Vairumu jeb 67 procentus uzņēmēju Latvijā satrauc
darbaspēka pieejamība, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības
kameras (LTRK) veiktā aptauja.
Tikmēr 23 procenti aptaujāto uzskata, ka viņiem drīzumā nāksies sastapties ar
šo problēmu, savukārt sešus procentus darbaspēka pieejamība nesatrauc, jo viņi
uzskata, ka tas vienmēr būs pieejams. Tikmēr divus procentus uzņēmēju šis jautājums
nesatrauc, jo viņu ieskatā tik drīz darbaspēka netrūks, bet atlikušajiem
respondentiem nebija atbildes uz šo jautājumu.
Līdz ar to šā gada jūlijā salīdzinājumā ar šā gada martu par trim
procentpunktiem ir pieaudzis to uzņēmēju skaits, kurus satrauc
darbaspēka pieejamība. “Kopš pērn rudenī veicām pirmo aptauju un martā
otru, ievērojami pieaug to uzņēmēju skaits, kurus ne tikai satrauc
darbaspēka pieejamība, bet arī to, kuri jau saskārušies ar vakanču
aizpildīšanu. Tas ir ļoti nopietns signāls politiķiem, ka jāsāk
rīkoties, domājot gan par dažādu sabiedrības grupu integrēšanu darba
tirgū, gan arī citiem risinājumiem, lai nebremzētu biznesa attīstību,”
norādīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
LTRK aptaujā arī noskaidrojis, ka vislielākās problēmas ar darbaspēka
atrašanu ir būvniecības jomā, pakalpojumu sniegšanas segmentā,
mazumtirdzniecībā, medicīnā un citās nozarēs.
Biznesa pārstāvji aptaujā norādījuši – lai risinātu darbinieku
nepietiekamību, jāturpina darbs pie aizbraukušo tautiešu atgriešanas
Latvijā, kā arī jāaizstāj cilvēkresursi ar tehnoloģijām un iekārtām.
LTRK aptaujā noskaidrojies, ka starp mazāk aizsargātajām sabiedrības
grupām visbiežāk jeb 244 gadījumos darba tirgū augstākā un vidējā līmeņa
kompāniju pārstāvji būtu gatavi iesaistīt jauniešus bez pieredzes un
izglītības, tāpat arī samērā bieži norādīja, ka arī personas ar
invaliditāti, jaunās māmiņas un pensionāri varētu aizpildīt esošās
vakances.
“Ir pienācis tas brīdis, kad darba tirgū jāiesaista ne tikai tie
cilvēki, kuriem būtu jāstrādā, bet viņi to nedara, bet jāveic arī
dažādas likumdošanas izmaiņas, lai varētu nodarbināt dažādas mazāk
aizsargātas sabiedrības grupas. Manuprāt, jaunās māmiņas vai pensionāri,
kuri saņem atbalstu arī no valsts, varētu samērā labi aizpildīt tās
vakances, kur nepieciešami cilvēki uz nepilna laika slodzi, taču esošais
regulējums viņiem to ļauj tikai tad, ja notiek atteikšanās no
pabalstiem vai citiem labumiem, kas nav pareizi,” teica Endziņš,
piebilstot, ka arī bezdarbnieku pabalstu un termiņu jautājumi ir
jāpārskata, maksimāli ātri atgriežot cilvēkus atpakaļ darba tirgū.
LTRK noskaidroja, ka uzņēmēji ir gatavi paši apmācīt darbiniekus, lai
pielāgotu tos savām vajadzībām, kā arī nodrošināt pielāgotu jeb mainīgu
darba laiku. Retāk tika pausta gatavība maksāt lielākas algas vai arī
piedāvāt papildu sociālās garantijas.
Aptauja, kurā piedalījās 348 augstākā un vidējā vadības līmeņa
uzņēmumu pārstāvji, tika organizēta no šā gada 13. līdz 30. jūlijam. No
kopējā respondentu skaita 52 procenti pārstāvēja pakalpojumu sniegšanas
segmentu, 33 procenti – ražošanu, 15 procenti – tirdzniecību. Visvairāk jeb 52 procenti
pārstāvēja Rīgu, 17 procenti – Kurzemi, 17 procenti – Vidzemi, deviņi procenti – Zemgali un seši procenti – Latgali.
Foto: Raitis Puriņš
