Otrdien, kad visā Latvijā pieminēja komunistiskā terora upurus, Jelgavas novada pašvaldība darba laikā sarīkoja policistu un sociālo darbinieku semināru, kas noslēdzās ar skaļu popmūziku un alkohola pudeļu cilāšanu Zaķu pļavā Vilces pagastā.
Pāris stundu pēc uzstāšanās politiski represēto piemiņas pasākumā Svētbirzē ap pulksten 16.30 «Ziņas» Zaķu pļavā pamanīja virkni Jelgavas novada pašvaldības darbinieku, tostarp sociālos darbiniekus, policistus un novada Domes priekšsēdētāju Ziedoni Cauni. Pārdesmit cilvēku kompānija bija sasēdusies ap galdiem nojumēs, daļa cepa gaļu, bet vairums pulcējās ap uzkodām un alkoholiskajiem dzērieniem. Pamanījusi «Ziņas», nekavējoties klāt bija Vilces pagasta pārvaldes vadītāja Anda Duge, žurnālistus raidot prom ar argumentu «preses klātbūtne šajā pasākumā nav vēlama». Jau pēc pulksten 17 Z.Caune «Ziņām» telefoniski taisnojās, ka atrodas savā kabinetā novada Domes ēkā. Kad «Ziņas» norādīja, ka redzēja Z.Cauni Zaķu pļavā, viņš atzina, ka tur bijis, taču uzturējies, augstākais, pusstundu. Viņš esot vēlējies apskatīt, kā rit «seminārs». Kaut arī «Ziņas» novēroja, ka Z.Caune labi iejuties darbinieku vidū, viņš skaidroja, ka licis mūziku nogriezt klusāk. Tam sekošot pārrunas ar attiecīgo nodaļu vadītājiem par to, ka pasēdēšanai pļavā nav izraudzīts pareizs datums.Pasākumā Zaķu pļavā piedalījās ap trīsdesmit novada sociālo darbinieku, virkne pašvaldības policistu, tostarp arī novada Pašvaldības policijas priekšnieks Haralds Dauginovičs. Noskaidrot pilnu dalībnieku sarakstu un atbildīgo amatpersonu par pasākuma rīkošanu tam nepiemērotā laikā trešdien «Ziņām» neizdevās.Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone vēl otrdien skaidroja, ka tā bijusi «dažādu darba jautājumu un situācijas analīzes sanāksme», ko pašvaldības sociālais dienests kopā ar Pašvaldības policiju plānojuši jau laikus. Pirmajā daļā bijusi «stingra darba kārtība», otrajā – neformāla gaisotne. «Pasākuma organizēšana 14. jūnijā nav saistāma ar sēru dienas pasākumiem, jo piemiņas vārdā darbs netiek paralizēts. Novada domes priekšsēdētāja pievienošanās darbiniekiem pasākuma noslēgumā uz 20 minūtēm ir tikai ieinteresētības paušana, jo šādi dienestu vienojoši izbraukumi nav bieži,» teicpašvaldības pārstāve. Viņa arī norāda, ka cieņas apliecinājumu izsūtītajiem cilvēkiem priekšsēdētājs izrādīja, šajā pašā dienā noliekot ziedus pie piemiņas akmens Svētbirzē. Tas, ko darbinieki lika «groziņos», dodoties uz neformālo daļu, esot viņu pašu izvēle, ko pašvaldība ietekmēt nevarot.Pasākuma rīkošana tiks skatīta ZZS Goda tiesā, «Ziņām» sacīja viens no ZZS līderiem Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, norādot, ka šādas izklaides 14. jūnijā viņam šķiet neētiskas. «Es pats neko tādu nedarītu,» sacīja A.Brigmanis. Lai gan šis nav vienīgais gadījums, kad Jelgavas novada Domes priekšsēdētāja darbība ir ētiski apšaubāma, noprotams, ka vismaz pagaidām nekāda cita ZZS rīcība nesekos. Gaitis Grūtups Lidija Lasmane-Doroņina, politiski represētā Tāda rīcība ir vienkārši nosodāma. Tur nav vārdam vietas. Lai taču cilvēki lustējas, taču lai to nedara 14. jūnijā, kas ir tautai viena liela sāpju diena. Domāju, ka Jelgavas novada pašvaldības darbinieku izbraukums pļavā Latvijā nav vienīgais šāds gadījums. Skaidrīte Lasmane, LU profesore, ētikas eksperte Man rodas iespaids, ka Jelgavas novada Domes vadība dzīvo pēc sava kalendāra un neiekļaujas sabiedrības vispārpieņemtajā ritmā un noskaņā. Atceroties skandālu saistībā ar Ziedoņa Caunes iespējamo dalību malumedībās, šķiet, ka pašvaldības vadītajam raksturīga nepārvarama tieksme uz izklaidēm. Protams, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā 14. jūnijā nav mums jāstaigā melnās drānās, tomēr cieņas pilnai attieksmei pret tautas traģēdiju vajadzētu būt. Beidzamajā laikā mēs runājam par vajadzību pēc morālas atmodas, bet šis gadījums saistās ar morāles degradāciju. Jebkura kolektīva vadībai vajag pateikties saviem darbiniekiem, saliedēt kolektīvu. Taču tam jānotiek pieņemamā laikā un bez alkohola, kas nav labākais kolektīva stiprināšanas līdzeklis.
