Pirms 40 gadiem
1979. gada 7. martā
Lauku ciemati sastatnēs
“Par celtniecību laukos un tās problēmām rakstīts un stāstīts ne mazums. Galvenais, ko pārmetam celtniekiem, ir nespēja apgūt plānotos apjomus, visai zema darba kvalitāte. Un tomēr, neslēpjot šos trūkumus, redzam, ka gadu gaitā laukos uzcelti daudzi ražošanas objekti, dzīvojamās mājas. Mūsu korespondente R.Novermane par šo jautājumu sarunājās ar Lauksaimniecības pārvaldes celtniecības nodaļas priekšnieku I.Ziemeli.
Korespondente: Lasītāju, protams, interesē, kādas jaunas iezīmes celtniecībā vērojamas laukos aizvadītajos piecos gados.
I.Ziemelis: Pats galvenais – būvējam ar katru gadu vairāk. (..) Pavisam kopā šai laikā ekspluatācijā nodoti pamatfondi, kuru vērtība tuvu 42 miljoniem rubļu. Otra, ne mazāk interesanta iezīme cieši saistās ar specializāciju un koncentrāciju ražošanā. Lieta tāda, ka tieši šajos gados strauji pieaudzis pieprasījums pēc lielfermām, kur var plašāk ieviest komplekso mehanizāciju. Šo ieceri pirmie piensaimniecībā centās īstenot kolhozs “Nākotne”, Zaļenieku sovhoztehnikums, sovhozs “Vircava” un citas saimniecības, uzceļot kompleksus 424 slaucamām govīm. No pirmajām veiksmēm un arī neveiksmēm mācījās citu saimniecību speciālisti, tāpēc, būvējot nākamos objektus, projekti bija praktiskāki, noderīgāki. Patlaban rajona saimniecībās ir 14 lielfermas, kurās izvietotas 5142 slaucamās govis. Jāpiebilst, ka lielāko šāda tipa objektu pašreiz ceļ un pirmajā pusgadā nodos ekspluatācijā sovhozā “Jelgava”. Tas paredzēts 800 dzīvniekiem. Šķiet, šajā jaunbūvē apkopota labākā celtniecības pieredze.”
Izlūki saņēmuši uzdevumu
“Vissavienības komjauniešu un jauniešu pārgājiena pa padomju tautas revolucionārās, kauju un darba slavas vietām pilsētas štāba sēdē tika izskatīti sarkano izlūku darba rezultāti 1978. gadā un apstiprināts štāba darba plāns 1979. gadam. Apstiprināti arī uzdevumi pilsētas komjaunatnes pirmorganizāciju pārgājiena štābiem,” ziņo pārgājiena pilsētas štāba vadītājs S.Bessarabovs.
“Galvenais sarkano izlūku maršruts šogad veltīts 35. gadadienai, kopš Jelgava atbrīvota no vācu fašistiskajiem iebrucējiem, ko jelgavnieki atzīmēs 1979. gada 31. jūlijā. Šajā maršrutā pārgājiena štābi turpina vākt ziņas par karaspēka daļām un vienībām, atsevišķām personām, kas piedalījušās kaujās par mūsu pilsētas un rajona atbrīvošanu 1944. gada jūlijā, kā arī par nezināmajiem karavīriem, kuri krituši šajās kaujās.”
Kad izsauc uguni uz sevi
“Izdarīts noziegums. Cietis kāds no mūsu sabiedrības locekļiem. Un sākas spraigs darbs milicijas darbiniekiem, lai noskaidrotu vainīgo, neskaitāmas darba stundas aizrit izmeklētājiem, lai veiktu iepriekšējo izmeklēšanu, savāktu un nostiprinātu pierādījumus, lai vainīgo varētu nodot tiesai, lai persona, kura iedrošinājusies pacelt roku pret mūsu sabiedrības locekļu ar likumu aizsargātajām interesēm, saņemtu pienācīgu sodu. (..)
Ir jau daudz runāts par to, ka viens no galvenajiem noziegumu veicinošiem apstākļiem ir alkoholisko dzērienu lietošana. Un tieši šajā sakarībā šoreiz jārunā par gadījumiem, kad paši cietušie ir “izsaukuši uguni uz sevi”. Viņu nepārdomātā uzvedība bijusi pirmsākums tālākajam,” raksta Jelgavas starprajonu prokurora palīgs A.Granīts.
Izmantota Jelgavas pilsētas bibliotēkas kolekcija
