Padomāsim labi, vai mūsu paziņu lokā nav kāda Melānija vai Imanta, jo tieši viņām šodien ir vārdadiena.
Padomāsim labi, vai mūsu paziņu lokā nav kāda Melānija vai Imanta, jo tieši viņām šodien ir vārdadiena.
Jelgavas slimnīcas filiālē jau 45 gadus par medicīnas māsu strādā Imanta Nuka, sieviete, kuras viss darba mūžs pagājis vecajā slimnīcā. Viņa ir daudzu pacientu godāta un iemīļota māsiņa. Vēl tagad bijušie slimnieki viņu atceras un 19. augustā nāk ciemos ar ziediem. Kopš 1956. gada Imanta Nuka slimnīcā strādā par masieri.
Imantas kundze dzīvē sastapusies tikai ar dažām vārdamāsām – viena dzīvojusi kaimiņos, bet viena bijusi paciente. Gaviļniece stāsta, ka vecāki vairāk gaidījuši dēlu, bet pasaulē nākusi meitenīte, ko nosaukuši mīļā un skaistā vārdā – Imanta. Skolas gados meitenei tas licies nepieņemams, bet, gadiem ejot, iemīlēts. Gaviļniece atceras, ka slimnīcā ārstējies kāds vīrietis, kura vārds bijis Imanta, un tā bijis arī rakstīts visos dokumentos.
– Viņš mani apsveica ar ziediem, un mēs kopā nosvinējām vārdadienu, – atceras gaviļniece.
Taču katru gadu vārdadienas plaši tiekot atzīmētas ģimenes lokā. Ciemos vienmēr atbrauc dēls un meita ar ģimenēm, Imantas kundzes tuvākās māsīcas un brālēni.
– Mums tie ir svētki, lai cik liels mielasts arī būtu, jo galvenais ir visiem sanākt kopā. Tāpat visi kopā esam arī Ziemassvētkos, Lieldienās, kad ar mazbērniņiem dodamies meklēt zaķu izdētās olas, arī Līgosvētkos, – stāsta Imantas kundze.
Viņa ir ļoti laimīga, ka mūža dienās un nedienās līdzās allaž bijis uzticama drauga plecs, ka izauguši tik labi bērni un abus ar vīru vecumdienās priecē seši mīļi mazbērniņi. Jaunākajam Tomiņam ir tikai trīs gadiņi. Imantas kundzei patiesi sāp sirds, noraugoties uz tiem bezpalīdzīgajiem un drūmajiem pacientiem, kas guļ slimnīcā un kurus neviens pat neatnāk apciemot. Viņu sejās vērojams dziļš pesimisms un bezgalīgas skumjas. Tad vietā ir kāds labi pasacīts vārds vai uzklausīts stāsts.
Imantas kundze jau ir pensijā un atzīstas, ka būs ļoti žēl atstāt slimnīcu, kolektīvu, jo kaulos vēl ir gana spēka un vēlēšanās strādāt:
– Spēku man dod darba ritms. Atnāku uz šejieni un esmu ve-
sela. Kā būs tad, ja man slim-
nīca būs jāatstāj? Nevaru iedomāties.
