Pēc BNS ziņām, bezdarbs Latvijā vismazāk skāris augsti kvalificētos darbiniekus, bet visvairāk – vienkāršo profesiju pārstāvjus.
Pēc BNS ziņām, bezdarbs Latvijā vismazāk skāris augsti kvalificētos darbiniekus, bet visvairāk – vienkāršo profesiju pārstāvjus.
No augstākās kvalifikācijas profesiju pārstāvjiem – likumdevējiem, valsts amatpersonām un vadītājiem – bez darba šā gada 1. janvārī bijuši 2,8 tūkstoši cilvēku, kas ir aptuveni trīs procenti no bezdarbnieku kopskaita.
No reģistrētajiem bezdarbniekiem visvairāk ir vienkāršo profesiju pārstāvju, kuru pamatuzdevums ir nekvalificētie darbi karjeros, būvniecībā, lauksaimniecībā, mežniecībā, zvejniecībā, rūpniecībā un citur – 28,9 tūkstoši cilvēku jeb 26 procenti no bezdarbnieku kopskaita.
Kā ziņo BNS, pagājušā gada laikā būtiski nav mainījies bezdarbnieku sadalījums pēc izglītības līmeņa – tikai septiņiem procentiem ir augstākā izglītība, 31 procentam ir vidējā izglītība, bet ar pamata vai ar nepabeigtu pamata izglītību ir 24 procenti bezdarbnieku.
– Tas norāda, ka augstāko izglītību ieguvušie spēj labāk orientēties situācijā un var vieglāk atrast darbu, – atzinusi Statistikas pārvalde.
Tāpat kā 1998. gada 1. janvārī, arī šā gada sākumā vairāk nekā puse bezdarbnieku – 53 procenti – bija vecumā no 30 līdz 49 gadiem, bet gandrīz katrs sestais (16 procentu) bija jaunietis līdz 25 gadiem. Tikai astoņiem procentiem bezdarbnieku nav iepriekšējas darba pieredzes.
Joprojām vairāk nekā puse no bez darba palikušo kopskaita (58,5 procenti) ir sievietes.
No visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem šā gada sākumā 49,6 procenti (55219 cilvēki) pēc tautības bija latvieši, 36,5 procenti (40 678) – krievi, 4,9 procenti (5481) – baltkrievi, trīs procenti (3367) – ukraiņi, 2,9 procenti (3242) – poļi, 1,5 procenti (1630) – lietuvieši, 0,2 procenti (204) – ebreji, bet 1,4 procenti (1562) – citu tautību pārstāvji.
Nodarbinātības valsts dienesta informācija liecina, ka līdz šā gada 1. janvārim Latvijā reģistrēti 113 tūkstoši aktīvu darba meklētāju (1998. gada 1. janvārī bija 86,5 tūkstoši).
Par bezdarbniekiem atzīti 111,4 tūkstoši cilvēku jeb 9,2 procenti no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1998. gada 1. janvārī attiecīgi 84,9 tūkstoši un septiņi procenti).
Pagājušā gada janvārī bezdarbnieku statuss tika piešķirts 8,1 tūkstotim cilvēku, februārī – 7 tūkstošiem, martā – 7,6 tūkstošiem, aprīlī – 6,3 tūkstošiem, maijā – 6,9 tūkstošiem, jūnijā – 8,3 tūkstošiem, jūlijā – 8,8 tūkstošiem, augustā – 7,6 tūkstošiem, septembrī – 10,6 tūkstošiem, oktobrī – 15,3 tūkstošiem, novembrī – 13,9 tūkstošiem, bet decembrī – 11,4 tūkstošiem cilvēku.
Visaugstākais bezdarba līmenis šā gada 1. janvārī bija Rēzeknes rajonā – 28,2 procenti, Preiļu un Krāslavas – 23,2 procenti, Balvu – 22,1 procenti, Ludzas – 19,9 procenti, Daugavpils – 17,7 procenti un Jēkabpils – 13,9 procenti.
Jelgavā un rajonā šā gada sākumā Valsts nodarbinātības dienesta nodaļā bija reģistrēti 5248 bezdarbnieki. Pilsētā bezdarbnieku īpatsvars 1. janvārī sasniedza 9,4 procentus, bet rajonā bezdarbnieka statuss piešķirts 11,1 procentam no darba spējīgo iedzīvotāju kopskaita.
Salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumu bezdarbnieku skaits Jelgavā un rajonā palielinājies par 832 cilvēkiem.
