Izstrādājot informāciju un
komunikāciju (IKT) nozares koplīgumu, Latvijā būs iespējams celt IKT
nozares speciālistu darba garantijas, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas
Sakaru darbinieku arodbiedrības (LSAB) prezidente Irēna Liepiņa.
Ceturtdien, 4. oktobrī, Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL–TB/LNNK) un Liepiņa
parakstīja sadarbības memorandu, ar kuru abas puses apņemas pilnveidot
IKT nozarē strādājošo darba procesu. Tāpat abas puses veica pārrunas par
ģenerālvienošanos jeb IKT nozares koplīguma izveidi.
Liepiņa sacīja, ka sarunas par ģenerālvienošanos ar Gerhardu bija
produktīvas, jo tā ir ne tikai Latvijā no arodbiedrības puses un
uzņēmēju atbalstīta iniciatīva, bet arī visas IKT nozares atbalstīta.
Galvenokārt koplīgums IKT nozares speciālistiem nodrošinās nepieciešamās
darba garantijas, kas būtu pietiekami pievilcīgas, lai paliktu strādāt
Latvijā.
Viņa stāstīja, ka koplīgumā paredzēts iekļaut tādas darba garantijas
kā minimālā alga un inovācijas. “Arodbiedrība mēģinās veidot prasmes
fondu, kas ir aizgūts labās prakses piemērs no Dānijas un Zviedrijas,
lai darbinieki un uzņēmēji varētu iet laikam līdzi. Tehnoloģijas mainās
strauji, un uzņēmējiem nepieciešams domāt par speciālistu prasmju
pilnveidošanu, lai būtu konkurētspējīgi darba tirgū. Savukārt pārējās
darba garantijas tiks pārrunātas laika gaitā,” skaidroja LSAB
prezidente.
Liepiņa atzīmēja, ka arī Eiropas Savienības (ES) konfederācijas darba
konferencē sprieda, ka visefektīvākais veids IKT speciālistu drošības
sajūtas veicināšanai darba tirgū ir koplīguma izstrāde.
Vienlaikus Liepiņa atzīmēja, ka sarunas par koplīguma izstrādi
viennozīmīgi ir tikai sākums, bet būtiski, ka valsts ir sniegusi pirmo
atbalstu. “Patlaban attiecīgi mums ir jāveido darba grupa, ar kuru
varētu sākt konkrētas pārrunas ar darba devējiem par ģenerālvienošanās
saturu, par tām garantijām, kas vajadzīgas darbiniekiem. Tāpat
arodbiedrība veiks aptauju, lai iedziļinātos, kas pievilcīgs darba tirgū
ir tieši darbiniekiem IKT nozarē, kā arī iezīmēsim galvenās nozares
tendences,” uzsvēra Liepiņa.
Jautāta, vai ir jau kāds uzņēmums, kas interesējies iesaistīties
koplīguma izstrādē, Liepiņa atzina, ka ir jau bijušas provizoriskas
pārrunas ar uzņēmumiem, bet nacionālā līmenī ar Latvijas Brīvo
arodbiedrību savienību. “IKT nozarē mēs vēl neesam uzrunājuši konkrētus
partnerus. Ir darba devēji, kas atzinīgi vērtē koplīguma izveidi un
devuši jau ziņu, ka viņi būtu ieinteresēti, lai šāda ģenerālvienošanās
būtu un Latvijā netrūktu IKT darbinieku un, iespējams, pat brauktu
atpakaļ,” teica Liepiņa.
LSAB prezidente norādīja, ka nozares koplīguma izstrāde aizņems
vidēji divus līdz četrus gadus. “Tā kā IKT nozare ir ļoti dinamiska un
ļoti strauji mainās, šeit varētu būt gan vairāk, gan mazāk laika – tas
ir partneru un valsts rokās, kāds atbalsts tiks sniegts. Jo vairāk būs
motivācijas darbiniekiem un darbadevējiem iesaistīties šādās pārrunās un
domāt par nozares garantijām, jo ātrāk process virzīsies uz priekšu.
Tur ir svarīgas visas trīs puses – gan arodbiedrība, gan valsts, gan
darba devēji,” skaidroja LSAB prezidente.
Sadarbības laikā plānots attīstīt ieceri
izveidot Latvijas IKT digitālo prasmju pilnveides centru, vadoties pēc
Dānijas un Zviedrijas pozitīvās pieredzes. Abu pušu ieskatā, tas
ievērojami uzlabotu darba standartus, kā arī veicinātu aizbraukušo
tautiešu remigrāciju.
Foto: pixabay.com
