē. Jelgavā aprīlī no darba atbrīvoti veseli pieci.
Ir valsts līmenī risināmas problēmas
Vidēji mēnesī, kā stāsta pilsētsaimniecības sabiedrisko darbu uzraudzības inspektore Ilona Lediņa, aģentūra nomaina trīs pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītos. Viņai un citiem darbiniekiem iznāk saskarties ar dažādiem ļaudīm. Netrūkst cilvēku ar veselības problēmām, kas pat pēc stundu ilgas skaidrošanas nesaprot, ko darīt, lai gan parasti cilvēkam pietiek ar piecām minūtēm. Cits otrā dienā nespēj vairs atrast vietu, kur iepriekšējā strādājis. Šiem cilvēkiem īstā vieta būtu sociālās aprūpes iestādē. Tas acīmredzot būtu risināms kopīgi ar NVD un sociālo dienestu. Netrūkst psiholoģiski nelīdzsvarotu, tādu, kas kliedz un draud, izturas agresīvi, ir narkomāni. Ja vēl rokās zāģis vai cirvis gadās, nezini, ko sagaidīt. Algas viņiem tiek izmaksātas pašvaldības policista klātbūtnē – lai gan katram noteikts aptuvens ierašanās laiks, visi algu grib saņemt jau no paša rīta. Citam ar to arī strādāšana beidzas. «Bet ne jau mēs tagad cilvēku pāraudzināsim. Jau tā ļoti lojāli izturamies, sestdienās ļaujam iekavēto atstrādāt. Taču labsirdību ātri uzķer un sāk izmantot. Šo cilvēku problēmas jārisina valsts līmenī.»
Aģentūras darbinieces atzīst, ka gados jaunie ir vairāk degradējušies nekā padzīvojušie, arī izpratne par veicamo jaunajiem esot krietni mazāka. Acīmredzot neviens viņiem nav īsti mācījis pat viselementārāko darāmo. Turklāt ar katru gadu samazinoties to bezdarbnieku īpatsvars, kuri pieskaitāmi kārtīgu un apķērīgu strādnieku kategorijai.
Divi darba mēneši neļauj atsperties
Tā kā bezdarbnieks pagaidu darbā iesaistās uz diviem mēnešiem, strādājošo aprite ir ļoti liela. Aģentūrā ievērojuši, ka strādnieki, kas pēc gada atkal atgriežas, ir vairāk degradējušies. Pēc Z.Ķinces domām, darba devējs būtu ieinteresēts ilgāk strādāt ar jau pierastajiem cilvēkiem, jo sevišķi, ja viņu vidū ir labi strādnieki. Arī pašam bezdarbniekam iespēja vismaz pusgadu vai ilgāk nopelnīt minimālo algu ļautu kaut nedaudz atsperties. Valstij būtu jādomā, kā patiešām šiem cilvēkiem palīdzēt, nevis tikai kaut kā lāpīties.
J.Dobrovoļskis norāda, ka likums atļauj bezdarbniekam algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistīties desmit mēnešu gadā. Taču, tā kā pieprasījums pēc šiem darbiem ir pārāk liels, NVD ieteicis šo laiku samazināt, lai pēc iespējas vairāk bezdarbnieku varētu pastrādāt un kaut ko nopelnīt, nu kaut divus mēnešus. Piemēram, Svētē un Glūdā bezdarbnieki mainoties ik pēc mēneša.
Aģentūras «Pilsētsaimniecība» darbinieces domā, ka bezdarbniekus būtu svarīgi plašāk iesaistīt dažādos palīgdarbos privātfirmās, jo aģentūra pat labiem strādniekiem nevar nodrošināt pastāvīgu darbu. Ar tās starpniecību daži darbu gan ir atraduši. Viens vīrs strādā LLU saimniecības daļā, daži cilvēki iekārtojušies firmā «Zaļā rota».
***
Algotie pagaidu sabiedriskie darbi
Algotie pagaidu sabiedriskie darbi orientēti galvenokārt uz problēmgrupu bezdarbnieku nodarbināšanu, īpaši ilgstošo un gados vecāku iesaistīšanu, jo viņu konkurētspēja darba tirgū ir zema. Mērķis ir palīdzēt saglabāt darba prasmes un novērst cilvēka izstumšanu no darba vides.
Algotos pagaidu sabiedriskos darbus var organizēt pašvaldībās, municipālajā saimniecībā, valsts uzņēmumos un privātsektorā. Tos finansē nodarbinātības dienests un darba devējs, kas par bezdarbniekiem veic arī obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Bezdarbnieku iesaistīšanu algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos organizē nodarbinātības dienesta filiāle saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, saņemot viņu rakstisku piekrišanu.
Pamatojoties uz NVD filiāles norīkojumu, ar bezdarbniekiem, kas vēlas veikt algotus pagaidu sabiedriskos darbus, darba devējs slēdz darba līgumu.
Bezdarbnieki par savu darbu saņem samaksu, kas nav mazāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.
Bezdarbniekus galvenokārt iesaista darbos, kuru izpildei nav nepieciešama speciāla izglītība vai kvalifikācija – teritoriju, kultūras un atpūtas objektu sakopšanā un labiekārtošanā (zālāju pļaušana, krūmu izciršana un dedzināšana), kā arī sociālajā aprūpē (invalīdu, veco ļaužu aprūpe).
