Madlēna Bratkus, deju kolektīvu «Jundaliņi», «Jundēni» un «Jundari» vadītāja
Aprīļa pēdējā nedēļa man aizritējusi spraigi un ražīgi. Tā izvērsās vienkārši brīnišķīga! Daudz bija gan darba, gan prieka. Nedēļa iesākās jau pagājušajā sestdienā, kad Veselības maratona pasākuma apmeklētājus ar uzstāšanos priecēja «Jundas» dejotāji. Arī es sāku tādu kā savu darba maratona skrējienu. Pēc labi paveikta darba sekoja lieliska atpūta. Tā kā esmu Jelgavas 1. ģimnāzijas absolvente, piedalījos skolas 90. gadu jubilejas svinībās un salidojumā. Lepojos ar savu mācību iestādi, un tā vien šķiet – jo vairāk gadu pagājis, jo vairāk to mīlu. Tad, kad pati mācījos, tā īsti nenovērtēju skolu, bet šodien tā manī glabā siltas un labas atmiņas. Mani abi bērni gan nemācās 1. ģimnāzijā, bet es viņiem vienmēr stāstu, ka šī, lūk, ir mana skola. Un allaž pieķeru sevi pie domas, ka paužu to ar lepnumu un prieku. Salidojumā bija jauki satikties ar pedagogiem, skolasbiedriem, izsmieties un izdejoties pēc «pilnas programmas». Novēlu skolai turpināt tikpat ražīgi strādāt, jo zinu, ka tas nav viegli. Svētdien atkal pamatīgi strādājām, jo bija tā retā iespēja 100 maniem dejotājiem kultūras namā mēģināt uz lielās skatuves. Daudzi jautā, kā viena spēju ar to visu tikt galā? Bet es atbildu, ka nebūt neesmu viena, jo man ir brīnišķīgs palīgs un atbalsts – koncertmeistare Guna Vanaga. Liels paldies viņai par to, jo abas lieliski ar visu tiekam galā. Pirmdien darba maratons turpinājās un mums atkal bija nopietni mēģinājumi, gatavojoties desmitajiem Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kuriem par godu kultūras namā otrdien notika skate. Dejotājiem tā bija lielā diena, kas vienmēr ir tāds kā darba cēliena atskaites punkts. Ne vien bērniem, bet arī man otrdiena bija satraukumu pilna. Visu trīs manis vadīto kolektīvu sniegums tika augstu novērtēts un iekļauts laureātu kārtā. Vienmēr priecājos par dejotājiem, kad viņi izdara to, ko var izdarīt. Un šoreiz tā notika. Bija ārkārtīgi aizkustinoši, ka pēc skates, sniedzot dzeltenu narcišu pušķi, dejotāji teica: «Paldies, Madlēn, ka tu mūs nerāj, nestrostē un mīli tādus, kādi esam!»Skate noslēgusies, bet skrējiens nav apstājies, un tuvojas ļoti liels notikums – kolektīva deviņu gadu jubileja, kuru atzīmēsim 16. maijā ar svētku koncertu. Pasākuma norise maija vidū jau ir ikgadēja tradīcija, un parasti to cenšamies padarīt par svētkiem sev un viesiem. Tas ir liels darbs, kur nevar atslābt. Ceturtdienās «Jundā» mūzikas un kustību pavadībā darbojamies ar mazuļiem, kuri neapmeklē bērnudārzu. Mācāmies komunicēt, būt kopā ar citiem bērniem, darboties mūzikā un kustībā. Atsaucība un interese par šo grupu nodarbībām ir ļoti liela. Pēcpusdiena paskrien deju mēģinājumos.Sestdienu un svētdienu gan pavadīšu ģimenes lokā vasaras mājā Zaļenieku pagastā. Tur mūs gaida lauku darbi, ciemos solījušās atbraukt arī mana un vīra mamma. Tās būs vienas no retajām brīvdienām, kad atkal visi būsim kopā.
