Darba devēji darba līgumos joprojām iekļauj nelikumīgas normas, – to apliecina SIA «Tīrība» konstatētie fakti.
Darba devēji darba līgumos joprojām iekļauj nelikumīgas normas, – to apliecina SIA “Tīrība” konstatētie fakti. Pēc Valsts darba inspekcijas (VDI) iejaukšanās tās no līguma izņemtas. Tomēr šāda prakse iespējama arī citviet.
Šā gada sākumā Zemgales reģionālā VDI saņēma informāciju par SIA “Tīrība” darba līgumos iekļautām normām, kas neatbilst ne vien darba likumdošanas, bet arī cilvēka tiesību un brīvību normām. VDI firmai uzlika 50 latu naudas sodu. Pašlaik, kā atzīst reģionālās VDI vadītājs Valdis Dūms, nelikumīgie punkti no šīs firmas darba līgumiem izņemti. Tomēr tas nenozīmē, ka šādi fakti ir izskausti vispār. Lai arī citus darba ņēmējus izglītotu par neatbilstošajām prasībām, VDI analizē pretlikumīgos darba līgumos iekļautos punktus.
Grib, lai “pērk” piekrišanu
Darba līguma darbinieka pienākumu sadaļā iekļauts šāds punkts: “Mēnesi iepriekš rakstiski brīdināt darba devēju par savu nodomu lauzt šo līgumu pēc savas iniciatīvas personisku vai citu iemeslu dēļ. Laužot līgumu ātrāk, samaksāt darba devējam maksu 20 latu apmērā.”
Punktā iekļautais nosacījums, laužot līgumu ātrāk nekā pēc viena mēneša, samaksāt darba devējam 20 latu, ir pretrunā ar Darba likuma 110. panta ceturtajā daļā teikto. Proti, abām pusēm ir likumīgas tiesības vienoties un izbeigt darba līgumu arī pirms šā termiņa. Ja vienošanās nav panākta, noteiktais mēnesis vēl jānostrādā. Likumā nav runas par darbinieka pienākumu maksāt darba devējam. Šajā gadījumā darba devēja piekrišana lauzt darba līgumu pirms termiņa “tiek nopirkta” par 20 latiem, lai gan, beidzoties termiņam, līgums tik un tā tiktu lauzts.
Ir pret pamattiesībām un brīvībām
Vēl viens darbinieka pienākumu sadaļā iekļautais punkts: “Samaksāt darba devējam 500 latu, ja darbinieks pēc līguma laušanas pāriet strādāt uz līguma 2.2. punktā minēto objektu (objekts, kur darba devējs sniedz savus pakalpojumus – A.A.) bez darba devēja starpniecības.”
VDI norāda, ka tādā redakcijā, kādā šis punkts formulēts, tas, pirmkārt, ir klajā pretrunā ar valsts Satversmi. Precīzāk, ar cilvēka pamattiesībām un brīvībām, no kurām viena skan: “Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.” Vienīgais izņēmums šim Satversmes pantam ir Darba likuma
84. pantā teiktais, kas paredz konkurences ierobežojumu – darbinieka un darba devēja savstarpēju vienošanos par darbinieka profesionālās darbības ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas. Bet, noformējot šo konkurences ierobežojumu, lai tas būtu tiesisks, jāievēro vairāki nosacījumi. Proti, ierobežojuma termiņš nedrīkst būt ilgāks par diviem gadiem, kā arī darba devējs darbiniekam maksā ikmēneša atlīdzību par konkurences ierobežojuma ievērošanu. Turklāt šis ierobežojums drīkst attiekties tikai uz to darbības jomu, kurā darbinieks pie darba devēja bija nodarbināts.
Tā kā šādi noformēts darba līguma punkts ir pretrunā ar Satversmi, saskaņā ar Darba likumu šis nosacījums nav spēkā.
Ar atlaišanas pabalstu nav tik vienkārši
Līguma laušanas sadaļā SIA “Tīrība” iekļāvusi šādu punktu: “Darba devējs ir tiesīgs lauzt šo līgumu pēc savas iniciatīvas, neizmaksājot atlaišanas pabalstu, saskaņā ar Darba likuma 101. pantu.”
VDI norāda, ka šis līguma punkts ir pretrunā ar Darba likuma 112. pantu, kas, noteiktos apstākļos laužot darba līgumu pēc vairākiem 101. panta pirmās daļas punktiem un pēc 100. panta piektās daļas, paredz darbiniekam izmaksāt atlaišanas pabalstu. Tādējādi arī šis darba līguma punkts saskaņā ar Darba likumu atzīstams par spēkā neesošu.
